Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Kā gulbenieši tika pie sava kultūras nama 4

Rīt, 6.novembrī, svinīgi atklās renovēto Gulbenes kultūras namu un tiks svinēta kultūras nama 50 gadu jubileja. Bet kādi ir Gulbenes kultūras centra pirmsākumi un kā tad īsti gulbenieši tika pie sava kultūras nama?

Plānoja celt "Vienības namu" 20.gadsimta divdesmitajos un trīsdesmitajos gados Gulbenē kultūras pasākumus organizēja pilsētā esošajās lielākajās zālēs, piemēram, 7. Siguldas kājnieku pulka zālē (Vecgulbenes muižā) vai dzelzceļnieku klubā.


Pēc Gulbenes namsaimnieku biedrības ierosinājuma pilsētā plānoja celt ēku kultūras pasākumiem - "Vienības namu".


Piebilstams, ka 1938.gadā ievēlēja Gulbenes „Vienības nama" būves rīcības komiteju, tajā bija pārstāvētas pilsētas lielākās organizācijas, draudze un pagastu pašvaldības. Komitejā tika pārrunāts „Vienības nama" telpu iekārtojums (sarīkojumu zāle 1000 personām, apspriežu zāle, viesnīca, telpas aizsargiem, jaunatnes un citām organizācijām, sporta zāle, šautuve un cits).

 

Pilsētā tika uzsākta ziedojumu vākšana, izveidojot speciālu kontu Gulbenes lauksaimniecības biedrības krājaizdevu sabiedrībā. Būve projektā esot bijusi aprēķināta uz 516 000 latu. Notika konkrētas vietas izvēle Brīvības un Litenes šosejas krustojuma tuvumā. Tomēr līdz galam plānu realizēt neizdevās, jo pavisam drīz (1940.gada 17.jūnijā) sākās Latvijas okupācija, kā arī karadarbība Latvijas teritorijā.

 

Būvniecības darbos iesaistās arī pilsētnieki

Pēc Otrā pasaules kara par kultūras namu sāka izmantot ēku Rīgas un Bērzu ielas stūrī. Kultūras pasākumiem daudz izmantoja arī pilsētas skolu zāles. Tomēr, palielinoties Gulbenes iedzīvotāju skaitam, par vienu no pamatnepieciešamībām kļuva specializētas ēkas būvniecība kultūras pasākumu rīkošanai.
1958.gadā Gulbenes pilsētā Rēzeknes celtniecības trests sāka būvēt jaunu kultūras namu.

 

Piebilstams, ka Gulbenē cēla pirmo šāda veida kultūras namu Latvijā. Jaunceltne būvēta pēc arhitekta Ilmāra Paegļa (1921-2010) būvprojekta kā trīsstāvu ēka: pirmajā stāvā bija paredzēta sarīkojumu zāle, kas kopā ar balkonu domāta 600 skatītājiem, tā pati telpa bija paredzēta arī kā kinozāle, vēl pirmajā stāvā izbūvēja atsevišķu platekrāna filmu kinozāli; otrajā stāvā bija ieplānota bibliotēka, lasītava, nodarbību istabas un radiomezgls; trešajā stāvā - konferenču zāle un telpas pulciņu nodarbībām. Visās kultūras nama zālēs bija parketa grīda, un sarīkojumu zāles lustras izgatavoja kāda mākslas darbnīca Rīgā. Valmieras rajona rūpniecības kombināts jaunajam Gulbenes kultūras namam izgatavoja pusmīkstos krēslus.


Būvniecības darbu gaitā tika organizētas sabiedriskās talkas, kurās piedalījās pilsētas iestāžu darbinieki un citi pilsētnieki. Tomēr būvniecības darbi ieilga, galvenokārt 1959.gada aukstās ziemas dēļ.


Gandrīz divus gadus ilgušie celtniecības darbi bija pabeigti, un 1960.gada 17.jūlijā atklāja jaunuzcelto Gulbenes kultūras nama ēku Sarkanarmijas ielā (tagad O.Kalpaka iela 60).

Pievieno komentāru

Komentāri 4

sipa

o, mums jau kā pasakā- pēc 30 oktobra nāk 6 novembris, cerams ka sniegpulkstenīšiem nav pavēlēts uzziedēt

pirms 9 gadiem, 2010.10.30 19:27

Es

Viss jau ir skaisti.
Bet vai mums bija vajadzīgs šis tagad skaistais kultūras nams, lai foajē tirgotu atkal humpalas?

pirms 9 gadiem, 2010.10.30 09:33

Interesanti