Dzīvespriekam: Iesākumā bija tulpes

Lai arī Smiltiņu dārzs atzīts par pašlaik pilsētā skaistāko un ļauj smelties virkni ideju apstādījumu ierīkošanai, tā pilnveide nupat tikai uzņems apgriezienus.

Ārijas un Māra Smiltiņu mājas pagalms Jelgavā šovasar atzīts par sakoptāko privātmājas teritoriju. Kaut arī no intensīvai satiksmei pakļautās ielas puses skatu uz sētu aizsedz milzīgs tūju dzīvžogs, eksperti atzinuši, ka tas ir viens no plusiem, jo klusina mašīnu skaņas un pasargā no izplūdes gāzēm un putekļiem. Saimnieki gan teic, ka pašlaik pilsētai tipiskajā šaurībā ap privātmājas dārzu ieliktas tikai pamatlietas, bet tuvākajā laikā teritoriju sagaida pārmaiņas, jo, aizejot pensijā, dārzam var veltīt vairāk laika.  

Sīpolpuķes peļņai
Ceļš līdz sakoptākajai sētai Smiltiņu ģimenei nav bijis ātrs un viegls. Kā stāsta saimnieki, pirms vairāk nekā 40 gadiem viņu galvenais mērķis bija tikt laukā no pilsētas dzīvokļa un iegūt pašiem savu māju. Lai sapni realizētu, apņēmīgais jaunais pāris nolēma pievērsties tulpju audzēšanas biznesam. Tā arī bija pirmā īstenā dārzkopības skola.


Visu peļņu, ko sniedza simtiem kvadrātmetros ziedošais sīpolpuķu paklājs, Smiltiņu ģimene ieguldīja topošajā īpašumā. Nu pagalma vidū lepni stāv privātmāja, bet par kādreizējo aizraušanos pavasaros aizvien liecina vairāki desmiti tulpju šķirņu un trīs veidu krokusi. «Šīs puķes stādu par piemiņu,» stāsta Ārija, kuras pārziņā dārzā ir ziedu lietas.

 

Begonijas krāšņumam
Māra ikdienas rūpes tagad saistītas ar saimnieciskākām darīšanām - zāles pļaušanu un rakšanu. Taču ikvienam garāmgājējam ļauts aplūkot vēl kādu viņa prasmi - no vienkāršiem dēļiem izgatavot interesantu žogu. Vienā dārza pusē saglabājusies drāšu pinuma sēta, bet pagalma stūrī redzamais svaigo kokmateriālu krāvums liecina, ka šovasar glītais nožogojums būs pabeigts. Lai līdz tam tiktu, vispirms likvidētas Kaukāza plūmes, kuru dzīvžogs gar ielu norobežoja otru dārza malu.


Ciemiņus pie ieejas vārtiņiem sagaida mīlīgā vācu aitu šķirnes suņu meitene Rika, taču šī «vilcene» izrādās ne tikai ļoti draudzīga, bet arī labi audzināta dārza iemītniece. Jau no mazām dienām Rika ielāgojusi, ka viņai ļauts dzīvoties vien pa bruģētajiem celiņiem un zālienu, bet puķu dobēs kāju spert nedrīkst.


Jau pāri sētai redzama virkne begoniju sarkanos un dzeltenos toņos. Tās gluži tāpat kā citu vasaras puķu dēstus kopš gada sākuma Ārija pacietīgi izaudzējusi pati. Vasaras vidū begonijas ir lielākais dārza košums, tās tiek lolotas, toverus regulāri laistot un mēslojot. Šie ziedi krāšņojas arī gar iebraucamo ceļu, kura galā pie mājas sienas plešas augstu balzamīņu klājiens. Nezinātājam varētu šķist, ka tās stādītas uz paaugstinājuma. Pie mājas ieejas durvīm iekārtota plaša terase, uz kuras siltajā gadalaikā tiek rīkotas ģimenes viesības vai vienkārša vakarēšana. Tādēļ saimnieki lepojas ar dārza apgaismojumu, kas ziedu skaistumu ļauj baudīt arī dienas izskaņā, kas uz rudens pusi vakaros pienāk aizvien agrāk.

 

Ābeles sniedz veldzi
Smiltiņu ģimenes dārzs no daudziem citiem atšķiras ar to, ka desmitiem gadu vecām ābelēm netraucēti ļauts augt netālu no mājas. Tās atstātas speciāli, jo plašais vainags sniedz veldzi vasarā, sevišķi šajā. Iepretim virtuves logam vasarā augļus briedina plūme, kas vasarā arī aizsedz skatu uz kaimiņu sētu, bet ziemā tur iestiprinātā barotavā par savu rosību ļauj priecāties zīlītes un citi putni.


Māris Smiltiņš stāsta, ka drīzumā kādai ābelei gan tiks piespriests zāģa apciemojums, jo, kaut arī to nozīme dārzā ir ievērojama, raizes rudenī sagādā augļu ievākšana. Pērn bija ražens ābolu gads, pagrabs piepildīts ar desmitiem sulas burku, bet plašajā ģimenē tās nevienu pa īstam neiekārdinot.
«Tāds pavisam amatieris dārzkopībā jau neesmu,» saimnieks stāsta, ka savulaik vienā no piemājas ābelēm iepotējis četras dažādas šķirnes. No tām iecienītākās ir agrā un ražīgā dzeltenaugļu ‘Baltais dzidrais' un rudens sārtvaidži ‘Trebu'.

 

Ziedi atkāpsies
Līdz ar tumši brūnā koka žoga pabeigšanu Smiltiņu ģimene nolēmusi būtiskas pārmaiņas ieviest arī dārzā. Kaukāza plūmju vietā jau iesakņojušās tūjas, kas vēl ir gana zemas un no klusās ielas puses ļauj garāmgājējiem ielūkoties apstādījumos. Vasaras pirmajā pusē tulpju un krokusu ziedēšanas trakumu nomaina īrisi, kas ir vēl viena Ārijas vājība. «Pērn sapirkos daudz jaunu šķirņu,» viņa teic, ka nu jau dobē var saskaitīt pat divdesmit dažādu ziedu krāsu un formu īrisu. Pagaidām tie aug rindās taisnstūra formas dobē, ko plānots pārveidot, izstiepjot gar visu žogu.


Tad uz jauno puķu dobi pārcelsies arī sešu šķirņu peonijas, kam pagaidām vēl ļauts dižoties dārza vidū. Vēlāk vasarā tur plauks vairāku šķirņu lilijas, kuru skaistumu nomainīs gladiolas. «Kādreiz audzēju daudz, bet tagad savam priekam kāda kolekcija palikusi,» saka Ārija.


Tādējādi visa dārza vidus telpa tiks atvēlēta zālienam, sētas pusē saimnieciskajā zonā aiz mājas arvien būs pleķītis svaigiem zaļumiem, bet divas pagalma malas veltītas košumaugiem -
ziemciešu un skujeņu dobei. Māris atklāj, ka jaunus mūžzaļo augu dēstus iegādājas ik pavasari. Tos atrod izstādēs un stādaudzētavās, kuru apmeklējums tiek iekļauts vai katras ekskursijas maršrutā.

Pievieno komentāru

Dzīvespriekam