Rudens līdaka sver 11,360 kilogramus 1

Pirmo reizi tradicionālās spiningošanas sacensības "Rudens līdaka 2009" Alūksnes ezerā 31.oktobrī tika rīkotas atpūtas kompleksā "Jaunsētas".  Vairāk foto šeit

Starp 82 sacensību dalībniekiem nebija neviena gulbenieša, taču piedalījās makšķernieki no Alūksnes, Apes, Rīgas, Siguldas, Līgatnes, Inčukalna, Valkas, Cesvaines, Smiltenes, Cēsu, Valmieras un Ogres. Veiksme smaidīja alūksnietim Vilnim Paudrupam. Viņš vienīgais tika pie līdakas, kura sver 11,360 kilogramus un ir 115 centimetrus gara.

 

"Šī man nav pirmā reize, kad izvelku tik lielu līdaku. Pirms trim gadiem bija 13,7 kg un pērn 12,7 kg smaga līdaka. Tiesa, tas nebija sacensību laikā. Līdakas labi ķeras tieši pēc čempionāta," secina Vilnis. Viņš atzīst, ka tā ir laimes spēle. Turklāt lielā līdaka gandrīz pasprukusi, to ceļot laukā no ūdens.


Līgatnietis Pēteris Lideris ne reizi vien bijis uzvarētājs gan sacensībās Alūksnē, gan citviet. Šoreiz viņam otrā vieta, jo lielākās līdakas svars bija krietni mazāks - 2,680 kilogrami. Trešo lielāko līdaku - 2,450 kilogramus smagu - izvilka alūksnietis Māris Gailišs. Salīdzinājumam var minēt, ka pērnā gada sacensību uzvarētājs cēsnieks Uldis Kokins izvilka 3,920 kilogramus smagu līdaku.


Uz sacensībām organizatori bija ataicinājuši ihtiologu, zivju audzētavas "Silenieki" pārvaldnieku Armandu Rozi. Viņš secina, ka pēdējos gados Alūksnes ezerā sabrauc vairāk nekā 80 spiningotāju, kuri noķer 20 līdz 50 līdakas. "Ja tā ir vairākus gadus pēc kārtas, tad jāsecina, ka līdaku ir par maz. Kad tik daudz cilvēku ilgi makšķerē, tad tomēr ir vairāk jāķeras. Varbūt vajadzētu rīkot festivālu, nevis sacensības, lai vienkārši uzskaitītu līdakas," spriež A.Roze.

 

Šādu ierosinājumu izteica arī kāds makšķernieks. Taču ir, protams, arī pretējs viedoklis, ka makšķernieki vēlas tikt pie loma un par to ir jāgādā ezera apsaimniekotājam.


A.Roze spiningošanas sacensības uzskata par jauku pasākumu brīvā dabā.

 

„Galvenā doma - ar līdzdalību sacensībās rosināt sadarbību starp makšķerniekiem un ezera apsaimniekotāju „Alju". Ir paredzēts izstrādāt ezera attīstības stratēģisko plānu trim gadiem, kura sagatavošanā gaida priekšlikumus un ierosinājumus. Tad darba grupa varēs domāt, kā tos īstenot," rosina A.Roze.

 

Viņš norāda, kad tad nebūs tā, ka makšķernieki vairākas reizes paliek tukšā vai arī izvelk mazu līdaciņu. Burtnieku ezerā, piemēram, katrs izvelk vidēji divas līdakas.


"Ir jānosaka prioritātes. Ja vēlas vairāk līdaku, tad jākoncentrējas uz šīm zivīm. Ja sīgas vai zandartus, tad savukārt uz tām," uzsver A.Roze.

 

Viņš nepiekrīt viedoklim, ka lielās līdakas ir sevi atražojušas, tāpēc tās ir jāizķer.

 

"Ja ilgstošā laika periodā šīs zivis, kas ir ezera sanitāri, izķer, tad savairojas mazvērtīgas maza izmēra zivis. Ja grib ezerā izveidot veselīgu zivju sabiedrību, tad vajadzētu atpakaļ laist ne tikai mazās, bet arī lielās līdakas. 1 kg smaga līdaka patērē 10 kg mazizmēra zivju. Ja to ir par daudz, tad ir skaidrs, ka līdaku ir par maz," skaidro A.Roze.

Pievieno komentāru

Komentāri 1

aizvermuti

jau vairākas reizes esmu palicis bez loma, diezin vai pirkšu vēl licensi alūksnē, ja līdakas neķeras.

pirms 11 gadiem, 2009.11.03 05:59

Cope un medības