„Bibliotēkas stāstiņi” bibliotēkā 1

Pagājušās nedēļas izskaņā tiem skatītājiem, kuri pirms kāda laika Gulbenes kultūras centrā vēroja Gulbenes Tautas teātra pirmizrādi „Mana gaismas pils”, tagad Gulbenes novada bibliotēkas telpās bija iespējams noskatīties Ulda Sedlenieka Alūksnes Tautas teātra „Slieksnis” izrādi „Bibliotēkas stāstiņi”.

Izrādes režisore Daiga Bētere līdzīgi kā Gulbenes Tautas teātra režisore Edīte Siļķēna izrādi ir veidojusi pēc Gulbenes literātes Ivetas Krūmiņas stāstu motīviem, kas savulaik publicēti laikrakstā „Dzirkstele” un izdevumā „Saskarsme”. Stāsti izlasāmi arī pirms pieciem gadiem izdotajā I.Krūmiņas stāstu krājumā „Kaut ko labu”.


„Pēc izrādes noskatīšanās skatītāji domā, ka tā varētu būt garāka, bet viens un tas pats cilvēks nevar atveidot divus dažādus tēlus. Katram lomas atveidotājam jābūt savā vietā un savā laikā. Apsolu, ka izrāde būs garāka. Iveta 25.aprīlī mūs ir uzaicinājusi atkal. Viņai jau ir ar ko papildināt bibliotēkas stāstiņus, bet mums teātrī sāk pieteikties jauni aktieri,” teica D.Bētere. Alūksnē „Bibliotēku stāstiņi” arī bibliotēkā izrādīti divas reizes.

„Iespējams, ka man nekad nerastos doma, ka „Bibliotēkas stāstiņi” ir jārāda bibliotēkā, bet Alūksnes tautas nams šobrīd tiek rekonstruēts. Lai gan it kā faktiski esam bez mājām, man negribējās uz gadu pārtraukt Tautas teātra darbību, jo zinu, cik grūti pēc tam būtu visu atsākt. Sākotnēji gribējām bibliotēkas stāstiņus nevis izspēlēt, bet izstāstīt, bet tad radās ideja – ir taču bibliotēka, kur to var darīt. Tur nav vajadzīgas dekorācijas un īpaši tērpi, nevajag arī mūziku, jo bibliotēkā lielākoties valda klusums. Ļoti lēts un labs variants,” smejas režisore.


„Manā darba ikdienā bibliotēkā nav tik dinamisku dienu, kā šī – aktieru atveidotā, bet man ir žēl bibliotekāru, kuri līdz darbdienas beigām tiek novesta gandrīz līdz nervu sabrukumam. Tiesa, visas šīs situācijas gan nenotika vienā dienā. Man bija iespējams alūksniešu sniegumu vērtēt jau otro reizi. Jāteic, ka aktieru sniegums ir ārkārtīgi mainījies salīdzinājumā ar pirmo reizi. Varbūt, ka tās ir mājas sienas, kas palīdz, jo viss ir noticis šajā bibliotēkā. Jo vairāk vēroju aktieru sniegumu, jo vairāk viņos iemīlos. Atveidotie prototipi ir labāki nekā tie, par kuriem ir tapuši mani stāsti,” piebilst I.Krūmiņa.


Interesenti bija tas, ka izrāde tika spēlēta nevis uz lielās skatuves, bet bibliotēkā, tādējādi ļaujot visas situācijas izjust reālā vidē. Līdz ar aktieriem tajā iejutās arī paši skatītāji. Radās iespaids, it kā arī es pati būtu ienākusi bibliotēkā un negaidot līdzdarbojusies visā, kas notiek bibliotēkā, kaut arī klusībā visu vēroju, atrodoties starp skatītājiem. Aktieri rosījās starp grāmatu plauktiem, darbināja kopētāju. Izrāde atkal ļāva vērtēt bibliotēkas apmeklētājus.

Skatītāji, kuri bija vērojuši arī Gulbenes Tautas teātra sniegumu atzina, ka abu teātru iestudējumi nav salīdzināmi, jo vienā gadījumā izrāde notiek uz lielās skatuves un ir kā luga, bet otrā gadījumā viss risinās reālā vidē, gluži kā ikdienā. Daudzi bija patīkami pārsteigti, cik daudz sižetu teātra spēlētājiem spēj piespēlēt dzīve. Ne jau par velti teātra māksla ir vecākā māksla pasaulē.


Izrādē darbojās aktieri Mairita Cabu, Vera Sedleniece, Ivita Gusta, Gunta Jaunzema, Inese Pormale, Aivars Millers, Ainārs Volcītis, Dāvis Kārkliņš, Valdis Vimba un Igors Kols.


Pievieno komentāru

Komentāri 1

Kultūra un izklaide