Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Deju skates žūrija: uz svētkiem dosies visi novada deju kolektīvi 7

Vairāk nekā 350 Gulbenes novada dejotāji 7.aprīļa vakarā deju skatē cīnījās par iespēju vasarā dejot Daugavas stadionā XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkos. Sevi lieliski pierādīja visi 18 kolektīvi, atstājot pozitīvu iespaidu uz žūriju. Par to informē Gulbenes novada domes Izglītības, kultūras un sporta nodaļas konsultante kultūras jomā Dārta Dīvāne.

"Žūrija atzinīgus vārdus teica par Gulbenes novada dejotājiem un viņu ieguldīto darbu. Īpašu uzslavu izpelnījās jauniešu tautisko deju kolektīvi. Skate bija skaists un emocionāls piedzīvojums, par kuru jāpateicas visiem dejotājiem un kolektīvu vadītājiem. Mūsu dejotāji -  "Azanda", "Vērdiņš","Ratenieki", "Ega", "Ozoli", "Ratiņš", "Spārēni", "Apinītis", "Avots", "Unce", "Tirza", "Poga", "Saulgriezis", "Zeija", "Rūsiņš", "Zelta rūsiņš", "Veiksme" un "Litenietis". Kolektīvi skatē izpildīja divas dejas – izlozes un izvēles deju no lieluzveduma “Māras zemes” repertuāra. Vēl trešo deju izpildīja “Zelta Rūsiņš” un “Veiksme”, žūrijai atrādot latviešu skatuvisko deju no koncerta “Vēl simts gadi dejai”. Uz dalību īpašajā Svētku koncertā, kas notiks 2. jūlijā "Arēnā Rīga", varēja pretendēt kolektīvi, kuri 2017. gada skatē ieguva augstāko pakāpi. Koncerta dalībnieki būs zināmi pēc rezultātiem visās 2018. gada deju skatēs," stāsta D.Dīvāne.

Rezultāti

Žūrijā bija Zanda Mūrniece – horeogrāfe, Dejas nozares konsultatīvās padomes vadītāja, Dziesmu svētku mākslinieciskās padomes locekle, deju svētku virsvadītāja; Jānis Purviņš – horeogrāfs, deju lieluzveduma “Māras zeme” mākslinieciskais vadītājs, deju svētku virsvadītājs, Liepājas deju apriņķu virsvadītājs; Jānis Ērglis – horeogrāfs, deju lieluzveduma “Māras zeme” mākslinieciskais , deju svētku virsvadītājs; Maruta Alpa – Latvijas Nacionālā kultūras centra skatuviskās tautas dejas eksperte, deju lieluzveduma “Māras zeme” projekta vadītāja; Agris Daņiļevičs– horeogrāfs, deju svētku virsvadītājs; Ilze Mažāne – horeogrāfe, deju svētku virsvadītāja; Gunta Skuja – horeogrāfe, deju svētku virsvadītāja, koncerta “Vēl simts gadi dejai” mākslinieciskā vadītāja. Ielūkoties Gulbenes deju apriņķa skatē bija ieradusies arī Ieva Struka – deju lieluzveduma “Māras zeme” libreta autore

"Vissirsnīgākā pateicība deju kolektīvu vadītājiem, kuri ieguldījuši milzīgu darbu, pacietību, enerģiju un spēku, lai panāktu to, ko mēs ar patiesu lepnumu varējām redzēt deju skatē. Paldies Ivetai Eidukai, Edītei Ķikustei, Dinai Markovai, Diānai Tučai, Ivai un Kārlim Ventiem, Daigai Tipānei, Dacei Freimanei, Elitai Dūtei un Zaigai Mangusai, kura ir arī Gulbenes deju apriķa virsvadītāja un satur kopā milzīgo dejotāju saimi," pateicas D.Dīvāne.

Viņa norāda, ka mūsu kolektīvu vadītājas ar sirsnību novērtē arī Latvijas Nacionālā kultūras centrs, jo skates noslēgumā saņēma apbalvojumus.

"Iva Venta saņēma Goda rakstu par mūža ieguldījumu skatuviskās tautas dejas mākslā, Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā, kā arī sveicienu 70 gadu jubilejā; Edīte Ķikuste saņēma Atzinību par ilggadēju, radošu ieguldījumu kolektīvu izaugsmē un Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā, kā arī sveicienu dzīves jubilejā; Elita Dūte saņēma Atzinību par aktīvu līdzdalību kultūras vērtību radīšanā, ieguldījumu Dziesmu un deju svētku tradīciju saglabāšanā un attīstībā, novada kultūrvides veidošanā, kā arī sveicienu 50 gadu jubilejā," atklāj speciāliste.

Pievieno komentāru

Komentāri 7

Nedejoju

Liels prieks un patiess lepnums par visiem kolektīviem! Neizsakāms saviļņojums par Zelta Rūsiņa sniegumu. TURPINIET!

pirms 3 mēnešiem, 2018.04.09 16:54

bildes

Vai raksta bildes ir arī iespējams kaut kur lejuplādet?

pirms 3 mēnešiem, 2018.04.10 21:32

Antoņina

Tapis brīnums. Paldies vadītājiem, dejotājiem un viņu ģimenēm. Dīvaina deju izvēle 100-gades svētkiem - no zedeņa mietus lauza trešā dienā pēc mēslu talkas un tik jaunas meitenes izspūrušas, basām kājām, kur viņas bijušas?

pirms 3 mēnešiem, 2018.04.11 07:59

vērotāja

Es arī par tiem mietiem domāju.Tā deja vairs nav deja-viens azartisks kautiņš un sišanās.
Jauni laiki,jauni tikumi,jaunas horeogrāfijas.Tautu deja pazaudēta.Šķiet,citas tautas tā nedarās.Notur savu tautas deju maksimāli identisku joprojām.Latviešu meistari tik štuko.100 gades svētkos jau varējām pacensties mazliet pietuvinātāku repertuāru tautai nodancāt.

pirms 3 mēnešiem, 2018.04.11 14:43

Kika

Un kuras tad būtu tās labākās un tautai tuvās dejas? Padomju laika horeogrāfijas?

pirms 3 mēnešiem, 2018.04.12 11:39

ļoti aktuāla

'Visi ciema suņi rēja' ļoti tuva deja un tēma.

pirms 3 mēnešiem, 2018.04.12 17:12

arī vērotāja :)

Viss plūst un mainās! Arī dejas. Nekur jau nepaliks tas vecais labais...
Man VISS patika!
Malači!

pirms 3 mēnešiem, 2018.04.11 21:59

Kultūra un izklaide