Lai dārzam salda dusa

Netipiski siltā ziema dārzaugus neietekmēs, jo tie jau kopš novembra devušies pie miera par spīti sniega un sala trūkumam. Dārzniekam gan jābūt modram - pāris dienu pēc pastāvīga sala augi jāpiesedz.

 

Nebūtu brīnums, ja dažos dārzos rožu ceros vēl manāmi ziedpumpuri, bet kāds mauriņa saimnieks «kaujas gatavībā» tur pļaujmašīnu. Apzaļumošanas firmas «Galantus» vadītājs Ansis Birznieks gan norāda, ka siltais laiks maz ietekmējis augu došanos ziemas guļā, jo gaisa temperatūra jau kopš novembra ir tikai nedaudz virs nulles, kas ir pietiekami veģetācijas pārtraukumam. Šo­ziem tautā iegājies joks par zāliena pļaušanu gada pēdējās dienās, tomēr arī tas jau labu laiku «guļ». «Daži gan vēl novembrī pļāva, jo, lai arī ļoti lēni, zāliens tomēr stiepās,» smejas dārznieks. Garu zālienu atstāt nedrīkst, jo tad tas var izsust. Viņš uzsver, ka nekādus ārkārtas darbus šī ziema neliek veikt, vien jāielāgo savlaicīgi iespēt izdarīt to, ko citus gadus varēja jau ap valsts svētku laiku. Rozēm skādē kūdras kaudze
Rozes jāsāk sargāt tad, kad parādās sals un dažās dienās augsnes virskārta jau sastingusi. Līdz decembra beigām rozes noteikti varēja iztikt bez papildu segas. Sevišķi kaitnieciski pret dārza karalienēm izturējušies tie, kas jau novembrī apgrieztajām puķēm uzbēruši prāvu kūdras slāni. «Uzber pusmetru kūdras čupu, vēl nosedz ar plēvi, uzmet dēļu slāni un tad brīnās, ka pavasarī roze nonīkusi! Protams, tas krūmiņš jau zem kaudzes kaut kur pavisam mazs apakšā ir, bet garajā ziemā izsutis,» stāsta dārzkopis. Viņš skaidro, ka Latvijas apstākļiem kūdra kā rožu sedzējmateriāls īsti neder, jo tā labi uzsūc mitrumu. «Problēma jau nav ziema, bet mainīgie laikapstākļi. Kad uzber kūdru, pirmajā dienā viss ir super, bet tad nogāž lietus, vēl pēc dažām dienām sasalst, un tad sanāk, ka jūs tai rozei esat uzgāzis ledus čupu!» aplamības ilustrē Ansis Birznieks. Ja segšanai izvēlas kūdru, to liek tikai kādu 15 centimetru slānī.


«Es tomēr ņemtu parupju priežu mizas mulču,» saka apzaļumošanas speciālists. Mizas tik ļoti neuzsūc mitrumu, liela daļa tad iztek cauri sedzējslānim. Tā kā Latvijā sals līdz pat pavasarim noturas retus gadus, mulču tik ļoti neietekmēs mitrums. Bet vēl labāka sega rozēm ir egļu skujas. Ja kāds tās uzklājis jau decembrī, par skādi augam tas nenāks. Tomēr, ja uz rozes salikta vesela egļu zaru guba, arī tas var veicināt izsušanu. Skujām ir divas funkcijas - siltumizolācija un sniega aizturēšana. Pat vējš nespēj aizpūst visu sniegu, kas ieķēries skujās. Speciālists arī zina teikt, ka viens centimetrs irdena sniega aiztur vienu grādu sala. «Ja uzsnieg 30 centimetru sniega, rozes būs pasargātas no apsalšanas,» viņš saka. Tomēr skāde rodas tad, kad sniegs siltumā saplok, kļūst slapjš, atkal sasalst.

 

Eksotiskajiem augiem bail saules
Runājot par pacipresēm, īvēm, cimperlīgāku šķirņu kadiķiem un citiem eksotiskiem augiem, apzaļumošanas speciālists uzsver, ka tiem kaitējumu nenodara sals. Lielākais bieds šiem augiem ir saules apdegumi, kas vērojami janvāra beigās, februārī un martā: «Kad zemi klāj sniega sega, saule labi atstarojas, sakarsē tumšās skujas, tajās sākas cirkulācija, bet no sasalušajām saknēm augam mitrums netiek dots klāt.» Tādējādi skujeņa zaļās daļas saulē vienkārši izžūst un pavasarī dzeltē. Diezgan bieži Latvijas apstākļos lielus postījumus skujeņiem saule nodara vēl kādā veidā - tās stari atmodina auga zaļās daļas, bet naktī strauji piesalst un sīkās šūniņas vienkārši sasprāgst.


Lai skujeņus pasargātu no saules, mēneša beigās tie jāaptin ar agrotīklu. Dīvainie tēli dārzā būs mazāka skāde par to, ko var nodarīt spožie saules stari. Speciālists iesaka izvēlēties biezāku agrotīklu, var gādāt arī zaļu vai brūnu. «Nekādā gadījumā netin ar polietilēna plēvi!» brīdina dārznieks. Plēve tikai pastiprinātu siltumnīcas apstākļus auga vainagā.

 

Sniegotā laikā jārosās dārzā
Pērnā ziema pierādījusi, ka dārznieki par apstādījumiem nedrīkst aizmirst arī tad, ja zemi klāj dziļa sniega sega. Pavasarī dažos dārzos tūjām, eglēm un citiem skujeņiem, sevišķi dzīvžogos, bija vērojami izgāzušies vainagi. Tā iemesls ir bagātīgais sniegs, kas krīt slapjš, saķeras zaros, tad sasalst un svara dēļ izliec zarus.


«Stiprā sniegā vienkārši jāiet ārā, jāpaņem kāda lāpsta un ar tās kātu sniegs jādauza nost,» iedrošina speciālists. Zari būs pasargāti no lūšanas, un augs varēs saglabāt formu. Tam noder arī aptīšana ar zaļu (tā mazāk redzama) stiepli, auklu vai agrotīklu, kas pasargās arī no saules.

Pievieno komentāru

Dzīvespriekam