Jautājumu vairāk, nekā atbilžu...

Šonedēļ teju katrs Latvijas iedzīvotājs, neatkarīgi no vecuma, sekoja līdzi notikumiem Valmierā vai vismaz nejauši plašsaziņas līdzekļu telpā citu ziņu starpā pamanīja, ka tiek meklēts Klāvs Bedrītis. Vienam šī ziņa bija kā “viena no daudzām..”, citiem saistījās ar atmiņām, izraisīja sāpes, pārdomas un mudināja uzdot neskaitāmus jautājumus, uz kuriem atbildes nav atrastas vēl šobrīd. Nešaubos, ka daudzi klusībā cer - atbildes mums sniegs pats Klāvs.


Dzīve neapturami rit uz priekšu, un klāt kārtējais piektdienas un sestdienas vakars, kuru plānojam pavadīt vairāk vai mazāk pazīstamu cilvēku sabiedrībā, apmeklēt pasākumus, ciemoties pie draugiem vai radiem. Un brīvdienām sekos kārtējais pirmdienas rīts, kurā, apkopojot ziņas par nedēļas nogales notikumiem, jau simto reizi rakstīšu - “ja iedzīvotāji nepārvērtētu organisma spējas pārstrādāt uzņemtā alkohola daudzumu, policijā tiktu reģistrēts par 2/3 mazāk noziegumu”?


Kautiņi, pārdzērušos cilvēku vāļāšanās grāvjos, sēšanās pie stūres alkohola reibumā - teju vai neatņemama nedēļas nogales sastāvdaļa. Rakstīšu un simto reizi uzdošu sev jautājumu: kurā brīdī mēs saprotam un kam ir jānotiek, lai cilvēki sāktu DOMĀT?! Vakar, pēc sarunas ar Klāva brāli un draugiem būtībā atkal dzirdēju to pašu - “cilvēki, ar kuriem Klāvs kopā atpūties Valmierā, nebija “īstie” draugi”. ĪSTIE jau vairākas dienas ir Valmierā un neskaitāmas reizes pārstaigā vietas, kur, iespējams, neprātīgajā skrējienā devās Klāvs. Cik smagi liktenim jāsit, lai mēs robežas vilktu PIRMS ar asarām acīs jāsaka: nepēju noticēt, tā nevar būt taisnība!


Kautiņi naktsklubos rīta pusē pārmēru izdzerta alkohola dēļ policijas ikdienā nav nekāds retums! Jājautā, kur skatījās tie, kam taču bija jāsaprot, ka situācija var kļūt nekontrolējama? Kur bija draugi, kad viņiem bija jāpasaka: “Pietiek, iesim mājās!” Kur bija tie paziņas, kam bija nevis jānoskatās notiekošajā, bet aktīvi jāiejaucas, pirms situācija pāraug nekontrolējamā uzvedībā, jūtu un darbību izpausmēs? Ko Klāvs domāja un juta, pirms kopā ar “draugu” devās neprātīgajā skrējienā? Kāpēc Klāvs, kurš pats izsauca policiju, vēlāk metās bēgt? Kāpēc viens no viņiem izskrēja no meža, bet otru meklējam vēl šodien? Kāpēc “draugi”, kad pamodās, devās atpakaļ uz Rīgu, nevis vērsās policijā Valmierā? Jautājumu daudz, atbildes gribētu zināt mēs visi.


Policija Klāva meklēšanas pasākumos iesaistījusi lielus cilvēku un materiālos resursus, jau otrdien glābšanas/meklēšanas darbos iesaistījās arī Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta speciālisti, kas turpināja Gauju pārmeklēt arī vakar un darīs to šodien. Daudz laika un enerģijas Klāva meklēšanā ieguldījuši viņa draugi.


Policija pateicas visiem, kas zvanīja, aktīvi iesaistījās un palīdzēja organizēt Klāva Bedrīša meklēšanu. Diemžēl līdz šim visi veiktie meklēšanas pasākumi bijuši nesekmīgi.


Klāt kārtējā nedēļas nogale. Un TIKAI no mums katra personīgi (nevis no mediķiem, policijas un “draugiem”) ir atkarīgs, kā un ar ko kopā mēs katrs izvēlēsimies to pavadīt.

Pievieno komentāru

Kriminālziņas