Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Civilizācijas nākotnes valoda

Ļoti maz cilvēku pusmūžā nebaidās saglabāt apburošu bērnišķīgumu. Spēj situāciju pārvērst rotaļā, improvizēt. Tā nav sevis izrādīšana, bet gan radoša cilvēka spēle ar pasaules dogmām un aizspriedumiem. Tāds ir gleznotājs Jānis Anmanis, kurš ir savdabīgs grāmatu lasītājs.

Inspirāciju meklējumi
Vārds «lasīšana» pat nešķiet īsti piemērots, jo process drīzāk līdzinās pētniecībai, inspirāciju meklējumiem un ideju sintēzei. No 2001. gada mākslinieks raksta haikas un jau izdevis vairākus krājumus. Haika ir trīsrinde, ko veido 17 zilbes trīs lakoniskās rindās. Tās atgādina fotogrāfijā fiksētu acumirkli. Tuvplānu, kad visas maņas ir vienlīdz koncentrētas, bet tajā pašā brīdī - atbrīvotas un netveramas kā gaiss. Kā caurspīdīgā dūmaka Leonardo da Vinči gleznās, ko viņš nodēvēja par «sfumato» - tikai mākslinieka acij saska­tāmo pāreju no gaismas uz ēnu.  

Viegls kā elpa
Haikas Jānis sāka rakstīt pēc ceļojuma uz Japānu. Viņam izdevās notvert īpašo izjūtu, ko budisti dēvē par «viss ir viens», apzīmējot visniecīgākās radības un lielā Visuma vienotību. Mākslinieks nekādā ziņā sevi neuzskata par šā žanra «korifeju» Latvijā. Vienkārši viņš uzdrīkstējās publiskot domu, ka haika atbilst jebkurai identitātei - arī latvieša, krieva, vācieša. J.Anmanis ikvienam iesaka vismaz pamēģināt atvērt Latvijā pirmo, 1986. gadā izdoto, Gunas Eglītes tulkoto japāņu haiku izlasi «Zāles ēna, spāres ēna». Ar haikām var sevi pārbaudīt, cik īsi, skaidri un vienlaikus tēlaini spēj izteikt domu. Tās ir mūsu civilizācijas nākotnes valoda, smalkākais un koncentrētākais tēlainības veids dzejā. Vislakoniskākais. Viegls kā elpa. Tā uzskata gleznotājs.

 

Meklē spēka avotu
J.Anmanis, nebūdams dziļi reliģiozs, atbildes uz jautājumiem meklē Bībelē. Viņš nešaubās, ka Svētie Raksti ir jālasa ar konkrētu nodomu, un atklāj savējo: «Mani ļoti interesē, kur cilvēks var rast spēku dzīvei un radošajai darbībai. Materiālās pasaules iespējas tomēr ir ierobežotas, tātad jāmeklē iracionālajā. Bībelē par spēka avotiem tiek daudz runāts. Tā ir alegoriju valoda, ko nav viegli saprast. Lasot Bībeli, man ir vairāk jautājumu nekā atbilžu, taču turpinu to iepazīt. Jebkuru tekstu lasot, domās to vizualizēju. Kādreiz esmu vērsies pie Dieva ar lūgumu dot man spēku, bet tagad cenšos Viņu netraucēt.»


Tagad gleznotājs lasa mazāk nekā bērnībā un agrā jaunībā. Viņš ir pilnīgi pārliecināts, ka agrīnā vecumā izlasītas īpašas grāmatas cilvēkiem sniedz iedvesmu visai turpmākajai dzīvei. Jānim tāds ir, piemēram, Knuta Hamsuna romāns «Bads» un citi norvēģu literatūras klasiķa darbi.

Pievieno komentāru

Dzīvespriekam