Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Ko iesākt ar nejēdzīgu dāvanu? Sievietes labprāt atdāvina, vīrieši – mēģina pārdot

Franču sociologa Marsela Mosa dāvināšanas teorija skaidro, ka katrs cilvēks sevī izjūt pienākumu dāvināt, pieņemt dāvanu un sniegt atbildes dāvanu. Ja nedāvināsi pats, tevi apdāvinās citi, un tu tik un tā būsi spiests dāvināt – tā ir nebeidzama apmaiņa, kuras ķēdē likumsakarīgi ieviešas arī pa kādai nejēdzīgai dāvanai. Tiesa gan, ja saņemtā dāvana atzīta par patiesi nelietojamu, 39% Latvijas iedzīvotāju it nemaz nemulst un atdāvina to kādam citam, liecina apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) veiktā aptauja, apkopojot Latvijas iedzīvotāju dāvanu iegādes paradumus.

Paglabāt vēlākam laikam vai atdāvināt?


Vairāk nekā puse iedzīvotāju pat visnelietderīgākās dāvanas noglabā vēlākam laikam. Sevišķi raksturīgi tas ir 66% vīriešu pretstatā 50% sieviešu. Dalīšanās ar līdzcilvēkiem ir otra izplatītākā stratēģija, ko piekopj nejēdzīgo dāvanu saņēmēji: ja saņemtā dāvana pašam neiet pie sirds, 39% gadījumu tā tiek kādam atdāvināta. Trešā daļa respondentu tās nodod labdarībai, bet gandrīz katrs desmitais (9%) laiž darbā biznesmeņa iemaņas un šādas dāvanas pārdod. Tirgojas galvenokārt vīrieši – 11%. Savukārt ar vēlmi dalīties īpaši izceļas sievietes: sev nepiemērotas dāvanas citiem mēdz atdāvināt gandrīz puse jeb 47% sieviešu pretstatā 29% vīriešu, bet labdarībai ziedo 38% sieviešu pretstatā 23% vīriešu.


Atdāvināšanas prieks konsekventi aug, palielinoties saņēmēju vecumam. Tā, piemēram, sev nevajadzīgas dāvanas labdarībai atdod 51% respondentu vecumā pēc 60 gadiem, bet tikai 18% aptaujāto vecumā no 18 līdz 29 gadiem.


Teiciens par praktisko latvieti spēkā arī dāvanu izvēlē


Laba un jēgpilna Latvijas iedzīvotāju skatījumā ir tāda dāvana, kas ir pārdomāta un praktiski pielietojama. Vairāk nekā puse (54%) Latvijas iedzīvotāju svētkos labprāt saņemtu dāvanu karti.

“Gandrīz vienlīdz pieņemama sabiedrībai šķiet gan dāvanu kartē, gan naudā konvertēta izvēles brīvība – to atzīst attiecīgi 54% un 51% aptaujāto. Dāvanu kartes šobrīd piedāvā teju ikviens veikals un pakalpojumu sniedzējs, par tām var iegādāties gan izklaides un atpūtas iespējas, gan apmierināt ļoti praktiskas vajadzības – pat apdrošināšanu. Tā ir visās nozīmēs vērtīga un praktiska dāvana, kas saņēmējam ļaus novērtēt rūpes, bet dāvinātājam aiztaupīs grūto ceļo pie jēdzīgas dāvanas,” stāsta BALTA Īpašuma un speciālo produktu vadības pārvaldes vadītājs Uģis Uškāns, komentējot apdrošinātāja veikto pētījumu par Latvijas iedzīvotāju paradumiem dāvanu iegādē.


Dāvanu kartes vidēji augstāk novērtē iedzīvotāji, kas dzīvo ārpus lielajām pilsētām (65%), turklāt tās par jēdzīgām dāvanām atzīst respondenti teju visās vecuma grupās. Naudai ir lielāka piekrišana jauniešu (63%), cilvēku ar zemiem ienākumiem (63%) un cittautiešu (58%) vidū. Latvijas iedzīvotāji nepeļ arī pašdarinātas dāvanas. Gandrīz trešdaļa jeb 29% aptaujāto priecājas par pašdarinātām dāvanām un skaistiem pārsteigumiem.


Komentējot aptaujas rezultātus, Uģis Uškāns norāda, ka, lai gan nejēdzīgu dāvanu, iespējams, nemaz nav, ir vērts atcerēties, ka iedzīvotāji Latvijā jo īpaši novērtē praktiskas lietas. “Lauzot galvu par to, ko dāvināt sev tuvajiem cilvēkiem svētkos, vērts apsvērt lietas, kuru nozīmi novērtējam, bet kuru iegādi paši nereti kādu iemeslu dēļ atliekam. Gadījumā, ja tomēr nekas prātā nenāk – vienmēr var apjautāties par dāvanas saņēmēja vēlmēm un pasniegt ko patiešām gaidītu. Jāņem vērā, ka laba un jēgpilna dāvana Latvijas iedzīvotāju skatījumā ir pārdomāta un praktiski pielietojama, savukārt par nejēdzīgām dāvanām 78% aptaujāto norāda tieši tās, kas iegādātas “ķeksīša” pēc,” norāda BALTA eksperts.

Kad nejēdzības nāk gaismā


Latvijas iedzīvotāju pieredze ar nejēdzīgām un pārdāvinātām dāvanām ir visai bagātīga – glāžu komplekts Ilonai, kuru atverot, paveras zīmīte “Daudz laimes, Sergej!”. Kāda pilsētniece 16. dzimšanas dienā no krusttēva saņēmusi dzīvu gaili, kas, nespējot “iedzīvoties” dzīvoklī, diemžēl ņēmis sliktu galu. Vēja zvani dzīvokļa iemītniekam, pelnu trauks nesmēķētājai, sieviešu smaržas vīrietim – šīs ir tikai dažas no dāvanām, kas liecina par nevēlēšanos patiesi iepriecināt. Savukārt, kā liecina BALTA veiktā aptauja, visai regulāri priekšmeti, kas dāvanu ciklā nonākuši atkārtoti, dāvinātāju nodod ar tajā aizmirstām kartītēm vai citām pārliecinošām norādēm, ka dāvana sākotnēji bijusi paredzēta kādam citam.

Aptauja tapusi sadarbībā ar Snapshots 2019. gada martā, internetā aptaujājot 702 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Pievieno komentāru

Interesanti