Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Tā vienkārši ir draudzība

Šajā vasarā starptautiskais tautas deju un mūzikas festivāls “Eiropiāde 47” notika saulainajā Bolcāno pilsētā Itālijā. Dienvidtirolē līdz pat Alpu kalnu virsotnēm Gulbenes vārdam ieskanēties lika deju pedagogu Ivas un Kārļa Ventu vadītā deju kopa “Ratiņš”. Kolektīvam tā bija 16.

Tiekas ar paziņām


“Mums bija iespējams būt ārkārtīgi skaistā, Alpu kalnu ieskautā pilsētiņā, kurā ir aptuveni 100 000 iedzīvotāju. Uz festivāla norises vietu braucām ar autobusu cauri Polijai, Vācijai, Bavārijai, Austrijai. Tur mums bija iespējams apmeklēt “Swarovski” kristālu muzeju. Tas bija vienreizēji skaisti! Vārdos šis skaistums nav izstāstāms. Muzejs atrodas pazemē. Tam ir vairākas zāles, uz kurām ved labirinti. No kristālu spožuma pat sāka reibt galva,” stāsta I.Venta.


Arī ierašanās Bolzano pilsētā bijusi ļoti patīkama, jo starp sagaidītājiem bijuši arī draugi un paziņas, ar kuriem būts kopā iepriekšējās “Eiropiādēs”. “Tikāmies arī ar “Eiropiādes” prezidentu Bruno Pēteru, kurš mums ir ļoti labs draugs. Dzīvojām skolā, kas atradās pilsētas pašā centrā upes malā. Pēc iekārtošanās uzreiz sākām gatavoties dejošanai, jo jau nākamajā dienā “Ratiņam” bija paredzēti divi ielu koncerti. Bija jādejo arī festivāla atklāšanas koncertā, kas notika ledus hallē,” stāsta Iva. Viņa smejas, ka apzīmējums “ledus halle” esot dziļi nosacīts, jo tā visai maz atbildusi mūsu ierastajam priekšstatam par šāda veida būvēm. “Ratiņa” uzstāšanās atklāšanas koncertā, kā vienmēr, uzņemta ar ovācijām un skaļiem aplausiem. Lielu izturību no dejotājiem prasījuši ielu koncerti, jo nācies dejot plus 37 grādu karstumā. “Tas nekas, izturējām, jo mums jau ir rūdījums. Palīdzēja arī skatītāju atsaucība,” piebilst Iva.


Izbauda dabas burvību


Otrā festivāla diena bijusi atvēlēta tautas mūzikas koncertiem, tāpēc dejotāji raduši iespēju doties ekskursijā pa pilsētas parku, priecājoties par dažviet vēl ziedošo magnoliju skaistumu. Ar vienu no pieciem pacēlājiem, kura ceļa garums bijis vairāk nekā kilometrs, “Ratiņa” dalībnieki uzbraukuši kalnos, kur nonākuši burvīgā, ziedos grimstošā kalnu ciematiņā. “Tā iedzīvotāju vienīgais transports ar Bolcāno pilsētu bija šis pacēlājs, kā arī bānītis. Mūsuprāt, nokļūšana šajā ciematā ar automašīnu pa šaurajiem kalnu ceļiem, ir liels risks,” prāto Iva. Bijusi iespēja apmeklēt arī kalnu ezeru, kur atpūtniekiem piedāvātas dažādas ūdens aktivitātes. Savukārt Vēstures muzejā aplūkota mūmija. Pārsteigušas arī kalnos izbūvētās pilis un plašie vīnogu dārzi. Piedzīvots arī pamatīgs negaiss.


Uzņem “Draugu biedrībā”


Iva un Kārlis saņēmuši uzaicinājumu būt klāt arī tradicionālajā preses konferencē, kurā piedalījušies mediju pārstāvji no visas Eiropas, kā arī “Eiropiādes” komitejas locekļi. “Mēs uzaicinājuma saņemšanas brīdī atradāmies kalnos.” Notikusi pieņemšana un abpusēja dāvanu apmaiņa arī Bolcāno pilsētas mērijā, kurā piedalījušās trīs nozīmīgas personas – pilsētas mērs, “Eiropiādes” prezidents B.Pēters un ”Eiropiādes” Itālijas orgkomitejas pārstāvis. Pieņemšanā Iva un Kārlis uzzinājuši, kāpēc aicināti piedalīties preses konferencē. “Izrādījās, ka pie “Eiropiādes” komitejas ir nodibināta “Draugu biedrība”. Tās biedru uzņemšana notikusi preses konferences laikā. Kā pirmais “Draugu biedrībā” tika uzņemts cilvēks no Šveices, otrie bijām es un Kārlis. Mums tika pasniegts piederību apliecinošs dokuments, kā arī atšķirības zīmes. Tika norādīts, ka tas ir liels gods, jo esam vienīgie Latvijas pārstāvji,” stāsta Iva.


Vienmēr visskaistākais – gājiens


Visos festivālos vienmēr visskaistākais ir tā dalībnieku gājiens, jo tas neaprobežojas tikai ar festivāla dalībnieku smaidiem un roku pacelšanu sveicienam. Iva stāsta, ka tā laikā katram kolektīvam sevi ir jāizrāda. Arī “Ratiņš” ļāvies dejošanas priekam un pavadošo mūziķu – Ligitas Plešanovas – Jarusovas un Sarmītes Semjonovas izspēlētajiem ritmiem. Viegli nebijis ne viņām, ne dejotājiem, jo nācies uzmanīties, lai nepakluptu uz akmens bruģa klātajām un dažviet ļoti šaurajām vecpilsētas ielām. Netrūcis arī skatītāju atsaucības. Iva smejas, ka pēc gājiena dejotājiem vakariņās pasniegta gaļa.


Nākamā diena pēc gājiena iesākusies ar dievkalpojumu baznīcā, kam sekojis festivāla noslēguma koncerts, dalībnieku atvadīšanās un “Eiropiādes” karoga nodošana Igaunijas pārstāvjiem, jo 2011.gadā festivāls notiks Tartu.


“Šis bija labs brauciens, kas vēlreiz apliecināja “Ratiņa” dejotāju saliedētību. Arī pats pasākums bija jauks, kas beidzot ļāva kārtīgi atpūsties. Festivālā nevienam nekas nav jāpierāda, nav jāsacenšas. Tajā valda dejošanas prieks un draudzība. Arī Bolcāno pilsēta bija atvērta “Eiropiādes” dalībniekiem,” saka Iva.

Pievieno komentāru

Interesanti