Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Ne visas zosis drīkst medīt

Gandrīz katrs mednieks kāro nomedīt zosi. Lielākoties medī zosis, kuras Latvijas purvos un ezeros nolaižas tikai īsu brīdi migrācijas laikā uz dienvidiem. Tomēr ne visas zosis drīkst medīt.

Šobrīd spēkā esošie likumi nosaka, ka atļauts medīt sējas, baltpieres un Kanādas zosis.


Baltpieres zoss


Nedaudz mazāka par sējas un meža zosi. No pārējām zosīm atšķiras ar platu un baltu apspalvojuma joslu knābja sānos un uz pieres. Kājas - oranžas, knābja gaišās daļas - iesārtas. Pēc apspalvojuma viņa ir ļoti līdzīga mazajai zosij, taču pēdējā ir krietni mazāka.

Baltpieres zoss balss ir melodiskāka, mazāk "gāginoša" nekā sējas un meža zosij.
Ligzdo ziemeļos - tundrā, bet Latviju caurceļojošās baltpieres zosis - Ziemeļjūras dienvidu piekrastes zemēs, Britu salās.


Ceļošanas laikā viņas apmetas sūnu purvos, lielos aizaugušos ezeros, plašos zivju dīķos, pļavās un laukos.


Sējas zoss


Pirms pusgadsimta sējas zoss bija visbiežāk sastopamā caurceļojošo zosu suga. Taču šobrīd viņu skaits atpaliek no baltpieres zoss skaita.

 


Sējas zoss svarā sasniedz 3 līdz 3,5 kilogramus. Kāju un knābja gaišās daļas - dzelteni oranžas.

 


Ligzdo Eiropas un Āzijas ziemeļos, tundras un taigas joslā. Latvijā neligzdo, taču bieži sastopama caurceļošanas laikā.

 


Kanādas zoss

 


Šī Ziemeļamerikas suga aklimatizēta un kā medību objekts iecienīta Skandināvijā. Latvijā pagaidām sastopama samērā reti. Šī zoss ir lielāka par meža zosi, viņai ir melns kakls un galva, kuras sānos aiz acs ir balts plankums.

 


Mazā zoss

 


Šo zosi pie mums medīt aizliegts. Viņa iekļauta globāli apdraudēto sugu sarakstā. Tradicionāli ziemo Kaspijas jūras dienvidos, kur uz šo putnu medības nav ierobežotas. Tāpēc īpatņu skaita palielināšanos neprognozē.

 


Meža zoss

 


Latvijā no medījamo putnu saraksta svītrota, lai veicinātu vietējās populācijas palielināšanos. No citām zosīm var atšķirt lidojumā, jo viņai ir gaiši pelēkas spārnu plecu josla, kas ļoti kontrastē ar tumšo spārnu galu. Latvijā ligzdo līdz 80 pāru, galvenokārt lielajos ezeros valsts rietumu daļā. Ziemo Dienvideiropā.

 


Vēl aizliegts medīt baltvaigu, melngalvas un sarkankakla zosis.

Pievieno komentāru

Cope un medības