Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Tirzas pagasta "Brīvzemnieku" Krišs - starp krūmmellenēm un bišu debesskrāpjiem 2

Piecos gados, kopš Krišus Muktupāvels Tirzas pagasta “Brīvzemniekos” audzē krūmmellenes, ir uzkrāta pieredze, “atkosti” gardo un veselīgo ogu audzēšanas noslēpumi. Tiesa, sākotnējā krūmmelleņu platība nav palielināta – tās ienākas pushektāra platībā. Pāri metāliskajiem balstiem var pārvilkt plēvi, taču šovasar saulīte ogas gatavina ātri arī bez tās.

Pieredze rāda pareizo virzienu

“Man ir sešu šķirņu krūmmellenes, kas ir Latvijā izplatītas. Tās ir pilnībā nobriedušas, tāpēc katra parāda, uz ko ir spējīga. Atšķirības izpaužas dzīvotspējā un ražīgumā. Daļa krūmu ir ļoti labi ieauguši, turklāt ziemas sals tiem nekaitē. Tiesa, vienas šķirnes krūmiem apsalst jaunie dzinumi, nākamajā pavasarī būs redzams, vai tie izdzīvos. Ja tagad sāktu ierīkot krūmmelleņu stādījumus, es noteikti nestādītu divas no sešām šķirnēm. Tām ir zemi krūmi, ogu ir daudz, bet visas nenogatavojas reizē, tāpēc var lasīt pakāpeniski. Sevišķi ‘Nord Blue’ ir labi audzēt pie mājas, lai bērni ogas varētu lasīt un ēst pakāpeniski. Taču profesionālām vajadzībām mellenes labāk novākt uzreiz, tāpēc tām jānogatavojas vienmērīgi. Par laimi, neapsalst tieši labākās šķirnes, kas bagātīgi ražo - ‘Bluecrop’ un ‘Superior’,” stāsta K.Multupāvels.

Lasot ogas pārdošanai, ir svarīgi, lai varētu uzreiz noplūkt visu gatavo ogu ķekaru, kā arī vēlams, lai mellenes būtu apmēram vienāda lieluma. Pa vienai lasīt gatavās ogas izlases veidā nav lietderīgi, jo tad šim darbam vajadzīgs daudz vairāk laika.

Krūmmellenes garšo rīdziniekiem

Krišus secina, ka ir cilvēki, kuriem ļoti garšo krūmmellenes un kuri varētu tās ēst kaut katru dienu. Protams, viņi ir galvenie ogu pircēji un patērētāji. Lielākais noiets ir Rīgā, kur pircējiem tiek sagatavota mašīna ar melleņu kravu. Mellenes ir ne tikai garšīgas, bet arī starp vērtīgākajām Latvijas ogām, jo stiprina imunitāti, uzlabo pašsajūtu un ir īsts antioksidantu koncentrāts, kas cīnās pret novecošanos.

“Krūmmellenes pārdodu tiešā tirdzniecībā, tāpēc ir zināmi gan pircēji, gan katram vajadzīgais ogu daudzums. Ir izveidojies savs klientu loks, kas mani pazīst, bet rodas arī jauni, kas informāciju atrod “www.facebook.lv/muktumedus”,” informē K.Muktupāvels.

Viņš mellenes piedāvā plastmasas kārbās, kuru svars ir viens kilograms. Krišus iebilst tam, ka mellenes ir dārgas, jo tās ir vieglas salīdzinājumā, piemēram, ar zemenēm. Tas nozīmē, ka tikpat liela izmēra trauciņā melleņu ir vairāk nekā zemeņu.

Krūmmelleņu audzēšana ir darbietilpīga, sevišķi cīņa ar nezālēm. Ja šo procesu izdotos mehanizēt, tad “Brīvzemniekos” krūmmellenes audzētu lielākā platībā, jo iespēja paplašināt stādījumus ir. “Ir vajadzīga dažāda tehnika, lai varētu bērt jaunas mulčas un kūdras kārtas un tas nebūtu jādara ar rokām. Tādu tehniku nav iespējams nopirkt, jo šeit krūmmelleņu stādu rindām ir neliels attālums, tāpēc starp tām nevar iebraukt ar traktoru. Vajadzētu izgatavot tādu, kas būtu piemērota šim darbam,” skaidro K.Muktupāvels.

Arī laistīšana un ogu lasīšana ir darbietilpīga. “Krūmmelleņu sakņu sistēma ir trauslāka, tāpēc tās ir nepieciešams laistīt vairāk nekā zemenes. Ne velti dīķis jau ir patukšs. Tiesa, ir ierīkots arī dziļurbums, tāpēc nav bažu, ka pietrūks ūdens. Pagājušajā vasarā nevajadzēja laistīt, jo pārlieku mitrumu dāvāja daba. Šogad laistīšana ir nepieciešama vismaz reizi trijās dienās. Turklāt jālaista visu dienu, lai turētos pietiekams mitrums,” skaidro Krišus.

Krūmmelleņu raža ir laba. Pavasarī melleņu ziedēšanas laikā bija labvēlīgi laika apstākļi – spīdēja saule, bija silts un nebija stipra vēja, tāpēc bites un kamenes čakli apputeksnēja krūmmellenes. Arī tagad ir piemērots laiks, lai ogas nogatavotos vienmērīgi,. Ir ļoti svarīgi, lai netiktu lasītas mellenes, kas vēl nav gatavas. Iepriekšējos gados tika slēgts līgums ar Nodarbinātības valsts dienestu par skolēnu iesaistīšanu palīgdarbos. Krišus uzskata, ka labāk tomēr ir lasīt ogas pašam. “Tad es zinu, ka būs tiešām labas ogas,” atzīst viņš.

Darbs ar bitēm kā hobijs rada prieku

K.Muktupāvels nenoliedz, ka viņam tuvāka ir biškopība. Medu izsviež no kārēm, un tas var stāvēt, kamēr to patērē vai pārdod. Krūmmellenes nevar gaidīt – tās ir jānolasa, kad ir gatavas, un uzreiz jāpārdod svaigas.

“Bites ir mans hobijs. Ar tām darbojos, jo man patīk. Šis darbs sagādā prieku. Turklāt tas ir interesants, jo var eksperimentēt,” salīdzina biškopis. Melleņu audzēšana vairāk saistās ar rutīnu, kurā prieka moments nav tik jūtams. Lai bites nespietotu, Krišus eksperimentē. Ir izgatavoti daudzkorpusu stropi – debesskrāpji. To apakšā katrā korpusā ir divas bišu mātes, kas ir savstarpēji izolētas ar šķirtsietu. Virs tām ir piecas medus telpas. Pašā augšā ir izeja – debesu vārti.

Krišus secinājis, ka dravā labāki ir poļu tipa putuplasta stropi. Tie ir viegli un ērti pārvadājami, turklāt atšķirīga ir stropu konstrukcija – peru telpa atrodas stropa apakšā, bet bites medu nes augšā. Tagad “Brīvzemniekos” ir 35 bišu saimes. Pašlaik lielākā daļa saimju ir izvietotas Rankas pagasta bioloģiskajā griķu laukā, kas šobrīd zied. Kad atver stropu, smaržo pēc griķu nektāra. Biškopis uzsver, ka griķos ved saimes, lai bitēm būtu darbs un bišu māte maksimāli dētu. Ja nektāra vākšana tiek pārtraukta, tad, uzsākot ziemošanu, saime var nebūt vairs tik liela.

“Jo vairāk bišu, jo lielāka iespēja, ka tās izdzīvos. Pavasarī ir vajadzīga spēcīga saime, kas ienes pūpolu medu, ko iegūt nav sanācis pāris gadus,” uzsver biškopis.

“Šogad ir izveidotas divas jaunas saimju novietnes. Otra ir Velēnā pie Gaujas, kur ir daudz mežu un nav citu bitenieku. Tur produktīvais medus ienesums ir beidzies. Tas nozīmē, ka tagad bites vāc nektāru pašpatēriņam. Kopumā medus ienesums ir ļoti labs. Tiesa, augusts ir sezonas noslēguma mēnesis. Sezona ir no maija līdz jūlijam,” norāda biškopis. No bišu savāktajiem ziedputekšņiem top bišu maize.  

Pievieno komentāru

Komentāri 2

Vislabākie vēlējumi!

Lai tas raksts būtu kaut vai kāds, bet Krišum - veiksmi!!!

pirms mēneša, 2018.08.19 18:32

Interesanti