Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Direktore ar pirtsslotu

Inu Krūzi iztēlojos kā garaiņu ieskautu zintnieci pirtī, kas smaržo pēc tikko plūktām jāņuzālēm. Cik klišejiska asociācija, nodomāju, atverot SIA «Pirts skola» Rīgas biroja durvis.

 

Ina ir lietišķa mūsdienu sieviete. Ikdienā viņas darba instrumenti ir dators un tālrunis. Telpā vējo tikko jaušams pļavas zālīšu aromāts. Magoņu lauka motīvi sienas skapja gleznojumā. Pie sienas - amizantas pirts vēstures ainas jaunas mākslinieces interpretācijā. Mājīga, rāma noskaņa. Kā zvārgulīši birojā šķind Inas smiekli.  

- Paziņu lokā šogad esmu bieži dzirdējusi pieminam Pirts skolu. Ziņkāres rosināta, atvēru Izglītības kvalitātes valsts dienesta mājas lapu un sapratu - tas ir ļoti nopietni! Beidzot Latvijā ir pirts zinību oficiāla skola, kuras mērķis ir uzlabot skaistumkopšanas procedūru kvalitāti.


Mūsu skolas idejiskā autore ir mana draudzene Sarmīte Krišmane - psiholoģe un sertificēta pirts meistare. Pērn viņa Rīgā nodibināja eksperimentālu pirts meistaru tālākizglītības grupu. Šā gada aprīlī atskanēja Sarmītes tālruņa zvans: «Incīt, glāb mani, piekrīti kļūt par jaunās Pirts skolas direktori! Dibinātāji un investori jau ir, vajadzīga tikai vadītāja!« Tas bija gluži negaidīti. Ātri apsvēru iespējas un secināju, ka nepieciešamā kvalifikācija un azar­tiska interese par pirtslietām man ir. Pirms sešiem gadiem Lauksaimniecības universitātē ieguvu maģistra grādu pedagoģijā, jo atskārtu, ka manas dzīves patiesais aicinājums ir mācīšana. Nekas tā neaizrauj kā savu zināšanu un pieredzes nodošana citiem cilvēkiem. Arī pirts lietās vairs nebiju iesācēja, draudzenes vadībā biju nopietni sākusi apgūt rituālus. Tālab arī piekritu kļūt par administratori. Rīgā noīrējām biroja telpas. Dibinātāju grupas sanāksmē iepazinos ar pirts zinību entuziasti Inetu Paugu, kura tagad ir mana vietniece. Sākām skolas mācību programmu izstrādi, profesionālu pasniedzēju meklēšanu. Ceļš uz akreditāciju bija ļoti sarežģīts, bet mums pirmajiem Latvijā izdevās pirts zinības iekļaut profesionālās izglītības oficiālajā nišā. Tas ir ļoti svarīgi, lai nozari sakārtotu, jo diletantisms pirtī ir tikpat postošs kā citās nozarēs. Neizglītots un ambiciozs pirtnieks, pats to neapzinoties, klientam var nodarīt lielu kaitējumu veselībai.


- Kas gan tur slikts, ja pirtiņā kāds ar slotiņu noper savus kompanjonus? Nelielas pamatzināšanas, manuprāt, ir ikvienam, kurš aizraujas ar pirts procedūrām!


Savā ģimenes pirtī varat tā darīt, ja vien, salasījušies grāmatas, neiztēlojaties sevi par «guru». Profesionālo pirts pakalpojumu nozarē, kas kļūst aizvien pieprasītāka, zināšanu, pieredzes un ētikas slieksnim jābūt ļoti augstam. Pirts meistars uzņemas pilnīgu atbildību par cilvēka veselību un dzīvību - jā, jā, es nepārspīlēju! Pret klientu pirtniekam jābūt absolūti diskrētam: tas, kas divatā tiek pārrunāts, ārpus pirts sienām kategoriski nedrīkst izskanēt. Mūsu skolas specifika ir dziednieciskā pirts. Šīs nozares speciālistam jābūt plašām zināšanām cilvēka anatomijā un fizioloģijā, fitoterapijā, saskarsmes kultūrā, fizioterapijā. Medicīnas doktore Zeltīte Cēderštrēma, kura mūsu skolā māca anatomiju, vispirms apmeklēja pirts zinību teorētiskās nodarbības un labprātīgi piekrita kļūt par pirts praktisko seansu modeli, lai saprastu, kurus anatomijas zinātnes aspektus pirtniekiem ir visvairāk nepieciešams apgūt. Cilvēks nav tikai ķermenis, bet gan psihofiziska būtne, nedalīts veselums.


- Ina, jūs sacījāt, ka pirts ir svēta vieta, kurā jūtaties saskaņā ar sevi un Dievu. Varbūt varat savas izjūtas konkretizēt un paskaidrot, kāpēc tā notiek?


Latviešu viensētās taciņa no mājas uz pirti vienmēr bija ļoti rūpīgi jākopj, lai Mārai un Laimai būtu viegla gaita, lai bērniņiem, kas dzima pirtī, būtu pēc iespējas līdzenāks dzīves ceļš, lai kājas neaizķertos aiz ne­zālēm un kukuržņiem. Mūsu tautas tradīcijā pirts bija no svešām acīm slēpta dzimšanas un aiziešanas vieta, bet tagad - fiziskās un garīgās atjaunotnes simbols. Pirts rituāli ir ārkārtīgi intīms cilvēku saskarsmes veids, kas balstīts uz pilnīgu uzticēšanos. Apzīmējums «atkarība» ir pārāk robusts, bet neatrodu cita vārda, lai aprakstītu savas izjūtas pirtī. Pēc pēriena mani pārņem plūstoša, dziļa laime, es jūtos vienota ar debesīm un zemi. Absolūtā uzticēšanās, guļot dīķī uz pirtnieka rokām, ir ļoti īpašs, ikdienā nesasniedzams dvēseles, ķermeņa un prāta stāvoklis. Pareizi veikta pirts procedūra paplašina apziņu, un cilvēks nokļūst robežstadijā, kas it kā pieskaras citai dimensijai. Noteikti vajag ļauties pirtnieka vadībai, lai no kulminācijas pamazām atgrieztos prāta kontrolētā stāvoklī. Pašiem mesties dīķī, ignorējot meistara padomus, nav prātīgi un var būt arī bīstami. Jebkura garīga vai fiziska prakse sniedz rezultātu tikai tad, ja to veic regulāri. Šis likums attiecas arī uz pirtī iešanu. Procedūru ieteicams veikt ne biežāk kā reizi nedēļā, un tas ir jādara gadiem ilgi. Epizodiski apmeklējumi neatklās pirts filozofiju un nepalīdzēs harmonizēt ķermeni un domas.


- Senas pirts tradīcijas ir arī citām tautām. Saunu somi uzskata par savu nacionālo vērtību, arī par krievu un turku pirtīm ir daudz dzirdēts. Ar ko atšķiras latviešu pirts procedūras?


Mums ir dziļākas, izkoptākas tradīcijas, bet īpašā specifika ir iešana pirtī ar augiem. To nedara ne lietuvieši, ne krievi, bet somi brīnās. Viņi pirtī augus vispār neizmanto, vienīgi šad tad noperas ar slotiņu. Latviešu pirtī izmanto gandrīz visus savvaļas augus un visdažādāko koku, krūmu zarus. No tiem sien slotas, gatavo zāļu tēju maisījumus, pirtī uz lāvas cilvēku ietin augu pārsegos gluži kā mežā. Tā ir ļoti spēcīga enerģētika. Ar ožu vislabāk un visefektīvāk var uzņemt augos koncentrētās substances. Mazliet vājāka ir augu un to preparātu iedarbība caur ādu. Tikai trešajā vietā ir tas, ko apēdam vai iedzeram. Latvijā ir uzkrātas kolosālas zināšanas augu izmantošanā veselību un labsajūtu veicinošās procedūrās. Beidzot tās ir jāsāk pilnvērtīgi un zinātniski pamatoti izmantot. Skolā strādā vairākas augu mācības pasniedzējas - Ventspils Amatu mājas speciāliste Līga Reitere un jaunas entuziastes, kuras nemitīgi pilnveido teorētiskās zināšanas un praktisko pieredzi. Pasniedzējas ierodas nodarbībās ar augu pilniem groziem, saišķiem un slotiņām. Notiek dzīvīga dalīšanās zināšanās. Mūsu ceļā kopš Pirts skolas izveidošanas nemitīgi gadās cilvēki, kuri ir dažādu nozaru augstas kvalifikācijas speciālisti un kuriem vienlaikus piemīt interese par pirti un veselīgu dzīvesveidu. Nesen Jelgavas klubiņš «Dardedze» mūs uzaicināja vadīt tematisku pēcpusdienu par pirts procedūrām un ārstniecības augiem. Pirts meistaru izglītības programmas audzēkne mūsu izcilniece Anita Laime bija sagatavojusi tematu «Bērns, sieviete, ģimene un pirts», kas ļoti uzrunāja auditoriju. Jelgavā bija zinātkāra, atvērta publika. Par Latvijas pieredzi augu izmantošanā jau ir interese Sanktpēterburgā, Maskavā, Lietuvā, un ir arī daži sadarbības piedāvājumi.


- Tāds banāls jautājums: kā jūs visu pagūstat, saglabājot možumu un dzīvesprieku? Dzīvojat Talsos, mācību centrā lasāt lekcijas pavāriem un konditoriem, Rīgā vadāt Pirts skolu un vēl dziedat korī.


Tā nu ir sagadījies, ka viss, ko daru, ir manas sirdslietas. Tās cita citu papildina. Rīgas birojā parasti uzturos trīs darbdienas un nereti ierodos arī nedēļas nogalē. Kora mēģinājumi notiek otrdienās. Viena priekšpusdiena pieder lektores darbam mācību centra filiālē. Vīrs Jānis pirms 15 gadiem mani «ievilka» kalnu slēpošanas un makšķerēšanas azartā. Uz Alpiem nebraucam, mums ir sava iemīļota vietiņa Norvēģijā, bet visbiežāk dodamies slēpot uz Kamparkalnu Talsu pievārtē. Man ir trīs burvīgas desmit, septiņus un piecus gadus vecas mazmeitas, bet jaunākais dēls vēl mācās vidusskolā. Ar laika plānošanu man vienmēr bijušas labas attiecības, turklāt modernās tehnoloģijas ļauj daudzas lietas nokārtot attālinātā režīmā. Darbi, kam pieder mana sirds, nenogurdina.


- Kādu novēlējumu jūs gribētu veltīt mūsu žurnāla lasītājiem, pirms ir pārkāpts Jaunā gada slieksnis?


Kādurīt atvēru elektronisko pastkastīti un vēstulē ieraudzīju teikumu, kas mani fascinēja: «Dzīvo dzīvi, kuru tu mīli; mīli dzīvi, kuru tu dzīvo!» To es pārrakstīju un noliku redzamā vietā uz rakstāmgalda.


Ziemassvētku gaidīšanas laikā mums būs jauka, ļoti gaidīta tikšanās ar mūziķi Ilgu Reiznieci. Folkloras grupa «Iļģi» pēc Pirts skolas pasūtījuma ierakstījusi pirts meditatīvās mūzikas disku. Tam ir vairākas daļas: gatavošanās rituālam, satikšanās ar pirtnieku, pēriens, lidojums un pateicība. Viedā Ilga Reizniece man sacīja, ka šī ideja jau sen vibrējusi gaisā un beidzot varējusi tikt piepildīta kokles, zvaniņu, ģitāras, balss klusinātās skaņās. Mūzikas apgāds «Upe tuviem un tāliem» pirms Ziemassvētkiem izdos ieraks­ta pirmās kopijas.

Pievieno komentāru

Dzīvespriekam