Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Sveču lējējas pieredze

Decembris ir gada tumšākais mēnesis, kad gaismas un saules ir pavisam maz. Bet garajos ziemas vakaros var arī adīt, tamborēt un izgatavot dažādas lieliskas un noderīgas lietas, piemēram, izliet sveces, kā to dara Silva Erba.

 

Silvai piemīt kurzemniecēm raksturīgais spīts un apbrīnojama enerģija. Kaut arī laba tiesa laika paiet ceļā no mājām Brocēnos uz darbu Rīgā un atpakaļ, viņai pietiek spēka un vaļas ļauties savai sirds iedvesmai un hobijam - sveču liešanai. «Abas savas biežākās atrašanās vietas - Brocēnos un Rīgā - esmu piemērojusi sveču liešanai, jo tā ir kā slimība: kad uznāk, tad ir viss - ne ēdu, ne guļu, ne manu ko apkārt. Uzlieku tīkamu mūziku, visapkārt sadedzu sveces un ļaujos «svečošanās» vilnim. Kad pāriet (parasti tikai tad, kad beidzas parafīns), atkal esmu «normāls» cilvēks,» viņa smej.  

Pa solītim vien
Sākumā sveces Silva lējusi no sakrātiem sveču galiņiem, pašai izburoties cauri dažādām niansēm. Pēc dziednieces Edītes Vējas aiziešanas mūžībā no viņas mājām pie Silvas nonācis vaska ritulis. «Pēc lūguma rituli pārkausēju svecēs, un notika brīnums - šīs sveces dega tikai man un nevienam citam! Un toreiz man radās jautājums - kāpēc?» atceras Silva.


Internets, literatūra, eksperimenti. Silva sveces lēja un pārlēja, vācot sveču galus, līdz beidzot pati sāka pirkt parafīnu. Tas veikalā maksā ap četriem latiem kilogramā. Vēlāk radās interese arī par sveču formām, krāsām, smaržām. «Darbs dara darītāju,» uzsver Silva. «Lai svece labi degtu, jābūt atbilstoša izmēra deglim, arī aromātam jābūt kvalitatīvam. Sākumā gāja visādi - gadījās, ka izlietā svece deg ar lielu liesmu, piekvēpinot māju, vai arī ka deglis noslīkst parafīnā. Lejot sveces, nemitīgi meklēju ko jaunu un pakāpeniski pārgāju uz dabiskajiem aromātiem. Šis ir dārgs prieks, bet toties atklāju smaržu pasauli. Sāku studēt pieejamo literatūru par smaržām un to iedarbību. Iestājos dziednieku skolā. Tur par manu hobiju ieinteresējās skolasbiedri. Ieraugot manus darbus, viņi bija patīkami pārsteigti. Sapratu, ka manis lietās sveces cilvēkiem patīk un viņi ir ar mieru tās iegādāties,» stāsta Silva.

 

Savam un citu priekam
Silvas sveces sāka parādīties tirdzniecībā Rīgā, Saldū un Brocēnos. Interesenti tās var apskatīt arī interneta vietnē www.draugiem.lv Silvas profila galerijā un īpaši izveidotā sadaļā «Silvas sveces».


«Pavisam nopietni ar sveču liešanu nodarbojos aptuveni gadu. Ir arī pasūtījumi - cilvēki raksturo personas, kam tās vēlas dāvināt, un es izleju sveces. Uz Ziemassvētkiem darba devēji ar neparastām svecēm vēlas iepriecināt savus darbiniekus,» stāsta Silva. Apbrīnojama ir viņas sveču daudzveidība un krāsainība. Silva teic, ka krāsas ir vienīgā ķīmija viņas svecēs. Ja lej nelielos daudzumos un pašu priekam, var izmantot vaska krītiņus, lūpu krāsas un citas krāsvielas. Formas - te nu ir plašs iespēju lauks.

 

«Man ir grūti izliet divas vienādas sveces, jo katra ir ar savu raksturu. Turklāt to katru uztveru kā personību, cenšos tajās ielikt gaišas, labas domas.»

Pievieno komentāru

Dzīvespriekam