Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Mednieki rūpējas par meža zvēriem 4

Īpašnieki tiek aicināti turēt piesietus savus suņus, lai tie netraucē meža zvērus
Kāds lasītājs ar laikraksta palīdzību vēlējās noskaidrot, kā ziemā mūsu novada mednieku kolektīvi rūpējas par meža dzīvniekiem. "Zinu, ka kādreiz mednieki veda uz mežu un lika redelēs sienu. Tika vestas arī saknes, vests arī sāls. Kas notiek tagad? Pirms pāris gadiem pa Spārītes parku dzīvojās stirnu bariņš. Šogad nav gadījies redzēt. Vai Spārītes parkā kāds viņas piebaro?" jautā lasītājs.

Jāpalīdz, kad klājas grūti Par dzīvnieku barības rezervēm ziemā rūpējas lielākā daļa mednieku kolektīvu. Litenes mednieku kluba vadītājs Jānis Kļaviņš stāsta, ka viņu kolektīvs ļoti daudz palīdz un rūpējas par meža zvēriem, kad viņiem ir grūti.

 

"Pat Vecgada dienā to darījām. Uz deviņām barotavām tika aizvesti skābbarības ruļļi pārnadžiem, arī graudi - tos ēd gan stirnas, gan meža cūkas. Tāpat tiek vests arī sāls. Šobrīd meža zvēriem dziļajos sniegos ir ļoti grūti. Buciņi pie barotavām sēž kā piesieti. Kad atbraucam, viņi jau sagaida mūs. Mēnesī vismaz vienu reizi vedam barību. Cenšamies arī ceļus patīrīt, cik spējam. Zvēriem ir jāpalīdz, kad viņiem klājas grūti," saka J.Kļaviņš.

 

Mednieks Edgars Pušpurs, kura medību iecirkņa platības atrodas Stradu pagastā, stāsta, ka arī viņu kolektīva biedri iespēju robežās piebaro zvērus - meža cūkām tiek vesti graudi, buciņiem tiek nogāzta arī kāda apse, kur ir iespējams, pa mežu tiek pabraukāts ar mašīnām, jo sniegu iztīrīt nevar - tas ir ļoti dziļš.

 

"Pirms Jaungada tika noteikts aizliegums dzinējmedībām, taču mēs šobrīd nemedījam vispār - nedodamies arī gaides medībās, cenšamies netraucēt zvērus. Domāju, ka šajā ziemā jau tāpat aizies bojā daudz dzīvnieku. Buciņiem šobrīd ir visgrūtāk. Jau pagājušajā ziemā ļoti daudz dzīvnieku gāja bojā, tad šogad būs vēl vairāk," vērtē E.Pušpurs.

 

Toties piebarot meža dzīvniekus pilsētas tuvumā nevajadzētu - tā iesaka Ziemeļaustrumu virsmežniecības inženieris medību un iekšējās kontroles jautājumos Laimonis Kļaviņš.

 

"Arī meža cūkas piebarojot, tās ir jāved dziļāk mežā, nevis uz mežmalu. Dzīvniekiem ir jādzīvo mežā," saka L.Kļaviņš.

 

Nepiesieti suņi traucē dzīvniekus

Mednieki arī atgādina visiem suņu īpašniekiem, lai neļauj brīvi skraidīt saviem suņiem apkārt, trenkājot meža zvērus, tādējādi viņi tiks pasargāti no liekām traumām. Leontīne Vītola no Stāmerienas "Dzirkstelei", piemēram, stāsta, ka pagastā šoziem jau zina divus gadījumus, kad savā vaļā klīstoši suņi līdz nāvei saplosījuši stirnas. Viena beigta atrasta netālu no skolas, otra - pie ezera.

 

"Gribētos, lai mednieki bez žēlastības šauj nost suņus, kurus saimnieki ziemā netur piesietus. Suņi jau stirniņas nenogalina uzreiz, bet saplosa dzīvas. Tas ir briesmīgi. Stirnas ziemā taču nāk pie cilvēka pēc palīdzības, jo ir badā, bet cilvēki viņām uzrīda suņus," saka L.Vītola. Viņa rosina arī skolās pārrunāt ar bērniem šo problēmu.

 

"Daudziem mājās ir savi suņi. Bērni ir atsaucīgi, viņi sadzirdēs aicinājumu ziemā nelaist vaļā suņus bez uzraudzības."

 

"Jautājums par klaiņojošu suņu nošaušanu ir ļoti kutelīgs. Medību likums atļauj suni, kurš atrodas tālāk par 200 metriem no mājām, uzskatīt par klejojošu un nošaut. Tajā pašā laikā, nošaujot šo dzīvnieku, tūdaļ atradīsies tūkstošiem balsu, kas kliegs, ka mednieki ir neģēļi un varmākas. Es pilnīgi saprotu - dzīvnieks nav ne pie kā vainīgs, instinkts viņam liek skriet un meklēt barību vai arī vienkārši izklaidēties, dzenot dzīvniekus. Vainīgi ir suņu īpašnieki. Mēs taču esam atbildīgi par tiem, ko esam pieradinājuši. Ja man ir mājās suns, man viņš ir jāaudzina tā, ka viņš smuki sēž kāpņu galā un gaida mani mājās, bet, ja netiec galā, dzīvni ir jātur ķēdē," saka L.Kļaviņš.

 

"Protams, ja tā turpināsies, mednieki šaus klaiņojošos suņus bez žēlastības. Šis jautājums katru gadu aktuāls kļuva martā, aprīlī, kad parādījās sērsna, šogad tas ir ļoti agri - pašā ziemas sākumā. Dzīvniekiem jau tāpat ir smagi, klaiņojošie suņi viņu dzīvi padara vēl grūtāku."

Pievieno komentāru

Komentāri 4

333

Manejais dzenas pakal visam, kas skraida, iznemot sportsmeni, tie laikam nelabi oz no bailem. Parka cik bija stirnas pamanitas, nevienai pakal netiek, tas parak atri skrien. Laukos kaiminu suns gan zakus ker, ka nelabais un saliek cupa pie majas durvim.

pirms 8 gadiem, 2011.03.20 21:38

to inta

Sākas, mans jau nekad, lielākoties tā visi suņu saimnieki saka par saviem suņiem, arī labi baroti suņi dzen dzīvniekus, tas notiek vienkārši mednieku instinktu pēc!!! Ja savu suni ved pavadā, tad vari apgalvot, ka viņš neaiztiek dzīvniekus, bet ja viņš tev skraida brīvi, tad nemuldi par savu kranci, jo tu jau ar viņu kopā neskraidi.

pirms 8 gadiem, 2011.01.07 09:37

inta

ar to suņu šaušanu tā prātīgi: arī mans suns kopā ar mani sllēpojot iet uz mežu, bet nekad nav trenkājis dzīvniekus, pirmkārt neļauju un ortkārt svars arī viņu netur uz sniega , nesanāk skriešana. Un ja suns ir normāli barots tad nezinu kādam jābūt instinktam lai trenktu stirnas

pirms 8 gadiem, 2011.01.07 08:10

aivars

Es dzivoju meza vienseta 2km no pagasta centra.Nodarbojos ar mezistradi ta ka meza atrodos patstavigi.25 gadu laika neesmu sastapis nevienu klainojosu suni ne to saplositos zverus.Tas palielakai dalai ir mits,ar to dazi perversi mednieki attaisno savu kari saut sunus.Laukos ir viensetas kuras atrodas blakus mezam vai pat dzili meza kuram apkart turigi medibu kolektivi sabuvejusi tornus(daudzi pat nosiltinati ,trukst tikai elektribas)pie kuriem ierikojusi barotavas.Kad no tadas viensetas ,majas sargs(sunitis)pamuk talak no majas pagalma uzreiz nonak mednieka redzes loka un tiek uzskatits par medibu traucekli un tiek nosauts.Mednieki(kundzini ar lepniem dzipiem)ir kluvusi agresivi pat pret cilvekim kuri atrodas meza un itka trauce viniem medibas.Es biezi meza nujoju vai braucu ar riteni sava suna pavadiba.Kadu ritu meza nujojot pieripo melns dzips un nota izlec drukns virelis ar sarkanu gimi,sak blaut ka nosaus manu suni jo vinam nav uzpurna.Vina agresiva uzvediba protams izraisija mani dusmas,es vinam ieteicu pasam uzvilkt uzpurni.Vina gimis parvertas lilla krasa.Vins saka nelaba balsi spiegt ka te ir Latvijas Valsts meza teritorija un vini te medijot.Es vinam meginaju ieskaidrot ka te tiktiesam ir Latvijas Valsts meza teritorija un man ari ir tiesibas te atrasties.Vins no masinas izrava karabini blaudams ka mani nosausot,protams mans gimis drosi vien ari kluva lilla un es vinam piedraudeju to karabini iebazt viena vieta.Mes vel viens otram izteicam laipnus vardus un veiksmigi skiramies.Milie perverso mednieku(visi gan tadi nav)aizstavji kadreiz meza senojot nedabujiet lodi piere.

pirms 3 gadiem, 2016.02.18 23:30

Cope un medības