Piecos gados, kopš Krišus Muktupāvels Tirzas pagasta “Brīvzemniekos” audzē krūmmellenes, ir uzkrāta pieredze, “atkosti” gardo un veselīgo ogu audzēšanas noslēpumi. Tiesa, sākotnējā krūmmelleņu platība nav palielināta – tās ienākas pushektāra platībā. Pāri metāliskajiem balstiem var pārvilkt plēvi, taču šovasar saulīte ogas gatavina ātri arī bez tās.
Pieredze rāda pareizo virzienu
“Man ir sešu šķirņu
krūmmellenes, kas ir Latvijā izplatītas. Tās ir pilnībā nobriedušas,
tāpēc katra parāda, uz ko ir spējīga. Atšķirības izpaužas dzīvotspējā un
ražīgumā. Daļa krūmu ir ļoti labi ieauguši, turklāt ziemas sals tiem
nekaitē. Tiesa, vienas šķirnes krūmiem apsalst jaunie dzinumi, nākamajā
pavasarī būs redzams, vai tie izdzīvos. Ja tagad sāktu ierīkot
krūmmelleņu stādījumus, es noteikti nestādītu divas no sešām šķirnēm.
Tām ir zemi krūmi, ogu ir daudz, bet visas nenogatavojas reizē, tāpēc
var lasīt pakāpeniski. Sevišķi ‘Nord Blue’ ir labi audzēt pie mājas, lai
bērni ogas varētu lasīt un ēst pakāpeniski. Taču profesionālām
vajadzībām mellenes labāk novākt uzreiz, tāpēc tām jānogatavojas
vienmērīgi. Par laimi, neapsalst tieši labākās šķirnes, kas bagātīgi
ražo - ‘Bluecrop’ un ‘Superior’,” stāsta K.Multupāvels.
Lasot ogas pārdošanai, ir svarīgi, lai varētu uzreiz noplūkt visu gatavo ogu ķekaru, kā arī vēlams, lai mellenes būtu apmēram vienāda lieluma. Pa vienai lasīt gatavās ogas izlases veidā nav lietderīgi, jo tad šim darbam vajadzīgs daudz vairāk laika.
Krūmmellenes garšo rīdziniekiem
Krišus
secina, ka ir cilvēki, kuriem ļoti garšo krūmmellenes un kuri varētu
tās ēst kaut katru dienu. Protams, viņi ir galvenie ogu pircēji un
patērētāji. Lielākais noiets ir Rīgā, kur pircējiem tiek sagatavota
mašīna ar melleņu kravu. Mellenes ir ne tikai garšīgas, bet arī starp
vērtīgākajām Latvijas ogām, jo stiprina imunitāti, uzlabo pašsajūtu un
ir īsts antioksidantu koncentrāts, kas cīnās pret novecošanos.
“Krūmmellenes pārdodu tiešā tirdzniecībā, tāpēc ir zināmi gan pircēji,
gan katram vajadzīgais ogu daudzums. Ir izveidojies savs klientu loks,
kas mani pazīst, bet rodas arī jauni, kas informāciju atrod
“www.facebook.lv/muktumedus”,” informē K.Muktupāvels.
Viņš mellenes
piedāvā plastmasas kārbās, kuru svars ir viens kilograms. Krišus iebilst
tam, ka mellenes ir dārgas, jo tās ir vieglas salīdzinājumā, piemēram,
ar zemenēm. Tas nozīmē, ka tikpat liela izmēra trauciņā melleņu ir
vairāk nekā zemeņu.
Krūmmelleņu audzēšana ir darbietilpīga, sevišķi
cīņa ar nezālēm. Ja šo procesu izdotos mehanizēt, tad “Brīvzemniekos”
krūmmellenes audzētu lielākā platībā, jo iespēja paplašināt stādījumus
ir. “Ir vajadzīga dažāda tehnika, lai varētu bērt jaunas mulčas un
kūdras kārtas un tas nebūtu jādara ar rokām. Tādu tehniku nav iespējams
nopirkt, jo šeit krūmmelleņu stādu rindām ir neliels attālums, tāpēc
starp tām nevar iebraukt ar traktoru. Vajadzētu izgatavot tādu, kas būtu
piemērota šim darbam,” skaidro K.Muktupāvels.
Arī laistīšana un ogu
lasīšana ir darbietilpīga. “Krūmmelleņu sakņu sistēma ir trauslāka,
tāpēc tās ir nepieciešams laistīt vairāk nekā zemenes. Ne velti dīķis
jau ir patukšs. Tiesa, ir ierīkots arī dziļurbums, tāpēc nav bažu, ka
pietrūks ūdens. Pagājušajā vasarā nevajadzēja laistīt, jo pārlieku
mitrumu dāvāja daba. Šogad laistīšana ir nepieciešama vismaz reizi
trijās dienās. Turklāt jālaista visu dienu, lai turētos pietiekams
mitrums,” skaidro Krišus.
Krūmmelleņu raža ir laba. Pavasarī melleņu ziedēšanas laikā bija labvēlīgi laika apstākļi – spīdēja saule, bija silts un nebija stipra vēja, tāpēc bites un kamenes čakli apputeksnēja krūmmellenes. Arī tagad ir piemērots laiks, lai ogas nogatavotos vienmērīgi,. Ir ļoti svarīgi, lai netiktu lasītas mellenes, kas vēl nav gatavas. Iepriekšējos gados tika slēgts līgums ar Nodarbinātības valsts dienestu par skolēnu iesaistīšanu palīgdarbos. Krišus uzskata, ka labāk tomēr ir lasīt ogas pašam. “Tad es zinu, ka būs tiešām labas ogas,” atzīst viņš.
Darbs ar bitēm kā hobijs rada prieku
K.Muktupāvels nenoliedz, ka viņam tuvāka ir biškopība. Medu izsviež no kārēm, un tas var stāvēt, kamēr to patērē vai pārdod. Krūmmellenes nevar gaidīt – tās ir jānolasa, kad ir gatavas, un uzreiz jāpārdod svaigas.
“Bites ir mans
hobijs. Ar tām darbojos, jo man patīk. Šis darbs sagādā prieku. Turklāt
tas ir interesants, jo var eksperimentēt,” salīdzina biškopis. Melleņu
audzēšana vairāk saistās ar rutīnu, kurā prieka moments nav tik jūtams.
Lai bites nespietotu, Krišus eksperimentē. Ir izgatavoti daudzkorpusu
stropi – debesskrāpji. To apakšā katrā korpusā ir divas bišu mātes, kas
ir savstarpēji izolētas ar šķirtsietu. Virs tām ir piecas medus telpas.
Pašā augšā ir izeja – debesu vārti.
Krišus secinājis, ka dravā
labāki ir poļu tipa putuplasta stropi. Tie ir viegli un ērti
pārvadājami, turklāt atšķirīga ir stropu konstrukcija – peru telpa
atrodas stropa apakšā, bet bites medu nes augšā. Tagad “Brīvzemniekos”
ir 35 bišu saimes. Pašlaik lielākā daļa saimju ir izvietotas Rankas
pagasta bioloģiskajā griķu laukā, kas šobrīd zied. Kad atver stropu,
smaržo pēc griķu nektāra. Biškopis uzsver, ka griķos ved saimes, lai
bitēm būtu darbs un bišu māte maksimāli dētu. Ja nektāra vākšana tiek
pārtraukta, tad, uzsākot ziemošanu, saime var nebūt vairs tik liela.
“Jo
vairāk bišu, jo lielāka iespēja, ka tās izdzīvos. Pavasarī ir vajadzīga
spēcīga saime, kas ienes pūpolu medu, ko iegūt nav sanācis pāris
gadus,” uzsver biškopis.
“Šogad ir izveidotas divas jaunas saimju
novietnes. Otra ir Velēnā pie Gaujas, kur ir daudz mežu un nav citu
bitenieku. Tur produktīvais medus ienesums ir beidzies. Tas nozīmē, ka
tagad bites vāc nektāru pašpatēriņam. Kopumā medus ienesums ir ļoti
labs. Tiesa, augusts ir sezonas noslēguma mēnesis. Sezona ir no maija
līdz jūlijam,” norāda biškopis. No bišu savāktajiem ziedputekšņiem top
bišu maize.
....
Reklāmraksts?
pirms gada, 2018.08.19 17:53Vislabākie vēlējumi!
Lai tas raksts būtu kaut vai kāds, bet Krišum - veiksmi!!!
pirms gada, 2018.08.19 18:32starij
Muktupāvels malacis tīras audzē bet LIZUMNA MIRDZA CEĻA MALĀ PUTEKĻOS FUI RIEBĪGAS UN SMAKO PĒC DĪZEĻA
pirms gada, 2018.11.16 05:49