Gulbenes novada seniori atklāto sēdi ar sportiskām aktivitātēm rīko ar devīzi "Kamēr vari, tikmēr dari!"

Kamēr vari, tikmēr dari! Šis vecais teiciens izsenis ir bijis iecienīts starp cienījamo vecumu sasniegušajiem ļaudīm, kuri aizvien biežāk izraisa sabiedrības atzinību ar savu aktivitāti. Latvijas simtgades svinības parādīja, ka pat valsts daudzi vienaudži var uztaisīt kārtīgu “tusiņu” ar visiem tā elementiem. Bet tad uzradās “kovids” un ieviesa lielas korekcijas visu un visā dzīvē. Pietiekami smagi tas skāra arī pensionārus kā šīs pandēmijas riska grupu, ierobežojot visas aktivitātes.

Taču tāpat kā dzīvē visumā ir baltas un melnas joslas, tā arī pandēmijā ir pa kādam gaišākam periodam, kad ierobežojumus ir iespējams mazināt. Un šīs vasaras otras puses gaišo periodu, lai sapurinātu novada seniorus, aši izmantoja arī Gulbenes novada pensionāru biedrības “Atspulgs 5” valdes priekšsēdētāja Anna Ināra Vīgante kopā ar ilggadējo palīdzi Viju Kokareviču, pateicoties Anču sportiskās ģimenes atsaucībai un Gulbenes sporta centra darbinieku pretimnākšanai, piesaistot entuziastu grupu un organizējot 13.augustā (piektdienā!) atklāto tematisko valdes sēdi brīvā dabā “Sportiskā piedzīvojumu taka senioriem”, kurā bija aicināti piedalīties visi novada seniori.

Nevar teikt, ka atsaucība būtu liela, bet to arī šādā situācijā nevarēja gaidīt – tikai cerēt, un kvantitāte jau arī šoreiz nebija galvenais. Galvenais bija atkal atgriezt pensionāros apziņu, ka dzīve – aktīva dzīve – turpinās, ka mēs taču vēl kaut ko varam un nekādas pandēmijas mūs nesalauzīs. Sākumā vēl aktivizēsies daži, tad pievienosies vēl un skat – mēs atkal būsim iepriekšējā līmenī. Priecēja Līgo un Jaungulbenes pagasta seniori, kuri sākumā atteicās no dalības entuziastu trūkuma dēļ, bet tomēr spēja sagrupēties un piedalījās pasākumā. Daudz vairāk bija cerēts uz Gulbenes pilsētas pensionāru biedrību, kurā tomēr ir vislielākā novada senioru kopiena. Un kā vienmēr nekas nenotika bez Lejasciema, Lizuma, Stradu, Stāmerienas, Daukstu, Galgauskas pagastu senioriem.

Takas sākumā dalībnieki saņēma novada domes priekšsēdētāja vietnieces Gunas Švikas novēlējumus, novada pensionāru vadītājas Annas Ināras Vīgantes norādījumus, pēc kā visiem jauko “tiesnešmeiteņu” vadībā un uzraudzībā bija jāiesildās ar muzikālo vingrošanu, kas dažu tik tiešām tikai iesildīja, bet dažam jau lika justies kā sasniegušam finišu pēc visiem takas piedzīvojumiem. Varētu aprakstīt katru takas pieturas punktu, jo katrs no tiem ir sava apraksta vērts, bet tad neviens šo rakstu sējumus nepublicēs, tāpēc tikai nosaukšu tos: aklā taustīšana, mini badmintons, portfeļa vilkšana, šautriņu mešana, nūjošana, fotoorientēšanās, krustvārdu mīklas režģi, radošā darbnīca.

Lai arī katrā veidā tika fiksēti rezultāti, šoreiz galvenais nebija rezultāts, bet tik tiešām olimpiskais princips – galvenais ir piedalīties, tāpēc šeit arī netiks uzskaitīti labākā laika saņēmēji un sumināta labākā komanda. Takas finišā katra komanda saņēma uzvarētāja diplomu un svētku kliņģeri. Arī katrā piedzīvojumu veidā labākie saņēma diplomus, taču ne vienmēr pie diploma varēja tikt ātrākais vai precīzākais, jo diploma ieguvējus noteica pats katra piedzīvojuma tiesnesis. Tāpēc arī šos seniorus, kuri saņēma taustāmu atmiņu no šī pasākuma, nenorādīšu, kaut gan divus gribas pieminēt. Tas ir Leons Jānis Grunte, kurš vienīgais saņēma divus diplomus kā labākais divos piedzīvojumu takas pieturas punktos, un Maija Simona, kuru par labāko un ātrāko atzina aklās taustīšanas sacensībās, kur ar aizsietām acīm noteiktā laika periodā ierobežotā vidē bija jāsalasa pēc iespējas vairāk bumbiņu no 40. Maija visas spēja apmēram 50 sekundēs. Kāpēc to pieminu? Kā teica sacensību tiesnese – tuvojas kartupeļu lasīšanas laiks, ja viņai ir tāds ātrums ar aizsietām acīm, tad ko var gaidīt, ja acis būs plaši atvērtas. Kas gan nevēlēsies tādu palīgu?

Radošajā darbnīcā bija dots diezgan sarežģīts uzdevums – dzejā atspoguļot šīs dienas pasākumu. Te uzreiz jāizsaka atzinība visu novada pensionāŗu kopu pārstāvjiem, jo dzejas rindas tika saņemtas no visām komandām, kas liecina, ka mūsu pensionāriem vēl ir ass prāts un daiļrades spējas. Bija gan satīriska, gan jautra, gan erotiska pieeja šim jautājumam, tomēr par visprecīzāk atspoguļojošo esošo situāciju tika atzīts Gulbenes pilsētas pensionāru sacerējums, kurš, starp citu, tapa 5 minūtēs un 46 sekundēs:

“Šodien visi kopā nācām, Sporta rīkus laikus vācām, Anna plānus startiem kala - Pīrāgi takš jāsadala!

Gājām, skrējām, rāpojām un pūtām, Reizēm kaut ko arī metām, Galvas lauzījām un spriedām, Beigās visi uzvarējām.

Sports kā sports – tas mums ir nieks. Te tomēr galvenais ir panākts, - Visiem kopā beidzot sanākts - Un par to tas lielais prieks!”

Cerams, ka “kovida” trešais vilnis pret mums būs labvēlīgs un jau lielākā pulkā satiksimies nākamajā plašākā publiskā pasākumā, kas plānots 1.oktobrī pulksten 16.00 Gulbenes kultūras centrā. Tas būs Gulbenes novada pensionāru biedrības “Atspulgs 5” 10 gadu jubilejas pasākums.

- Aivars Circens, Gulbenes novada pensionāru biedrības “Atspulgs 5” valdes priekšsēdētājas vietnieks

Pievieno komentāru

Kultūra un izklaide