Gulbenietes Ilzes Šuļjas tekstilmozaīkas izstāde būs skatāma arī novembrī 5

Gulbenes bibliotēkā ir apskatāma gulbenietes Ilzes Šuļjas tekstilmozaīkas izstāde „Rakstu stāstu bez vārdiem”, kas piesaista ar izdomu un krāsu toņu dažādību, kā arī liecina par māksliniecei piemītošo apbrīnojamo pacietību, veidojot šos darbus.

„Man ir iedzimts mākslinieces talants, bet līdz šim to esmu „veiksmīgi” slēpusi, lielāko daļu sava darba mūža strādājot birojā ar dažādiem dokumentiem. Lai dzīvē viss būtu līdzsvarā, savai sirdij par prieku darbojos arī ar audumu. Interese par tekstilmozaīku aizsākās pirms pāris gadiem, kad internetā aplūkoju fotogrāfijas ar tekstilmākslas tehnikā darinātiem darbiem. Nevarēju saprast, kā kaut ko tik skaistu var izveidot, sašujot kopā miniatūrus auduma gabaliņus. Pāris mēnešus pētīju šos darbus, līdz sapratu, ka gribu to iemācīties arī pati,” izstādes atklāšanā teica Ilze.

Veiksmīgi piedalās izstādēs

Pērn pavasarī māksliniece sākusi apgūt tekstilmozaīku pie Latvijā pazīstamās tekstilmākslinieces Aijas Rācenājas. Pagājis aptuveni pusgads, līdz Ilze apguvusi dažādās tehnikas, kas tiek izmantotas, veidojot darbus. Tās liktas lietā, strādājot pie kursu noslēguma darba, kas arī apskatāms izstādē.

Pagājušā gada augustā pasniedzēja A.Rācenāja ieteikusi Ilzei piedalīties festivālā „Rīgas tekstilmozaīka” izstādē „Mans sapņu dārzs”. Ar neliela formāta darbu Ilze izstādē ieguvusi skatītāju simpātiju balvu. „Tas bija stimuls, ka ir jādara vēl vairāk, tāpēc šogad festivāla „Rīgas tekstilmozaīka 2013” konkursam „Zivs” jaunā māksliniece iesniegusi trīs darbus par šo tēmu. No 35 konkursa darbiem Ilzes darbi ieguvuši 3.vietu. „Man tas bija ļoti liels gandarījums, jo pirmās divas vietas ieguva tekstilmākslinieki no Krievijas. Tas ir sava veida sasniegums, bet man gribējās atkal pamēģināt kaut ko jaunu, tāpēc, izmantojot džinsu audumu, veidoju darbu izstādei „Metamorfoze”,” stāsta māksliniece.

Divi viņas darbi ceļo arī pa izstādēm ārzemēm. „Vācijā tika rīkots tekstilmozaīkas konkurss. Tā tēma bija „Apnikums. Garlaicība”. Konkursam Ilze iesniegusi divus darbus. Konkursā 152 autori no 14 valstīm pieteikuši 235 darbus. No tiem atlasīti 150, starp kuriem bijuši arī Ilzes darbi. Tie kopā ar pārējiem jau bija apskatāmi izstādē Anglijā un Krievijā. Nākamajā gadā izstāde būs Šveicē, Vācijā un Čehijā.

Prasa pacietību un laiku

Lielāko daļu darbu Ilze veido, izmantojot kokvilnas audumus, jo tie nestaipās, neslīd, neirst, kā arī tos ir vieglāk sašūt.

„Tehniku, veidojot tekstilmozaīku, ir tik daudz, ka par visām nav iespējams izstāstīt. Tā iedalās tradicionālajā un mākslinieciskajā. Mūsdienu mākslinieciskajā tekstilmozaīkā izmanto ārkārtīgi daudz dažādus materiālus, ne tikai audumus. Tas var būt koks, diegi un pat stikls, kā arī tie var būt izstrādāti 3D formātā,” atklāj Ilze.

Neliela formāta darbu, cītīgi strādājot, var radīt vienā dienā, bet lielformāta darbiem ir vajadzīgs pat mēnesis.

Izstādē apmeklētāju uzmanību noteikti piesaistīs pelēcīgos toņos veidotais Indiras Gandijas portrets, kas tapis, par pamatu ņemot viņas fotogrāfiju, kas vispirms apstrādāta fotošopā. Darba tapšanai māksliniece dažāda izmēra gabalos sagriezusi astoņas džinsu auduma bikses dažādos toņos.

„Man pašai par šo darbu ir liels gandarījums, jo jau no paša sākuma zināju, ko gribu panākt. Mani savulaik ļoti interesēja viss, kas saistījās ar Indiju. Labprāt skatījos populārās indiešu filmas. Indira Gandija mani fascinēja kā personība. Runājot par tālākajiem plāniem, esmu iecerējusi veidot portretu sēriju, apzinoties, ka šī iecere būs ārkārtīgi darbietilpīga. Puse no maniem darbiem ir veidoti dažādiem konkursiem. Tas liek saņemties un atlicināt laiku to veidošanai. Talkā tiek ņemtas brīvdienas un vakari,” stāsta Ilze.

Vispirms māksliniece rada sava darba vīziju, tad viņu vada izjūtas, kā arī izmantotais materiāls, tāpēc rezultātā daudz kas ir mainījies, izņēmumi ir tikai portreti. Darbus Ilze veido, ņemot talkā šujmašīnu, jo kam tad ir domāta mūsdienu modernā tehnika.

I.Šuļja ir dzimusi Lizuma pagastā, bet pēdējos desmit gadus dzīvo Gulbenē. Viņa absolvējusi Lizuma vidusskolu, pēc tam apguvusi šūšanas tehnoloģiju, tekstilmozaīku, kā arī ieguvusi bakalaura grādu datordizainā.

„Apgūtās šūšanas tehnoloģijas un iegūtais bakalaura grāds datordizainā tagad ļauj veiksmīgi apvienot modernās tehnoloģijas ar tradicionālajām tekstilmozaīkas tehnikām,” piebilst māksliniece.