4. maija Latvijas filmu maratona programma

Nacionālā Kino centra tradicionālais 4. maija Latvijas filmu maratons, kas nu jau otro gadu notiks tiešsaistē portālā filmas.lv, publicē demonstrēšanai paredzēto filmu programmu – astoņi seansi visas dienas garumā no 11:00 visā pasaulē, sekojot laika joslām apkārt zemeslodei.
Ārkārtējās situācijas ierobežojumu dēļ 4. maija Latvijas filmu maratons jau pirms gada tika sarīkots portālā filmas.lv sadarbībā ar Kultūras sistēmu informācijas centru (KISC) kā tiešsaistes seansu programma visā pasaulē, un arī šogad Filmu maratons saglabā tradicionālo kinoteātra struktūru – svētku programma sakārtota secīgos seansos, katra filma būs pieejama skatīšanai konkrētā seansa laikā tieši svētku dienā, sekojot katras valsts laika joslām. No 28. aprīļa portālā filmas.lv pieejama 4. maija Latvijas filmu maratona lapa - https://www.filmas.lv/FilmuMaratons2021/, kur jau var izpētīt seansu plānu un filmu aprakstus, lai sastādītu savu individuālo svētku programmu, bet filmas tiks pievienotas tieši 4. maijā.

Visur pasaulē maratons sāksies 4. maijā pulksten 11:00 (pēc vietējā laika) ar animāciju lieliem un maziem, kas atlasīta tematiski – septiņas dažādu gadu īsfilmiņas par cilvēku attiecībām ar dabu un dzīvnieku attiecībām ar civilizāciju, tās veidojuši režisori Roze Stiebra, Dace Rīdūze, Edmunds Jansons, Ēvalds Lācis, Reinis Pētersons, Nils Skapāns un Māris Brinkmanis. Seansa ievadā režisore Dace Rīdūze iepazīstinās ar leļļu filmu Dusmukule, kas balstīta Agneses Vanagas grāmatās par dusmīgo plastmasas maisiņu un vēl tikai top studijā Animācijas Brigāde ar Nacionālā Kino centra atbalstu.

Pulksten 12:30 sāksies Jubilāru seanss, kura ietvaros būs pieejamas divas spēles īsfilmas (Cēloņi un sekas (1956) un Tās dullās Paulīnes dēļ (1979)), turklāt skatītājs var izvēlēties, kādā secībā tās skatīties, - šis noteikums attiecas arī uz diviem citiem seansiem (Mūžības seanss 15:30 un Eko-klasikas seanss 17:30), kuros iekļautas katrā divas filmas. Savukārt Hroniku seansā (no 14:00) iekļauta viena dokumentālā īsfilma un pieci kinožurnāli no 80.-90. gadu mijas, atgādinot par Latviju, kāda tā bija pirms neatkarības atjaunošanas. (Detalizētu seansu aprakstu lasiet pielikumos un portālā filmas.lv ŠEIT.)

Programmas vakara daļā cits citam seko trīs pilnmetrāžas filmu seansi, tematiski pielāgoti 4. maija tēmu lokam. Lailas Pakalniņas dokumentālā filma Karote (seanss 19:00) piedāvā negaidītu skatījumu uz plastmasas karotes absurdo mūžu, un filmu papildina diskusija Kur mana (plastmasas) karote?, kas kā atsevišķs „seanss” būs noskatāma jebkurā laikā visas dienas garumā. Latvijas Nacionālās bibliotēkas plašajās un viesmīlīgajās telpās organizēto sarunu vada publicists Sandijs Semjonovs, piedalās kinorežisore Laila Pakalniņa, Eiroparlamenta deputāte Inese Vaidere un vides zinātņu doktors Jānis Brizga, organizācijas Zaļā brīvība vadītājs.

Par 90. gadiem un valsti, kas tikko atguvusi neatkarību, atgādinās Latvijas un Lietuvas kopražojuma spēlfilma Dzimtene (seanss 20:20, Latvijas puses producents – studija Lokomotīve). Filmas režisors Tomass Vengris dzimis lietuviešu imigrantu ģimenē Amerikā un uzņēmis gandrīz autobiogrāfisku stāstu par pēcpadomju realitāti, kas tolaik bija līdzīga gan Lietuvā, gan Latvijā.

Vakara noslēguma seanss 22:00 piedāvā Latvijas kino klasiku atjaunotā versijā – režisora Aivara Freimaņa divsēriju spēlfilmu Dzīvīte (1989) atjaunojis filmas operators Valdis Eglītis. Lai šo ievērojamo darbu, kas pārsteidzoši novatoriski stāsta par Dainu tēva Krišjāņa Barona dzīvi, varētu noskatīties pēc iespējas plašāka auditorija, filma Dzīvīte visā pasaulē būs pieejama arī 5. maijā visu diennakti, ar angļu subtitriem.

Latvijas filmu maratona rīkotāji ir parūpējušies arī par to, lai kinoskatītāji šajā svētku dienā nenogurtu no sēdēšanas pie ekrāniem un pauzēs starp seansiem varētu izkustēties, tāpēc visu dienu portālā būs pieejama Dienaszagļu rītarosme ar dzeguzes balsi, veidota sadarbībā ar fon Stricka villu un Latvijas aktieriem dažādu gadu kinofilmu tēlos (uz kinoteātra Splendid Palace skatuves Unas Rozenbaumas režijā un Elīnas Gediņas horeogrāfijā izvingroties iedvesmo Anta Aizupe, Dzintars Dreibergs, Adriāna Roze, Regīna Razuma, Artūrs Skrastiņš, Andris Keišs un Mārtiņš Mielavs).

4. maija Latvijas filmu maratonu organizē Nacionālais Kino centrs sadarbībā ar Kultūras informācijas sistēmu centru (KISC) un Latvijas Nacionālā arhīva Kinofotofonodokumentu arhīvu, atbalsta Rīgas Dome un kinoteātris Splendid Palace. Diskusijas sarīkošanu atbalstījusi Latvijas Nacionālā bibliotēka, Rītarosmi veido Rozenbauma un Māsas sadarbībā ar BB rental un fon Stricka villu.



Nacionālā Kino centra

4. MAIJA LATVIJAS FILMU MARATONS 2021


11:00 – 12:30 ANIMĀCIJA MAZIEM UN LIELIEM


FILMA PROCESĀ:

Režisore Dace Rīdūze stāsta par savu topošo filmu Dusmukule (2022, studija Animācijas Brigāde) - leļļu animācijas filmu pēc Agneses Vanagas grāmatām par plastmasas maisiņu, kurš kļuvis dusmīgs, jo ir izlietots un nevienam nederīgs.

FILMU PROGRAMMA:

Zaļā pasaka (1977, Roze Stiebra, 14’)

Viena no Imanta Ziedoņa Krāsainajām pasakām – par to, kā vienu nakti pilsētā ienāca mežs. Visām pilsētas smakām kļuva nelabi no tās zaļās miglas, kas smaržo pēc skujām un ziediem, pēc īsta meža un svaiga gaisa…

Eži un lielpilsēta (2013, Ēvalds Lācis, 5’)

Kādā pavasara rītā zvēri pamostas no ziemas miega un atklāj, ka meža vietā uzcelta pilsēta. Kā izdzīvot un kā atgūt mežu? Filma saņēmusi uzreiz divas balvas Berlīnes starptautiskajā kinofestivālā – gan starptautiskās žūrijas, gan bērnu žūrijas atzinību.

Meža sargi (2015, Māris Brinkmanis, 12’)

Kārtējā apgaitā Mežsargs atrod mežā izmestu atkritumu kaudzi, ir zināms arī vainīgais – bezkaunīgs pilsētnieks. Mājdzīvniekiem un meža zvēriem nākas apvienot spēkus, lai mežs kļūst tīrs un nekauņa saņem pelnīto sodu.

Cūkas laime (2009, Dace Rīdūze, 12’)

Skaistajā meža pļaviņā ierodas atpūtnieki – mājas cūku ģimene – un sāk uzvesties visai cūciski. Mežacūcēnam gan mostas romantiskas jūtas pret skaisto sivēnmeitenīti, tomēr meža piemēslotāji ir jāpārmāca.

Ursus (2011, Reinis Pētersons, 10’)

Lācis strādā cirkā par akrobātu, bet ilgojas pēc brīvības, tāpēc kādu dienu pamet visu un dodas uz mežu. Filma veidota ogles zīmējuma tehnikā un apceļojusi vairāk nekā 70 kinofestivālu visā pasaulē.

Tārpiņš (2011, Nils Skapāns, 6’)

Mazam, mazam tārpiņam lielā, lielā pilsētā ir gan visai nemājīga dzīve, tomēr arī savs sapnis un pat iespēja aizlidot. Filmas idejas autors ir filozofs Uldis Tīrons, komponists – Jēkabs Nīmanis.

Starptautiskā Tēva diena (2012, Edmunds Jansons, 5’)

Cilvēki svin svētkus, bet kādam mazam putniņam šī ir pavisam parasta darba diena, kad atkal jārūpējas, kā pabarot savus mazos putnēnus. Filma veidota, režisoram studējot animācijas režiju Igaunijas Mākslas akadēmijas maģistrantūrā.

12:30 – 14:00 JUBILĀRU SEANSS


Cēloņi un sekas (1956, režisors Varis Krūmiņš, operators Māris Rudzītis, 18’)

Režisoram Varim Krūmiņam (1931-2004) 23. maijā – 90!

Rakstnieka Andreja Upīša noveles ekranizācija, 20. gadu Rīga. No iepirkumu somas izveļas ola un saplīst uz ielas, izraisot notikumu virkni, kurā sapinas grāmatvedis Krastiņš, viņa līgava Ada, dzejnieks, kritiķis, ministrs un citi augstāko aprindu pārstāvji... Ar šo spēles īsfilmu Latvijas kinomākslā debitē divi pirmie Maskavas kinoinstitūta absolventi – režisors Varis Krūmiņš un operators Māris Rudzītis. Lomās – Alfons Kalpaks, Luijs Šmits, Dzidra Ritenberga, Olga Krūmiņa, Kārlis Sebris, Ēvalds Valters un citi.


Tās dullās Paulīnes dēļ

Dzejniecei Vizmai Belševicai (1931-2005) 31. maijā – 90!

(1979, scenārija autors Alvis Lapiņš, režisore Vija Beinerte, operators Miks Zvirbulis, mākslinieks Uldis Pauzers, 24’)

Divas pavecas māsas – Paulīne un Līzbete – kāzas savā mūžā nav piedzīvojušas, un Paulīne nospriež, ka tad vismaz bērēm jābūt lepnām. Māsas sāk pelnīt naudu ar sēnēm un ogām, sapērk dārgus audumus kleitām un smalkas parūkas, bet Paulīnei kļūst žēl, ka pati to skaistumu nemaz neredzēs. Viņa nolemj sarīkot bēru ģenerālmēģinājumu un izsaukt fotogrāfu, lai to iemūžina. Bet pa šiem gadiem Paulīnei pielipis niķis mosties ar teicienu: "Tu saki?", un zārkā viņa iesnaužas...

Īsfilma balstīta Vizmas Belševicas stāstā un veidota kā režisores Vijas Beinertes (tolaik Ramānes) kinorežijas diplomdarbs, absolvējot Vissavienības Valsts kinematogrāfijas institūtu, galvenajās lomās – izcilās teātra prīmas Lilita Bērziņa un Lidija Freimane.



14:00 – 15:30 HRONIKU SEANSS


Oranžais eņģelis

(1989, dokumentālā filma, režisors Andrejs Apsītis, operators Gvido Zvaigzne, 10’)

Astoņdesmito gadu Rīgā atkritumu konteinerus nelietoja, iedzīvotājiem savi sadzīves atkritumi bija pašiem konkrētā dienas laikā jāiemet oranžajā Norbā

kinožurnāls Padomju Latvija 18/1989

(10’, režisors Imants Brils, operatori Viktors Gribermans, Uldis Veiss, Ruta Urbaste, Vladimirs Plotke, teksta autors Andris Vanadziņš)

Trešā Atmoda sākās ar cīņu par Daugavu un Latvijas ainavu. Žurnālists Dainis Īvāns ar laivu izbrauc Daugavas augšteci un „Pļaviņu jūru”, mežkopis Jānis Metuzāls stāsta, kā Talsu pauguraini apdraud grantsraktuves, bet ārsts Leopolds Ozoliņš cīnās pret „mazdārziņu barbariem” pie Tumšupes.

kinožurnāls Gaismēnas 46/1989

(10’, režisors Arnis Akmeņlauks, operators Dmitrijs Verhoustinskis, teksta autors Juris Veitners, komponists Mārtiņš Brauns)

Vides piesārņojums Zemgalē, Lielupes baseinā – Bauskā, Jelgavā, Iecavā, Olainē, Slokas papīrfabrikā. Stāsta tēlnieks Mārtiņš Zaurs, LPSR Dabas aizsardzības komitejas priekšsēdētāja vietnieks Indulis Emsis.

kinožurnāls Gaismēnas 47/1989

(11’, režisors Arnis Akmeņlauks, operators Dmitrijs Verhoustinskis, komponists Mārtiņš Brauns)

Padomju armijas brutālā attieksme pret dabu visur Latvijā – Juglas mežos, Papes poligonā, Liepājas jūrmalā, Dobelē un Vaiņodē.

Velna pēdas meklējot. (kinožurnāls Latvijas hronika 4/1991)

(10’, režisors un teksta autors Sergejs Nikolajevs, operatori Viktors Gribermans un Sergejs Nikolajevs)

Sensenos laikos velns staigāja pa Latvijas zemi un visur atstāja savas pēdas – kalnos un lejās, alās, ūdeņos un akmeņos. „Velna pēdas” un „Velna dobes” joprojām ir gan Latgalē, gan Cesvainē, gan Ogres rajonā un citur. Stāsta arheologs Juris Urtāns, dabas pētnieks Guntis Eniņš.

Putni (kinožurnāls Latvijas hronika 3/1996)

(12’, režisors Imants Brils, operators Māris Maskalāns, skaņu operators Aivars Riekstiņš, tekstu lasa Juris Šteinbergs, asistenti Ēriks Dreibants, Viesturs Kairišs, Aivars Dambekalns, redaktore Baiba Šteina, žurnāla direktors Kristians Luhaers)

Šajā īsfilmā savu īpašo kinooperatora pacietību un dabas mīlestību apliecina vēlāk pazīstamais vides filmu autors Māris Maskalāns, tolaik vēl operatoru kursa students Latvijas Kultūras akadēmijā. Tuvplānā – baltie un melnie stārķi ligzdās, somzīlītes īpašais mājoklis, ūdensstrazds ziemā un pavasarī.

Dzīve, dzīvīte… (kinožurnāls Latvijas hronika 26-27/1989)

(20’, režisors un teksta autors Pauls Pakalns, operatori Ralfs Krūmiņš un Kalvis Zalcmanis, skaņu režisors Aivars Znotiņš, redaktore Ilze Rituma)

Režisors Aivars Freimanis stāsta par dzīvi un par topošo filmu Dzīvīte, kas veltīta Krišjānim Baronam. Dainu tēva jaunībā Latvija piedzīvoja pirmo atmodu, filmas uzņemšanas laikā rit Trešā Atmoda, režisors ar kolēģiem, sadevušies rokās, stāv Baltijas ceļā 1989. gada 23. augustā. „Dzimst filma, atdzimst republika…”



15:30 – 17:30 MŪŽĪBAS SEANSS


Lūgšana

Dzejnieks un tulkotājs Uldis Bērziņš (1944-2021)

(kinožurnāls Māksla 2-3/1992, 18’, autore-režisore Ilona Brūvere, režisors-operators Dāvis Sīmanis (seniors), operatora asistents Jānis Eglītis, skaņu operatori Uldis Siliņš un Normunds Kļaviņš, montāžas režisore Juta Brante, redaktore Monika Labdarbe)

Dzejnieks Uldis Bērziņš Rīgas dzīvoklī tulko tekstus, ar Leonu Briedi Daugavmalā dzer alu, brauc ar vilcienu uz „Itāliju” un Vestienā lasa savu dzeju, bet dzīvei un filmai cauri vijas dzejnieka sapņi.


Keep smiling!

Režisors un operators Askolds Saulītis (1966-2021)

(dokumentālā filma, 2003, 79’, scenārija līdzautors, režisors, operators un producents Askolds Saulītis, scenārija līdzautors Viktors Duks, operatori Miks Meirāns un Uldis Jancis, komponists un skaņu režisors Jānis Brunovskis, montāžas režisore Liene Bāliņa)

Viena no emocionāli spēcīgākajām režisora Askolda Saulīša filmām – stāsts par četriem draugiem, kas brīvajā laikā Latvijas mežos un pļavās meklē Otrajā pasaules karā kritušos un bez vēsts pazudušos karavīrus. Kas liek trīsdesmit gadus veciem vīriešiem doties uz aizmirstiem kaujas laukiem un pavadīt nezināmu kareivi mājupceļā uz dzimteni, kur viņu jau vairāk nekā pusgadsimtu gaidījusi ģimene?

Filma saņēmusi piecas nominācijas Nacionālajai kino balvai Lielais Kristaps, Skatītāju balvu un atzinību par labāko scenāriju, vēlāk nominēta Krievijas Kinoakadēmijas balvai Nika.



17:30 – 19:00 EKO-KLASIKAS SEANSS

Latvijas kinovēsturē slavenākās „vides filmas”, kas izsaukušas rezonansi gan pašu mājās, gan pasaulē.


Jumta likums

(2001, 30’, režisori Andis Mizišs un Māris Maskalāns, scenārija autors un operators Māris Maskalāns, teksta autors Valdis Felsbergs, skaņu režisori Anrijs Krenbergs un Arvīds Ceļmalis, montāžas režisors Raimonds Špakovskis, mūzikas autors Arnis Mednis, producents Uldis Cekulis)

Divi simti ūdensputnu pāru, kas parasti ligzdo klusā liedagā, šoreiz izvēlējušies Preses nama tipogrāfijas jumtu Rīgā, Ķīpsalā. Kāda ir cilvēku attieksme pret lielāko zīriņu koloniju Eiropā? - pret skaistumu un traucējošo troksni, pret pievilcību un mēsliem, pret pikējošiem uzbrukumiem? Kurš būs saimnieks uz jumta?

Filma saņēmusi Nacionālās kino balvas Lielais Kristaps nominācijas par labāko scenāriju, labāko mūziku un labāko skaņu režiju, apbalvota kā gada labākā dokumentālā īsfilma.


Leiputrija (2004, Laila Pakalniņa, 36’)

(2004, 36’, scenārija autori Laila Pakalniņa un Māris Maskalāns, režisore Laila Pakalniņa, operators Māris Maskalāns, skaņu režisors Anrijs Krenbergs, producents Uldis Cekulis)

Ir vietas, par kurām mēs neko negribam zināt, un labprāt izliekamies, ka šādu vietu vienkārši nav. Piemēram, izgāztuve. Taču šajā šķietami nepievilcīgajā atkritumu tuksnesī mājo neskaitāmas dzīvas radības – kukaiņi, rāpuļi, putni un zīdītāji. Viņiem izgāztuve ir elitāra dzīvesvieta, kas piedāvā barību un siltumu visu cauru gadu.

Latvijā labākais dabas norišu filmētājs Māris Maskalāns šajā filmā pārsteidz ar savu asredzību un pacietību, kas ļauj stundām sēdēt pie putna ligzdas vai žurkas alas, lai galu galā notvertu izcilus kadrus. Savukārt Laila Pakalniņa dzīvnieku pasauli skata kā smalku bezvārdu horeogrāfiju, kurai mūziku speciāli rakstījis japāņu komponists Šigeru Umebajaši, vairāku Vona Karvaja filmu mūzikas autors. 2005. gadā Leiputrija nominēta Eiropas Kino akadēmijas balvai par gada labāko dokumentālo filmu.



19:00 – 20:20 PIRMIZRĀDE TIEŠSAISTĒ


Karote (2019, Laila Pakalniņa, 66’)

Dokumentālā filma par plastmasas karoti un par sabiedrību, kas sasniegusi tik augstu līmeni, lai ieguldītu ārkārtīgi daudz dažādu resursu vienā mazā, vienreiz lietojamā priekšmetā, kura dzīve ilgst tikai dažas minūtes, pirms to izmet atkritumos…

Pasaulē katru gadu saražo gandrīz 300 miljonus tonnu plastmasas izstrādājumu, vienreizlietojamo priekšmetu nodarītais kaitējums videi 2030. gadā varētu sasniegt ap 22 miljardiem EUR. Filma Karote uzņemta Latvijā, Lietuvā, Norvēģijā, Azerbaidžānā, Ķīnā un Honkongā, sekojot plastmasas karotes tapšanai no naftas ieguves caur pārstrādes rūpnīcām līdz ēdināšanas iestādēm.

Pasaules pirmizrādi filma Karote piedzīvoja Karlovi Varu starptautiskā kinofestivāla dokumentālo filmu konkursā, melnbalto filmu uzņēmis Gints Bērziņš, ilggadējs režisores domubiedrs un viens no talantīgākajiem vidējās paaudzes kinooperatoriem.



20:20 – 22:00 NESENĀ VĒSTURE


Dzimtene / Gimtine (2019, Tomass Vengris, 97’, lietuviešu valodā ar subtitriem latviešu valodā)

Viktorija vēl padomju laikā emigrējusi uz ASV, bet 90. gadu sākumā kopā ar 12 gadus veco dēlu atgriežas tikko neatkarību atguvušajā Lietuvā, kur cer atgūt tēva lauku īpašumu. Mātes atmiņās dzimtene ir kā skaista pasaku valstība, tomēr pēcpadomju realitāte ir daudz skarbāka.

Režisora un scenārija autora Tomasa Vengra pilnmetrāžas kino debija  balstīta autobiogrāfiskos motīvos, jo arī viņš pats dzimis un audzis lietuviešu imigrantu ģimenē Amerikā. Lietuvas un Latvijas kopražojuma filma apliecina, ka 90. gados līdzīgas noskaņas un sajūtas valdīja visur Baltijā, visās kaimiņvalstīs, kas nupat tikai bija atguvušas brīvību. Galveno sieviešu lomu filmā atveido Severija Janušauskaite – Lietuvas teātra un kino aktrise, dziedātāja, komponiste, kostīmu māksliniece un modele. Filmas mūziku komponējis Kārlis Auzāns, Latvijas puses kopražojuma partneris – studija Lokomotīve.



22:00 – 01:05 un 5. MAIJĀ visu dienu ATJAUNOTAS FILMAS PIRMIZRĀDE


Dzīvīte (1989, Aivars Freimanis, 185’)

Režisora Aivara Freimaņa (1936-2018) 85. jubilejas gadā skatāmies filmu, kurā apvienoti spēles, dokumentalitātes un animācijas elementi, atraisīti un radoši stāstot par Krišjāni Baronu, savijot vēsturiskās norises ar filmas uzņemšanas laika aktualitātēm. Uz 35mm kinolentes uzņemto filmu digitāli atjaunojis tās operators-inscenētājs Valdis Eglītis.

Režisors Aivars Freimanis savulaik atzinis, ka šajā filmā tīšām gribējis Dainu tēvu „nocelt no pjedestāla” un skatīt kā dzīvu cilvēku ar visādām rakstura īpašībām, turklāt vēl izgudrojis novatorisku paņēmienu vēsturiskā laika ritējuma attēlošanai – Krišjāni un viņa sievu Dārtu tēlo divi aktieru pāri, Leonīds Grabovskis un Indra Briķe (jaunībā) un Valdemārs Zandbergs un Velta Līne (vecumdienās).

Filmas pirmizrāde notika 1990. gada februārī, tikai divus mēnešus pirms Latvijas Neatkarības deklarācijas pieņemšanas; jau drīz kinoprofesionāļi izvēlēja Dzīvīti par gada labāko spēlfilmu, balvas kā labākie savā profesijā saņēma arī režisors Aivars Freimanis, operators Valdis Eglītis, māksliniece Ieva Romanova, kostīmu mākslinieces Skaidra Deksne un Sandra Sila, grima mākslinieks Jānis Rība, komponists Mārtiņš Brauns un aktrise Indra Briķe.




PORTĀLĀ visu dienu būs pieejami arī ĪPAŠIE NOTIKUMI

# - diskusija Kur mana (plastmasas) karote?

(Latvijas Nacionālajā bibliotēkā par vides aizsardzības un ekoloģijas jautājumiem sarunājas publicists Sandijs Semjonovs, EP deputāte Inese Vaidere, kinorežisore Laila Pakalniņa, vides speciālists Jānis Brizga)


# - izklaidējoša un izkustinoša intermēdija Dienaszagļu rītarosme ar dzeguzes balsi sadarbībā ar fon Stricka villu un Latvijas aktieriem un režisoriem dažādu gadu kinofilmu tēlos (režija – Una Rozenbauma, horeogrāfija – Elīna Gediņa, kamera – Jānis Eglītis, piedalās Anta Aizupe, Dzintars Dreibergs, Adriāna Roze, Regīna Razuma, Artūrs Skrastiņš, Andris Keišs un Mārtiņš Mielavs)


Pievieno komentāru

Kultūra un izklaide