Insulta pēkšņumam vienmēr ir priekšvēsture

Ir muļķīgi lepoties ar zāļu nelietošanu, ja asinsspiediens tuvu diviem simtiem, jo vienā brīdī no brašā patstāvīgās rīcības vīra vari kļūt par citu aprūpē nonākušu slimnieku, teic neiroloģe Astra Bērziņa.

 

Ārstes Astras Bērziņas pacienti - cilvēki, kurus piemeklējis smadzeņu infarkts vai insults, - nereti stāsta, ka slimība sākusies pēkšņi - kā reibonis, vājums, kustībspējas vai runas zudums. Arī tuviniekiem bieži vien šķiet - pirms pārdesmit minūtēm vēl viss bija kārtībā. Tomēr vērīgāks mediķu iztaujājums atklāj, ka smadzeņu bojājuma risks pastāvējis jau gadu garumā, bet tā tuvošanās pazīmes nav uztvertas pietiekami nopietni.  

Asinsspiedienam ir savas normas
No agrāko laiku medicīnas pieņēmumiem arī tautā iesakņojies priekšstats, ka uz vecumu asinsspiediens cilvēkam paaugstinās, tas ir normāli un nav nepieciešamības spiedienu regulēt ar medikamentiem. «Jā, ne vien vecuma, bet katra cilvēka individuālās atšķirības iespaido asinsspiediena rādītājus, tomēr pastāv arī vispārīgas optimālas normas. Ja mērījumu apakšējā robeža pārsniedz 80, bet augšējā 140, jau jārunā par paaugstinātu asinsspiedienu jeb arteriālo hipertensiju, kas rada sirds un asinsvadu slimību risku,» skaidro neiroloģe.


Laikam ritot, līdz ar visu ķermeni noveco arī asinsvadi. Vīriešiem turklāt par desmit gadiem ātrāk, un daktere piebilst, ka ārēji veselīgs izskats ne vienmēr būs liecinieks arī tikpat nevainojamai asinsvadu sistēmai.


«Pasaules Veselības organizācijas projektā apstiprināts, ka katrs trešais cilvēks vecumā no 50 līdz 64 gadiem slimo ar arteriālu hipertensiju, bet pēc 65 gadu vecuma to konstatē jau katram otrajam,» atklāj daktere.


Protams, pats vecums ar to pavadošajām aterosklerotiskajām izmaiņām kā lielākais riska faktors ir nenovēršams, taču līdzās «katram otrajam vai trešajam» ir arī «pirmais», kas rosina domāt par to, kā nelabvēlīgos asinsspiediena paaugstināšanās procesus aizkavēt vai ietekmēt.

 

Medikamenti - kopā ar dzīvesveida maiņu
Asinsspiediens mēdz būt svārstīgs, taču jānoskaidro, kāds ir tā iemesls, aicina neiroloģe. Stress, hormonāls disbalanss, ģenētiski predisponēta asinsspiediena slimība, nieru kaite vai kas cits - katrā ziņā būtu jāvēršas pie sava ģimenes ārsta, kura nozīmētie izmeklējumi to palīdzēs izzināt. Kā pētījumi, tā neiroloģes prakse liecina, ka, sekojot līdzi mērījumiem un lietojot medikamentus, insulta risks var samazināties par 30 - 40 procentiem.


Pārmērīga stresa, fiziskas un garīgas pārslodzes gadījumos tikai zāļu ripiņas iemešanai mutē gan var būt īslaicīgs un līdz ar to arī maldinošs efekts. «Par augsta spiediena iemesliem jāaizdomājas ne vien saistībā ar ģenētiku vai kādu orgānu saslimšanu, bet galvenokārt dzīvesveidu, jo to taču pašiem ar savu prātu visvieglāk ietekmēt. Varbūt rūpīgāk saplānot dienu, lai paliek brīdis pastaigai svaigā gaisā kopā ar ģimeni. Varbūt neiet gulēt pulksten vienos un celties tajā pašā dienā, bet doties pie miera vienpadsmitos un mosties jau nākamajā. Censties sabalansēt savu sociālo dzīvi un materiālo situāciju, lai saprastu, kurā plauktiņā atrodos, un konstatētu, ka šis plauktiņš salīdzinoši nemaz nav tik slikts,» uz «profilaktiskām» pārdomām mudina daktere.

 

Nedot vaļu kaitīgiem ieradumiem

«Ja es būtu zinājis...», «vajadzēja...» - šādi vārdi nāk prātā situācijās, kas ar «atpakaļejošu» datumu vairs nav labojamas, tomēr priekšdienām tie vēl var noderēt. Uzskaitot asinsvadu izmaiņas ietekmējošos faktorus, Astra Bērziņa pirmajā vietā liek smēķēšanu. «Ar to saistītais dubultais saslimšanas risks pastāv jebkurā vecumā un abiem dzimumiem,» ārste uzsver, ka nikotīns rada asins dinamikas izmaiņas un asinsvadu stenozi jeb sašaurināšanos. Tāpat arī pierādīts, ka tikai atrašanās tabakas dūmos (pasīvā smēķēšana) palielina kardiovaskulāro saslimšanu un insulta iespēju.


«Pētījumos par alkohola un išēmiskā insulta saistību viennozīmīgi rezultāti nav iegūti, tomēr pārmērīgas lietošanas kaitīgums nav apšaubāms, jo no tās cietušās smadzenes atrofijas dēļ ir jutīgākas pret išēmiju,» vēl vienu faktoru akcentē daktere. Ir gan konstatēts, ka nelielās devās (glāze vīna vai alus) alkoholam insulta risku sakarā var būt arī preventīvs raksturs, tomēr ārste neaizmirst brīdināt par atkarības un alkoholisma kā ne mazāk smagas slimības iespējām.

 

Aptaukošanās kā brīdinājums
Ir uzskats, ka mazi bērni paši jūt, kas viņu organismam nepieciešams, un to arī labprātāk ēd. Pieaugušos gan garšas kārpiņas mēdz maldināt, izšķiršanos par produktu veselīgumu atstājot prātam (un nereti arī naudas maciņam). Aptaukošanās slimības «pioniervalstī» ASV jau konstatēts, ka liekais svars ir 63 procentiem vīriešu un 55 procentiem sieviešu. Atsevišķos pētījumos arī apstiprināts, ka vēdera apkārtmēra palielināšanās pat vairāk nekā vispārējā aptaukošanās ietekmē insulta risku. Klīniski vēdera aptaukošanās definēta kā 102 centimetrus pārsniedzošs vidukļa apkārtmērs vīriešiem un 88 centimetrus sievietēm.


«Vairāk augļu, dārzeņu, mazāk treknas gaļas, piena tauku, sāls,» ārste mudina gan saistībā ar asinsvadiem kaitējošo holesterīnu, gan pārlieku resnumu. «Nebūs tā, ka dakteris iedos tabletīti, un ēdīšu, ko gribu. Ēšanas paradumu maiņa un fiziskā aktivitāte ne vien mazina aptaukošanos, bet atstāj pozitīvu efektu arī uz asinsspiedienu, holesterīna līmeni un citiem insulta riska faktoriem.»
It kā zināmas lietas,- varam spriest sarunas noslēgumā, tomēr ārste savā ikdienas saskarsmē ar pacientiem secina, ka cilvēkiem pašu veselības jautājumos zināšanu (un gribas) joprojām pietrūkst, tāpēc arī atgādinājumu nekad nebūs par daudz.

Pievieno komentāru

Dzīvespriekam