Gulbenes novada bibliotēka aicina uz Eiropas kultūras vakaru “Tik grūti ir būt latvietim”

Eiropas Valodu dienai veltītajā pasākumā 17.septembrī Gulbenes novada bibliotēkā viesosies divi dzejnieki un tulkotāji : igaunis Contra (Margus Konnula) un latvietis Guntars Godiņš.

“Pulksten 16.00 jauniešus gaidīsim uz nedarbnīcu “Dzeja, reps un cits” kopā ar dzejniekiem, savukārt pulksten 17.30 notiks Eiropas kultūras vakars. Pieteikšanās un plašāka informācija pa tālruni 64471335 vai e-pastu “indra.logina@gulbenesbiblioteka.lv”,” informē Gulbenes novada bibliotēkas pārstāve Indra Logina.

Contra dzimis Veru apriņķa mazpilsētā Urvastē. Tur viņš sācis skolas gaitas, vēlāk strādājis par pagasta avīzes redaktoru un pastnieku. Pirmais viņa dzejoļu krājums “Ohoh!” iznāca 1995.gadā. Tagad Contra ir vairāk nekā 30 grāmatu autors, rakstījis arī prozu, dzeju un lugas bērniem, viņš aktīvi darbojies dažādos Igaunijas televīzijas raidījumos. Igaunijā viņu uzskata par dziesminieku, viņš tiek aicināts lasīt un arī dziedāt savus dzejoļus klubos, skolās, privātos pasākumos. Contram ir īpaša mīlestība uz Latviju, ilgi strādājis ar Veidenbauma dzeju, daudz sadarbojies ar dzejnieku G.Godiņu. “Gan Contra, gan Veidenbaums ir stilistiski līdzīgi, jo Veidenbaumā ir tik daudz ironijas un Contrā ir daudz ironijas,” saka G.Godiņš.

Nesen klajā nācis Contras dzejas krājums "Tik grūti ir būt latvietim". Daļu tajā iekļauto dzejoļu no igauņu valodas tulkojis G.Godiņš, pārējos Contra rakstījis latviski. Contras dzejas valodu nav iespējams sajaukt, jo tās kodam piemīt oriģināla ekspresija un noskaņa. Viņa dzejā ir ļoti daudz vārdu spēļu, fonētisku saskaņu, izteicienu un frazeoloģismu (nereti citādā mērcē), un to pašu viņš turpina, rakstot dzejoļus latviski. Īpašu šarmu Contras dzejai piešķir bagātīgā humora, satīras, ironijas un paradoksu klātbūtne, šīs īpašības ir reti sastopamas īpašības latviešu dzejā, tāpēc Contras dzeja papildina mūsu samērā pieticīgās ironiskās un humora dzejas amplitūdu.

Contra ir pieradis, ka no viņa gaida jokus, un, tiekoties ar auditoriju, šķiet, vienmēr ir sevi uzskaņojis uz šīs nots. Viņš īpaši sevi necenzē un ir licis novīst daža laba skolotāja ausīm, bet bērni viņu mīl, raksta vēstules, kurās stāsta, ka nav zinājuši, ka dzeja var būt arī tāda –  humorīga. Savos darbos viņš piemin Paulu, Kauperu, Lāčplēsi, lībiešus un sasveicinās ar saucienu: “Verpakovskis!” Contra neslēpj savas saspīlētās attiecības ar latviešu gramatiku, uzrakstot dzejoli “Priedēkļi ir pretekļi” un šķendējoties par nejēdzīgi daudzajiem komatiem. Contra ir dabas bērns, labdabības iemiesojums, ironisks, bet šī ironija negriež kā nazis vai žilete, tā dursta kā nejauši drēbēs ieķēries dadzis.

Contra turpina atdzejot mūsdienu latviešu dzejnieku darbus. Viņš ir pārtulkojis Alvja Hermaņa „Dienasgrāmatu”, Noras Ikstenas romānu „Mātes piens” (kopā ar Ilzi Tālbergu), kā arī atdzejojis Kārļa Vērdiņa, Arvja Vigula, Arta Ostupa, Ineses Zanderes, Guntara Godiņa un citu dzejoļus.

Pievieno komentāru

Kultūra un izklaide