Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Garšvielu par daudz nebūs

Žurnālists Lauris Zvejnieks kopš pērnā rudens sauc sevi par liepājnieku - viņš sācis darbu «Rietumu Radio». Pārceļoties no Rīgas uz Liepāju, vedis līdzi trīs kastes ar garšvielām, jo labprāt gatavo ēdienu un eksperimentē virtuvē. Arī neparastu ēdienu degustācija radiožurnālistam iet pie sirds.

Uzcienā mammu un tēti
Pie ēdienu gatavošanas Lauris ķēries, kā pats smejas, morālās traumas dēļ. Savulaik kā Latvijas Radio žurnālists dzīvojis un strādājis Maskavā. Tur viesnīcas apartamenti bijuši bez virtuves. Paēdis ēdnīcā pusdienas, un pavārs kastrolītī devis līdzi zupu vakariņām. Katliņu Lauris turējis karstā tekošā ūdenī, jo citādi ēdienu dabūt siltu nav bijis iespējams. Pēc atgriešanās Rīgā sapratis, ka pirmais, kas vajadzīgs tikko nopirktajā dzīvoklī, - kārtīga virtuve.


Lai gan neko prātīgu vēl nav mācējis pagatavot un virtuves iekārtojums bijis pusceļā, Latvijas Radio jubilejas reizē kolēģi viņu «pasvieduši zem tanka» - Laurim uzticēts piedalīties Egila Zariņa veidotajā «Rīta mikslī». «Kā šodien atceros - taisīju ar dillēm pildītu karpu. Recepte jau bija pavisam vienkārša - zivi uzšķērž, iztīra, piebāž ar dillēm, sagāž iekšā majonēzi, ietin folijā un grilē. Smieklīgākais bija tas, ka Zariņam zivis īpaši negaršo.»


Pēc tam jau «āķim lūpā» ieķerties līdz galam palīdzējis māsas vīrs Viesturs. Viņš gan neesot profesionāls pavārs, taču ļoti labi gatavo. Kad vārījis pirmo zupu, zvanījis radiniekam un konsultējies. Padomu nereti lūdzis arī mammai. Pamazām meistarība augusi, vēlāk ģimeni cienājis ar paša gatavotiem gardumiem. Kad Lauris dzīvojis Rīgā, pēc darba dienas vecākus iepriecinājis ar vakariņām.

 

Pipari der arī saldējumam
Ģimene parasti lūdz pagatavot kādu garšīgu zupu, piemēram, no aziātu virtuves, stāsta žurnālists. Receptes pamatā ir vistas gaļa, saknes, dārzeņi, pievieno arī ķiplokus, sīpolus, čili, papriku, konservētu zaļo čili, lai būtu patīkams asumiņš. Kolēģi reiz dabūjuši pikanto zupu nobaudīt - dažiem pieticis ar vienu karoti, citi gan izēduši visu šķīvi, nosmaida Lauris. Pēc viņa domām, ēdienu varot pārsālīt, bet garšvielu par daudz nebūšot. Ar laiku rodas sapratne, cik daudz un kura jāpievieno, tiek veidoti oriģināli sajaukumi. «Bet vienmēr jau iespējams pielikt klāt vēl,» saka gardēdis.


Lauris pārliecinājies, ka piparus var pievienot pat saldējumam - šo recepti ieraudzījis kādā interneta portālā. Saldējumu gatavo kā parasti, bet īpašā sastāvdaļa ir melnie pipari un čili. Piparu saldējums labi iet kopā ar mandeļu un pistāciju kūku - šādu desertu ar oriģinālo garšu buķeti gatavojot īpašās svētku reizēs. Laurim esot «niķis» dzert kafiju ar kardamonu. Pirmoreiz šo dzērienu baudījis Izraēlā, apmeklēdams arābu tirgu. Nu mēģinot baudījuma izjūtu atjaunot paša spēkiem.

Varžu kājiņas garšo labi
Tie, kuri nāk viesos, pārsvarā zina, ka pie Laura varēs ēst kaut ko «neriktīgu». Receptes gan netiek meklētas, lai kādu pārsteigtu, bet lai pašam būtu iespēja pagaršot ko vēl nebijušu. Virtuvē ik pa laikam vajagot izmēģināt ko jaunu. Lauris smejas, ka veģetārisma problēmas viņam neesot. Arī pret dažādiem jūras «kukaiņiem» nav iebildumu, piemēram, nereti tos kopā ar rīsiem pildot ananasā. Taču arī tradicionāli ēdieni labi iet pie dūšas - kaut vai skābeņu, pupiņu zupa. Īstu lauku pienu varot dzert spaiņiem.


Kopš bērnības ļoti garšojusi mammas gatavotā krējuma kūka. Vēl joprojām pa laikam uznākot kāre pēc tās, tad ķeroties pie lietas pats.


Lauris nevar nosaukt kādu ēdienu, kuru mutē neņemtu. Piemēram, būdams Berlīnē, cienājies ar varžu kājiņām. Garša esot maķenīt maigāka nekā vistas gaļai.


Diez vai pats gatavotu ko tādu, kas prasa milzīgus pūliņus, spriež Lauris. Piemēram, Maskavā sastapies ar pavāru, kurš atradis recepti, kā top karaliskā zivju zupa. Tā jāvāra trīs dienas - diez vai viņš vienai zupai tik daudz laika varētu veltīt. Kaut gan, recepti lasot, siekalas tecējušas.

Pievieno komentāru

Dzīvespriekam