Tiesai nodod krimināllietu par huligāniskām darbībām 4

Gulbenes rajona prokuratūras prokurore 27.martā tiesai nodevusi krimināllietu par huligāniskām darbībām.

Saskaņā ar lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai apsūdzētā persona saukta pie kriminālatbildības par huligāniskām darbībām, kas izpaudās kā dzimumorgānu atkailināšana un pašapmierināšanās publiskās vietās. Apsūdzība vīrietim uzrādīta par noziedzīgiem nodarījumiem, par kuriem atbildība paredzēta Krimināllikuma 231. panta pirmajā daļā.

Apsūdzētai vīrietis jau vairākkārt sodīts par analoģiskām huligāniskām darbībām un seksuāla rakstura darbībām pret nepilngadīgām personām. Jaunu noziedzīgu nodarījumu apsūdzētā persona izdarījusi atrodoties atvaļinājumā no cietuma, kas piešķirts par ļoti pozitīvu uzvedību. Brīvības atņemšanas vietā apsūdzētais vīrietis izcieš sodu par seksuāla rakstura noziedzīgu nodarījumu. Kā drošības līdzeklis šobrīd „mētelīša virinātājam” piemērots apcietinājums.

Lieta nodota izskatīšanai Gulbenes rajona tiesai.

Prokuratūra norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Pievieno komentāru

Komentāri 4

moko

jāgriež kules nost, tādiem, lai vairs nebūtu ko virināt bērnu priekšā!!!

pirms 7 gadiem, 2014.04.01 11:27

Anita

„Kliedziens pēc mīlestības jeb...

ekshibicionisms(tulkojumā no latīņu valodas – rādīšana, izlikšana) mīlestības vārdnīcā tulko kā seksuālu perversiju. Psiholoģijā terminu "ekshibicionisks" lieto arī plašākā nozīmē, ar to apzīmējot jebkādu spilgti izteiktu vēlēšanos izcelties un izrādīties citu priekšā. Mākslā šī vēlme ir viens no radošās pašizpausmes dzinuļiem un nebeidzamas iedvesmas avots. Taču sadzīvē ekshibicionismu lielākoties saprotam tieši - kā krimināli sodāmu.

Patiesībā psiholoģiskā vēlme atkailināt sevi kādā dzīves brīdī var būt raksturīga ikvienam no mums. Svarīgi izprast šādas uzvedības patiesos iemeslus, lai zinātu robežu, kurai pārkāpt nebūtu vēlams.

Ja cilvēks ilgstoši neizjūt mīlestību pret sevi, viņš cenšas to panākt dažādos veidos, pat pārkāpjot robežu. Nekas nenotiek vienkārši tāpat. Tikai izskatās, ka tas ir pēkšņi. Cilvēkā šī vajadzība veidojas ilgstoši, un tad kādā brīdī tā impulsīvi izlaužas uz āru." Kur meklējams iedīglis? Varbūt jau bērnībā? Īpatnības var tikt ieliktas jau mazos bērnos ačgārnas audzināšanas rezultātā. Ja bērns no vecākiem nesaņem pietiekami uzslavu, glāstu jeb mīlestības pierādījumu, tad jebkurš saņemtais pēriens vai pļauka vienalga kļūst par uzmanības apliecinājumu bērnam. „ Vai nu tieši otrādi, pārlieku mīlot, uzraugot, kontrolējot, rūpējoties ar pārlieku mātes mīlestību. „Šo situāciju nevar viennozīmīgi vērtēt. Varbūt dažreiz šāda jūtu publiskošana palīdz iekarot atzinību un pretmīlu. Ja cilvēks ilgstoši neizjūt mīlestību pret sevi, viņš cenšas to panākt dažādos veidos. Ko tikai mēs nedarām tādās situācijās! Tas var notikt šķietami pozitīvā formā – pašaizliedzīgi nododoties mācībām, darbam, izkopjam talantus, gan verbāli, gan neverbāli cenšamies būt publiski pamanāmi, piemēram, ar modernu apģērbu, arī piedaloties realitātes šovos vai uzstājoties publiski kaut vai ar asprātīgām galda runām un tostiem. Lai atceramies kaut vai slaveno Aleksandra Puškina romānu "Jevgeņijs Oņegins"! Tatjanas mīlestības vēstule Jevgeņijam Oņeginam ir savu noklusēto jūtu atkailināšana!

Ja, pozitīvi izpaužot sevi cilvēkam, cerēto uzmanības pievēršanu sev neizdodas panākt, ja cilvēks ilgstoši izjūt, ka viņu ignorē, nemīl, ka viņš nevienam nav vajadzīgs, tad rodas impulsīva vēlme parādīt uz āru šo savu intīmo problēmu, padarīt to visiem redzamu negatīvā veidā. Šķiet, citos apstākļos viņš tā nedarītu. Šādās situācijās cilvēkam ir nepieciešama ļoti ilgstoša psihoterapija, lai izprastu un sadziedētu savu traumatisko iedomāšanos. Reti kad cilvēkam pašam pietiek drosmes pēc tam, kad nekontrolējamais impulss pazūd, atklāt sev šo patiesību, pieņemt, ka tas patiešām ir bijis tā. Parasti sekojot savas negatīvās pieredzes noliegums. Tas ir dabisks pašaizsardzības instinkts.

Nav pieņemami, nav smuki – šos ierobežojumus sev un citiem nosaka cilvēks pats vai sabiedrība kopumā. Mums ir vispārpieņemtās uzvedības normas jeb priekšstati, jeb kultūrvides rakstīti vai nerakstīti likumi, par to, kas ir un kas nav ētiski. Tajā pašā laikā katram cilvēkam ir sava aizklātā dzīve. Fiziskā ķermeņa vai domu, jūtu atkailināšana, kas ir impulsa vadīta, liecina par personas iekšējo vajadzību pēc ievērības un mīlestības.

Tas notiek tiešā kontekstā ar šīs personas pašnovērtējumu: vai es esmu mīlēts, vai es saņemu pretmīlu?Vajadzību hierarhijā (pēc amerikāņu psihologa Abrahama Maslova radītās cilvēka motivācijas teorijas) tas ir samērā augstais sociālo vajadzību līmenis un ietver nepieciešamību būt mīlētam. Ekshibicionistam šī nepārvaramā vēlme stāv pāri fizioloģiskajām un drošības vajadzībām.”/ Ar dr. Guntas Andžānes mīļu atļauju, publicēju izvilkumus no viņas intervijas ”Kliedziens pēc mīlestības”. PALDIES!

Pētot šo tēmu tuvāk, sapratu, ka esmu bijusi ekshibicioniste savas dzīves lielāko daļu. Pašapliecinot sevi tēvam, kurš mani pameta divreiz, caur ko jutos nemīlēta mūža lielāko daļu. Ubagoju mīlestību ar saviem panākumiem, spožumu, labklājību. ES VARU VISU- sauklis mani vadīja. Būtībā nebeidzama tukšuma un vientulības sajūta. Meklēju piepildījumu vīrietī, neatradu. Aizmirstībā, tā mani postīja. Mēs katrs savādāk pārdzīvojam savas bērnības traumas, tās dziļumā snauž un liek par sevi manīt neuzkrītoši, līdz sasniedz epogeju. Krīze - lūzumpunkts, pagrieziena punkts, tas katram ir savs. Man IR mans Dievs. Kad beidzot sapratu, Jēzu es esmu – nekas - bez Tevis, es esmu vāja, palīdzi! Tēvs mīli mani kliedzu, jo citādi es esmu zudusi! Dievs atsaucās manam kliedzienam pēc mīlestības. Esmu laimīga un pašpietiekama Dievā. Amen. Esmu saprasta, mīlēta un piepildīta, bet līdz tam… bija jāsalūzt. Tā esmu es, tā ir mana pieredze - Dieva žēlastība mani glāba. Katram ir savs ceļš.

Novēlu vienam katram būt mīlētam, saprastam, pieņemtam! Vecāki mīliet savus bērnus nesavtīgi. Bērni esiet saudzīgi, iejūtīgi pret saviem vecākiem, lai cik cilvēks nebūtu pieaudzis, viņš slāpst pēc mīlestības un mīlestība mūs tuvina Dievam!!!

Dieva miers ar jums, kas esat skumjās…..

Anita Jēgere

pirms 7 gadiem, 2014.04.20 00:47

Kriminālziņas