Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Kāzu vedēju salidojuma laikā atklāj Mīlas ugunskura vietu 1

Pagājušajā nedēļā Lizuma pagasta Kāzu muzejā notika jau 7. kāzu vedēju salidojums. Jau par tradīciju ir kļuvis, ka tieši salidojuma laikā muzejā tiek atklāts kas jauns – šogad tika atklāta Mīlas ugunskura vieta.

Kāzu muzeja saimniece Vivita Pajate stāsta, ka šāda tradīcija tika aizsākta jau 5. vedēju salidojumā. “Toreiz tika atklāta norāde “Manai sirdij ir ceļš”, sestajā vedēju salidojumā atklājām Gudrību pieturu klētiņā un šoreiz – tas bija Mīlas ugunskurs. Mums izdevās realizēt saimnieka Jura, kura vairs diemžēl nav starp mums, ideju,” stāsta V.Pajate. “Aizdedzot mīlas ugunskuru, jaunais pāris savam dzīves ceļam varēs ņemt līdzi mīlas dzirkstelīti, lai viņu mīlas ugunskurs visu mūžu neizdziest. Šeit tiks dots arī zvērests.”


V.Pajate atklāj, ka viņai ir vēl arī daudz citu ideju, kuras pamazām tiks realizētas. Tā šobrīd jau top, piemēram, Sirsniņu ceļš. Kāzu muzeja saimniece saka, ka gan kāziniekus, gan muzeja apmeklētājus arī turpmāk gaidīs atkal jaunas atrakcijas.


Salidojumā gūst pozitīvas emocijas


V.Pajate ir ļoti gandarīta arī par vedēju salidojuma norisi. “Katrs salidojums ar kaut ko atšķiras, un katrreiz tiek gūtas brīnišķīgas un jaukas emocijas. Arī šogad bija daudz interesantu pasākumu un aktivitāšu,” stāsta V.Pajate. Viņa priecājas, ka uz salidojumu bija ieradies viens jaunais pāris pēc savām vēstulēm, kas glabājās Kāzu muzejā. “Šis jaunais pāris – Linda un Aldis no Vecpiebalgas - ciemojās pie mums pagājušajā gadā. Šis pāris ir īpašs ar to, ka Aldis ir Vecpiebalgas ūdensrožu kolekcionāra Jāņa Sniedzes mazdēls, un šoreiz viņš bija atvedis ūdensrozi, ko iestādīja Kāzu muzeja dīķī. Mums bija vareni muzikanti, teātra draugi. Mums pievienojās arī divi atraktīvi jaunie pāri – viens no Madonas un otrs – no Gulbenes. Viņi labprāt iesaistījās visās salidojuma atrakcijās. Paldies arī “Valmiermuižas alus” pārstāvjiem, kas mūs šogad atbalstīja,” saka saimniece. Viņa priecājas, ka kāzu muzejs šogad ir ieguvis jaunu eksponātu. To atveda kāds vedējpāris no Valmieras. “Visiem saviem pāriem šis vedējtēvs izgatavo mīlas ģitāru, ar kuru spēlējot jaunais vīrs pēc tam var dziedāt serenādes savai sievai. Šāda ģitāra tagad glabāsies arī Kāzu muzejā,” stāsta V.Pajate.


Interesanti, ka šogad kāzu vedēju salidojums notika latgaļu kāzu gaumē. Savukārt nākamgad savukārt vedēju salidojuma viesi ievēros visas kurzemnieku kāzu tradīcijas, vēl pēc gada - zemgaļu un tad 10. - jubilejas – gadā salidojums notiks, ievērojot vidzemnieku kāzu tradīcijas, jo Kāzu muzejs atrodas Vidzemē.


Kāzas – dižākie latviešu godi


Kāzu muzeja saimniece atzīst, ka kāzu svinību rīkošana, viņasprāt, nav īpaši gājusi mazumā. “Cilvēki ir precējušies visos laikos. Kāzas taču ir latviešu cilvēka dižākie dzīves godi. Varbūt kaut kas cits varētu iziet no modes, bet kāzas tās droši vien nebūs. Protams, šajos apstākļos cilvēki varbūt nedaudz vairāk izvērtē, kur braukt, kur nebraukt, cik lielas un plašas svinības rīkot. Ir arī tādi pāri, kas izvēlas viesības nemaz nerīkot, bet labāk dodas kāzu ceļojumā kaut vai tepat pa Latviju, izbaudot visdažākās izdarības un esot kopā savos svētkos,” saka V.Pajate.

Pievieno komentāru

Komentāri 1

Interesanti