Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Spānija: ciems ar četriem iedzīvotājiem

Līvija Liepa: "Spānijā redzētais bija piemērs, kas var notikt Latvijā, ja neatbalstīsim laukus."
Gulbenietei Līvijai Liepai Latvijas Pensionāru federācija bija sagādājusi patīkamu iespēju. Decembrī viņa kopā ar vēl septiņiem pārstāvjiem no Latvijas, piedalījās starptautiskā seminārā "Eiropas lauki pirms un pēc Berlīnes mūra krišanas", kas notika Spānijā. Tā bija lieliska izdevība salīdzināt dzīvi Spānijas laukos ar to, kā dzīvo Latvijas lauku ļaudis. Seminārā, ko atbalstīja Eiropas Komisijas programma, piedalījās arī pārstāvji no Spānijas un Dānijas. Kopumā seminārā bija 30 cilvēki.

"Semināra mērķis bija veicināt pieredzes apmaiņu par Eiropas vēsturi, īpaši uzsverot dzīvi laukos. Tas notika Palensijā, kas atrodas centrālajā Spānijā, nelielā Amajuelas ciematā, kur šodien pastāvīgi dzīvo tikai četri cilvēki. Ar gadiem iedzīvotāju skaits arvien ir samazinājies, jo jaunieši devušies projām darba meklējumos uz Madridi un citām lielākajām Spānijas pilsētām. Diskusijas mums mijās ar izbraukumiem, lai iespējami labāk iepazītu laukus. Redzējām ārkārtīgi atšķirīgu Spāniju. Kultūrvēsturiski bagātās pilsētas un nabadzīgos laukus ar nelieliem ciematiem," stāsta L.Liepa.  

Nav pārvaldes un skolas

Amajuelas ciematā, kur notika seminārs, sākotnēji mituši 250 iedzīvotāji, tad pēc simts gadiem - tikai 50, bet šobrīd - 5 līdz 10. No tiem pastāvīgi uz vietas sastopami tikai trīs četri, jo pārējie brauc strādāt citur. 1971.gadā ciems kā pašvaldība beidzis eksistēt.

 

"Mūs izmitināja privātmājā, ko saimnieks piemērojis viesu uzņemšanai, lai tādējādi kaut ko nopelnītu. Ciematā ir arī sena baznīca, ārēji rotāta ar apustuļu figūrām, bet iekšā - tumša, tukša un nepatīkama. Baznīca ir katrā ciematā. Kad pārrunu laikā parādīju Stāmerienas baznīcu, visi bija sajūsmā," stāsta L.Liepa.

 

Ciematā šobrīd nav ne skolas, ne arī tā pārvaldes, jo nav jau ko pārvaldīt.

 

"Man tas sasaucās ar situāciju mūsu novada laukos, kur arī vairs nav skolas. Tiesa, ciematā ir sabūvēts daudz jaunu māju, ko apsilda, izmantojot saules baterijas. Diemžēl nav, kas tajās dzīvo. Spānijā redzētais bija piemērs, kas var notikt pie mums Latvijā, ja neatbalstīsim laukus. Atšķirība ir tikai tā, ka tur, atšķirībā no mums, ir lieliski ceļi, kas saista ciematus," piebilst L.Liepa.

 

Laikā, ko semināra dalībnieki pavadījuši Amajuelas ciematā, par viņiem gādājuši no tuvējā kaimiņu ciemata uzaicinātie cilvēki.

 

Domā par piesaisti

"Ja ciematā nav skolas un bērnudārza, tas liecina, ka ciems izmirst, tomēr spāņi cer, ka ar jaunām metodēm un saimniekošanu ir jāveido tādi lauki, lai tiem piesaistītu jaunatni. Tāpēc laukos būvē mājas no sava materiāla. Tas ir gaišs māls, kam piejaucot klāt salmus, top ķieģeļi. Ciematā no jauna ierīkotas arī ūdens attīrīšanas iekārtas, kas vēl daudz atpaliek no tām, kādas laukos ir pie mums, tiek veidota apūdeņošanas kanālu sistēma. Iecerēts būvēt arī siltumnīcas, vīna pagrabus un citu," stāsta L.Liepa.

 

Viņa pārliecinājusies, ka lauki ir lieli un plaši. Tie izskatījušies zaļi, jo tikko nopļautas saulespuķes un iesēti ziemas kvieši. No saulespuķēm spiež eļļu. Litrs eļļas maksā 1,5 eiro. Audzē arī dārzeņus: bietes, kolrābjus, burkānus, kā arī salātus.

 

"Ciemati ir sakopti, bet daudzviet redzējām arī dienvidniecisku nekārtību. To novērojām arī spāņu mājokļos. Izpļautu mauriņu arī nekur nemanīju. Ciemata iedzīvotāji bija ļoti priecīgi, ka esam atbraukuši - vismaz kaut kas notiek, jo spāņi ir ļoti sirsnīgi ļaudis. Ne dienu uzturā nebija kartupeļu. To vietā - vārīti zirņi, pupas vai lēcas. Lapu salāti, bez krējuma un eļļas, augļi un daudz kafijas. Ciematā bija iekārtots arī zooloģiskais dārzs, kur bērni no pilsētas brauc aplūkot zirgu, govi, aitas, suņus, kaķus, vistas, ēzeļus un cūkas. Daudzviet ganījās arī milzīgi pelēku aitu bari," stāsta L.Liepa.

 

Viņa uzskata, ka mums Latvijā nevajadzētu ļaut pagastiem kļūt arvien tukšākiem, bet darīt visu, lai cilvēki vēlētos tajos palikt un strādāt, lai ganībās varētu skatīt lielus ganāmpulkus, lai mums zināmos mājdzīvniekus nevajadzētu braukt aplūkot zooloģiskajā dārzā.

Pievieno komentāru

Interesanti