Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

"Dzīvespriekam": Našķi meža draugiem (dec.nr.)

Kandavas pusē lauku sētas «Indāni» saimnieku Ezeriņu ģimenes neatņemama Ziemassvētku tradīcija ir gājiens uz mežu un dalīšanās prieks ar tā iemītniekiem. «Lai svētku tuvumu justu ne tikai cilvēki, mēs ik gadu tuvējā mežā pušķojam kokus ar āboliem un burkāniem, kas domāti meža zvēriem, bet kūtī mūs ap Ziemassvētku laiku gaida kāds pārsteigums - aitiņām atskrien jēriņi,» stāsta Signe Ezeriņa.

Ar bērniem tiek pārrunāts, kas mežā dzīvo un ko zvēri ēd. Tad sākas rosība - mazie steigšus dodas uz kūti un pagrabu meklēt tiem našķus. «Grozā tiek likti dārzeņi, pārcilātas ābolu kastes, sieti siena kumšķīši. Lai svētki būtu kā svētki, jāparūpējas arī par noformējumu,» skaidro Signe.


• Tēta uzdevums ir sagādāt kociņus ābolu uzspraušanai. Tos iestiprina sniegā, lai gardumam klāt tiek arī paši mazākie meža zvēriņi, kuriem līdz koku zariem aizsniegties grūtāk.


• Daļu ābolu iesien linu diegā un izrotā egļu un citu koku zarus. Pirms tam ābolus var iemērkt cukurūdenī, lai saldumiņš tiek.


• No siena tiek gatavoti gardumi stirnām. Ar lina diegu sasien kumšķīšus un atstāj pavedienu, ko iesiet koku zaros. Siena pikučus piestiprina cilvēka augstumā, lai mežacūkas tos neizvanda, bet stirniņa aizsniedz.


• Mežacūkām paber kartupeļus un bietes - tos droši atradīs, pat ja dārzeņi būs apsniguši. Cienasts Ziemassvētkos ir arī rudenī speciāli salasītas ozolzīles.

• Garaušu lielākais gardums ir burkāni un kāpostlapas, arī tos var kārt kokos kā rotājumus, taču jāraugās, lai zaķi tiem tiek klāt.


• Koku un egļu zarus pušķo ar pīlādžogām, sēklas un graudus ieber plastmasas trauciņos, ko pielīmē vai iesien egles zaros.


Kad egles un koki izpušķoti, meža draugiem cienasts sarūpēts, bērni var palīksmot un kā sveicienus zvēriņiem sniegā atstāt eņģeļa zīmējumus vai uzvelt sniegavīru. Arī to var ietērpt siena svārkos - lai zvēri našķojas.


Signe iesaka uz mežu doties tumsā, jo zvaigžņu izgaismojumā izjūtas un strādātprieks ir divtik patīkams.

Pievieno komentāru

Dzīvespriekam