Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Gulbenes novada bibliotēkā - izstāde “Uz skatuves” (scenogrāfam Ludolfam Libertam – 125)

Gulbenes novada bibliotēkā līdz 16.martam var aplūkot Gulbenes mākslas skolas audzēkņu darbu izstādi “Uz skatuves” (scenogrāfam Ludolfam Libertam – 125).

Izstādē “Uz skatuves. Ludolfam Libertam - 125” redzami Gulbenes mākslas skolas audzēkņu darbi – mākslinieka Ludolfa Liberta (1895-1959) dekorāciju metu interpretācijas, kurās audzēkņi mēģina apjaust scenogrāfijas vērienu un operas kostīmu tēlainību.

Scenogrāfijas un kostīmu meti ir viena no spožākajām mākslinieka L.Liberta dailŗades lappusēm. Drīz pēc Latvijas Nacionālās operas dibināšanas 1919. gadā, operdziedātājs un Nacionālās operas režisors Pēteris (Pjotrs) Meļņikovs aicināja Ludolfu Libertu uzņemties operas scenogrāfa pienākumus.

“Latvijas Nacionālajā operā dekorators un režisors Ludolfs Liberts nostrādāja 13 gadus - no 1924. līdz 1937. gadam. Varētu teikt - tieši kā scenogrāfs Ludolfs Liberts sasniedza savas mākslas augstākās virsotnes. Viņa dekorāciju varenā "uguņošana" apžilbināja skatītājus, ievedot tos teju narkotiskā transā, un kļuva par autonomu izrādes vērtību. Dekorācijas pauda teiksmainu realitāti mažorā vitalitātē. To patoss cēla publiku starojošā pilnības pasaulē. Bet kostīmu eksotiski dekadentiskais mākslinieciskums “art deco” garā daudzkārt pārspēja pat lielmeistara Leona Baksta prototipus. Ludolfs Liberts paspēja inscenēt apmēram 70 operu, baleta un operešu izrāžu. Tostarp ar viņa māksliniecisko ieguldījumu izcēlās V. A. Mocarta "Bēgšana no seraja"; A. Kalniņa "Salinieki"; J. Mediņa "Sprīdītis"; P. Čaikovska balets "Riekstkodis". Liberta triumfs pildīja gan mūsu Nacionālo operu un Liepājas operu, gan Nacionālo teātri un arī operas namus Dānijā, Zviedrijā (tur meistaru godināja ar Ziemeļu zvaigznes ordeni), Lietuvā, Bulgārijā, Horvātijā (tolaik – Dienvidslāvijā), Somijā, kur latvju dekorators tika uzaicināts kā pasaules klases autoritāte,” raksta mākslas vēsturnieks Jānis Borgs.

Izstādes darbi tapuši laikā no 2014. līdz 2015. gadam, vairāki to autori jau absolvējuši Gulbenes mākslas skolu. Izstādē apskatāms arī Gulbenes mākslas skolas pedagoģes Mairitas Ķuzes-Nakoskinas filcējums un tekstilmozaīkas tehnikā darinātais “Liberta apmetnis” (šuvēja Ārija Medne), kura vadmotīvu veido Gulbenes novada svētku Tirzā apmeklētāju kopīgi gleznotā pasaku pils (zīmējuma autors Ģirts Jogurs).

Pievieno komentāru

Kultūra un izklaide