Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Iet vilciens no Rīgas uz Valku...

Ja gribas nostāties ar vienu kāju Latvijā, bet ar otru Igaunijā, tad jābrauc uz Valku, pie viena varēs palūkot, kā kaimiņi dzīvo pēc eiro ieviešanas.

Kad ierindas latvietim jautā, ar ko viņam saistās Valka, parasti daudzi atceras Latvijā 80. gados dibināto kapelu «Bumerangs», mūziķa Aivara Trēziņa dziedātās dziesmas vārdus «No Rīgas iet vilciens uz Valku», kā arī nostalģiskās atmiņas no padomju laika par ģimenes izbraucieniem uz Igaunijas pierobežas pilsētām pēc garšīgās doktordesas, sviesta un citiem labumiem.  

Ar vilcienu vai auto
Rēķinoties ar to, ka degvielas cenas mainās nevis pa dienām, bet jau pa stundām, brauciens lētāk izmaksās, ja ceļotāji Rīgas dzelzceļa stacijā iekāps dīzeļvilcienā Rīga - Valga un pēc apmēram trīs stundu brauciena izkāps Lugažu stacijā, kas ir pēdējā pietura Latvijas pusē. Jābrīdina gan, ka Lugažu mazītiņā stacijas ēka atrodas meža vidū, tāpēc, pirmo reizi tur nokļūstot, šķiet, ka ir atbraukts uz nekurieni. Satraukumam nav pamata, jo pēc vilciena atnākšanas pasažierus uz pilsētu nogādā maršruta autobuss.


Ja vispirms gribas sajust igauņzemes apkampienus, jābrauc līdz galastacijai Valgā. Kaimiņvalsts stacijas ēka joprojām atgādina padomju laika uzpūsto varenību, un no tās ar vilcienu var nokļūt arī līdz Tartu un citām tuvām un tālām vietām.


Ar auto no Rīgas līdz Valkai jāmēro aptuveni 156 kilometrus garš ceļš Latvijas ziemeļu virzienā (toties Valga atrodas Igaunijas dienvidos). Brauciens no galvaspilsētas salīdzinoši nemaz nav tik tāls - ar auto aptuveni divas stundas, jo Valka nav nekāda pasaules mala, kā daudzi domā. Protams, var braukt arī ar satiksmes autobusu.

 

Sava veida eksotika - eiro
Brauciens uz dvīnēm Valku un Valgu unikāls būs arī tāpēc, ka Eiropā ir tikai dažas tādas pilsētas, kas atrodas uz pašas valsts robežas. Valka un Valga praktiski ir viena pilsēta, kurai pa vidu iet valsts robeža.


Valkas un Valgas iedzīvotāji dzīvo kā labi kaimiņi. Ne velti mēdz teikt: viena pilsēta - divas valstis. Vietējie nesacīs, ka esam atšķirīgi, dzīvojam, viens otru netraucējot, tikai izbaudot kaimiņpilsētu labumus un priekšrocības. Iespējams, latviešu ceļotājiem eksotiskāka būs Valga un tās lielveikali, kur tagad par pirkumu norēķinās ar eiro, nevis ar jau par vēsturi kļuvušām igauņu kronām. Igaunija ir pirmā no trijām Baltijas valstīm, kura iestājās eirozonā, tāpēc valcēnieši ir pirmie Latvijā, kuri arī uz savas ādas izbauda eirozonas priekus un bēdas. Esot Valkā un Valgā, ik uz soļa būs jāpadomā, vai latviešu stāstītās anekdotes par lēnīgajiem igauņiem atbilst patiesībai.


Joprojām latvieši igauņzemē pērk malto kafiju, jo tā ir pat par latu lētāka nekā Valkas un, domājams, arī citos Latvijas veikalos. Igauņzemes apciemojums nav iedomājams, ja no ceļojuma nav pārvests stiprais liķieris «Vana Tallinn» un šokolādes konfektes ar marmelādi. Valgā ir arī pāris labu ēstuvju, kur sātīgi un garšīgi paēst.

 

Vietējo mākslinieku celle
Lai ieviestu kaut nedaudz skaidrības, kāda ir Valkas nozīme Latvijas vēsturiskajos līkločos, noteikti jāapmeklē Novadpētniecības muzejs. Tas atrodas pašā pilsētas sākumā - Rīgas ielā 64, iebraucot no Valmieras un Rīgas puses. Muzeja ēka celta 19. gadsimta vidū speciāli Vidzemes draudzes skolu skolotāju semināram. Tā vadītājs vairāk nekā 40 gadu bija Jānis Cimze. Izglītību seminārā ieguva apmēram 500 latviešu un igauņu jaunekļu. Piemēram, latvieši Baumaņu Kārlis, Auseklis, Indriķis Zīle. Kopš 1971. gada ēkā darbojas Valkas Novadpētniecības muzejs. Tā speciāliste Ligita Drubiņa skaidro, ka atrašanās vēsturiskajā ēkā noteikusi muzeja misiju - popularizēt latviešu pedagoga un koru kultūras pamatlicēja Jāņa Cimzes un viņa audzēkņu atstāto kultūras mantojumu, kā arī veicināt sabiedrības interesi un izpratni par vēsturiskajiem procesiem Valkas novadā. Muzejā ir izveidota ekspozīcija par semināra darbību, glabājas materiāli par Valkas novada un pilsētas vēsturi, kā arī regulāri apskatāmas vēstures un mākslas izstādes. Katru gadu aprīlī, kad Latvijā atzīmē tradicionālās Mākslas dienas, muzejs rīko vietējo mākslinieku darbu izstādi. Muzeja apmeklētājiem ir iespēja piedalīties arī izglītojošās programmās, piemēram, par latviešu tautas darbarīku izmantošanu, sveču liešanu, piparkūku dekorēšanu.

 

Skats no baznīcas torņa
Pašā Valkas vidū apskatāma Valkas - Lugažu evaņģēliski luteriskā baznīca. Pirmo reizi rakstos tā minēta jau 1477. gadā. Stilistiski būvēta kā bazilikas tipa baznīca - vienkārša un askētiska, jo tas bija lauku dievnams. Mūsdienās baznīca veic dievnama funkcijas. Savukārt tornis kalpo arī kā pilsētas skatu tornis. No tā paveras brīnišķīgs skats uz abām kaimiņpilsētām. Netālu no baznīcas ieejas 2002. gadā uzstādīts saules pulkstenis.


Savukārt Valgā nebūs grūti atrast Jāņa baznīcu, jo to var pamanīt pa gabalu, paceļot acis uz augšu. Baznīca atrodas netālu no pilsētas Tūrisma informācijas centra Kesk ielā 23. Centrs izvietojies Valgas rātsnamā. Tas arī Latvijas vēsturē ieņem zināmu vietu, jo tur pirms Valkas atdošanas Igaunijai 1917. gadā Latvijas Pagaidu nacionālā padome pieņēma deklarāciju, kurā pasludināja Latvijas autonomiju.
Jāņa baznīca celta 1816. gadā pēc Rīgas arhitekta Kristofa Haberlanda projekta. Vienīgā sakrālā ēka Igaunijā, kurai ir ovāls plānojums. Unikālas ir arīdzan baznīcas retās un labskanīgās ērģeles.

 

Tanki un bruņumašīnas
Ja kādam ceļotājam ir interese par militārām lietām, tad Valgā noteikti jāapmeklē viens no savdabīgākajiem Igaunijas militārajiem muzejiem. Tur var tuvāk iepazīt bruņoto spēku, zemessardzes, drošības un valsts policijas, robežsardzes, Latvijas policijas, Igaunijas un Latvijas glābšanas dienestu vēsturi un darbību mūsdienās. Muzejā aplūkojama bagātīga ieroču kolekcija. Savukārt tematiskajā parkā var apskatīt padomju laika kara tehniku - tankus un bruņumašīnas, nokāpt mežabrāļu bunkurā un tuvāk izpētīt helikopteru Mi-8, un atpūtināt kājas slietenī pie ugunskura. Muzeja apmeklētājiem iespējams pārbaudīt savus spēkus un izveicību militāri sportiskā šķēršļu joslā.

 

Pievieno komentāru

Dzīvespriekam