Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Vīrietis ar spēļu lācīti

Noliecis galvu sievietei uz pleca, vīrietis paijā rotaļu lācīti. Pēkšņi sāk šņukstēt kā mazs apmaldījies bērns. Ar mehānisku plaukstas kustību sieviete glāsta vīrieša matus. Viņas acīs ir biedējošs tukšums. Vīrietis spēji nomet lācīti, pieceļas un neatvadījies aiziet.

Aktrise - kvalitātes zīme
Franču filma «Īpašās attiecības» nav mīlas drāma. Klasificēta kā komēdija, tā īsti neatbilst žanram, lai gan daudzas situācijas patiešām ir smieklīgas. Graciozs franču humors, kad robeža starp smiekliem un nopietnību ir plūstoša. Filmā galveno varoni - mākslas vēsturnieci Alisi - spēlē izcilā Izabella Ipēra. Nepārspējami talantīga psiholoģisku lomu atveidotāja vismaz 90 filmās, Franču leģiona ordeņa oficiere, «Cēzara» un citu balvu īpašniece. Droši vien atceraties viņas titullomu 2001. gada filmā «Klavierskolotāja». Pērn uzņemtā «Īpašās attiecības» ir samērā ordinārs produkts, bet Ipēras klātbūtne garantē kvalitāti. Gaumīga kamerfilma par pliekanu tēmu.  

Mazais biznesa plāns
Alise - pievilcīga sieviete elegantā vecumā - mākslai dzīvi neziedo. Viņai ir savs mazais biznesiņš, kas precīzāk būtu dēvējams par nelegālu komercdarbību. Jaukā parīziete ir augstākās klases prostitūta. Rūpīgi izpētījusi pieprasījumu, Alise atrod savu nišu. Viņas ampluā ir nemitīgu pārvērtību spēle: skolniecīte, «bargā dāma», naiva namamāte, padevīga dūjiņa, iejūtīga māmuļa. Katrreiz Alise eksponē tādu sievietes tēlu, ko cerējis ieraudzīt kārtējais klients. Viņas rekvizītu skapis ir pārpildīts ar tērpiem, parūkām, aksesuāriem. Labi attīstīta stila izjūta, iztēle un intuīcija Alises rūpalā ir ne mazāk svarīga kā galeristes vai mākslas kritiķes darbā.

 

Smiekli caur asarām

Prostitūtas klienti galvenokārt ir situēti pusmūža kungi. Viņi ir nomocījušies, sabiedrībā spēlējot veiksminieku lomas, tādēļ, ieraugot savu slēpto fantāziju subjektu Alises veidolā, saplok kā caurdurti baloni. Viņi sāk žēloties, raudāt, spiest pie krūtīm mīkstās rotaļlietas, ko prostitūta, būdama psiholoģiski tālredzīga un ciniska, it kā nevērīgi izmētājusi pa gultu. Alises apmeklējuma īsto iemeslu daži aizmirst, jau pārkāpjot pāri slieksnim un metoties ekstravagantās «māmiņas» vai «meitiņas» skavās, lai izsūdzētu pārestības un bēdas. Tās ir situācijas, kad, raugoties ekrānā, nezini, smieties vai raudāt. Man vienkārši kļuva žēl gan Alises klientu, gan viņas.

 

Palīdz izkļūt no elles
Īstenībā prostitūta ir tikpat izmisusi kā raudulīgie klienti, tikai viņai nav neviena, kam izkratīt sirdi. Alise vēršas pie psihoterapeita, bet viņš un kolēģi, gluži kā sazvērējušies, atsakās veikt psihoanalīzes seansus. Piesardzībai ir pamats, jo daži no speciālistu visnotaļ šaurā loka ir prostitūtas klienti. Tikai viens cilvēks sadzird lūgumu palīdzēt izkļūt no pašas radītā ceļa uz elli. Viņš ir lielas psihiatriskās klīnikas praktizējošs ārsts. Nogurušais, vairs ne jaunais vīrietis nesniedz Alisei medicīniskus pakalpojumus. Viņš parāda iespēju, kā sašķobījušos pasaules ainas puzli sakārtot pašai. Skumjās un pārdomas rosinošās komēdijas fināls ir visnotaļ cerīgs, bet pārāk «holivudisks». Taču jautājums par to, cik tālu mēs drīkstam pārkāpt savas un citu cilvēku iekšējās robežas, paliek. Mūs­dienu cilvēku vientulība, mīlestības un līdzjūtības totāls trūkums gluži bez iemesla nerodas.

Pievieno komentāru

Dzīvespriekam