Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Izdod dzejas grāmatu par dvēseles putniem

Pirms svētkiem Jaungulbenes tautas namā notika dzejnieces Ineses Toras un fotogrāfiju autores Mirdzas Ankupas grāmatas “Mani un tavi dvēseles putni” atvēršanas svētki.

I.Tora atklāj, ka viņu ar M.Ankupu saista sirsnīga draudzība jau kopš 2009.gada aprīļa, kad viņa viesojusies Lejasciema bibliotēkā dzejas pasākumā. “Mirdza tagad brauc man līdzi uz dažādiem dzejas pasākumiem daudzviet Latvijā. Mums pat ir vesela kompānija, līdzi dodas arī māksliniece Solveiga Kļaviņa un izdevēja Ilona Vītola. Ja sākotnēji Mirdza bija vienkārši kā atbalstītāja, pēc tam viņa arī sāka fotografēt pasākumus un veidot kolāžas par tiem – tas viņai jau ir kļuvis kā pienākums. Savukārt ar I.Vītolu Mirdza ir mācījusies kopā Lejasciema skolā. Tāda, lūk, ir mūsu saistība!” saka I.Tora.


Latviešu sievietes dvēsele


Stāstot par savu dzeju, I.Tora atzīst, ka dzejā atspoguļojas viņas pašas dvēseles izjūtas, taču bieži vien impulsi nāk arī pavisam no citiem cilvēkiem. Kad I.Vītola pagājušajā gada februārī izteikusi domu, ka varētu tapt grāmata, kurā ir I.Toras dzeja un M.Ankupas fotogrāfijas, I.Tora sākusi apsvērt, kas viņu ar M.Ankupu saista un kāda dzeja viņai būtu jāatlasa šai grāmatai. “Tā ir latviešu sievietes dvēsele. Šī sieviete dzīvo laukos, viņa ir sīksti ieaugusi savā dzimtajā zemē, viņa mīl Latvijas dabu – zemi, ziedošas pļavas, laukus, mežus, bet ar savām jūtām un dvēseli šī sieviete ir debesīs. Tādas mēs esam abas ar Mirdzu! Tā ir dvēseliskā dzeja par to, kas latviešu sievietei ir tuvs, kas ir tuvs gan man, gan Mirdzai,” atklāj I.Tora. “Grāmatas nosaukums ir “Mani un tavi dvēseles putni” - šie dvēseles putni ir tas, ko mēs ar Mirdzu darām. Mirdza aizraujas ar fotografēšanu, bet es rakstu dzeju.”


Vaicāta, vai viņai un M.Ankupai varētu tapt vēl kāda kopīga grāmata, I.Tora bilst, ka tā varētu būt, taču viņa daudz nedomā par to, kas un kā notiks, viņa ļaujas dzīves ritējumam un uzskata, ka viss sakārtojas un notiek pats no sevis. “Esmu ļoti laimīga, ka dzīves ceļā man nāk pretī dažādi cilvēki un ar viņiem veidojas sadarbība. Šī sadarbība ar dažādiem cilvēkiem laikam ir pats interesantākais, ko liktenis mums dod. Es domāju, ka mums arī ar S.Kļaviņu varētu tapt kāds kopīgs darbs. Mums bija ideja veidot grāmatu par mīlestību ar S.Kļaviņas skicēm. Tas vēl ir palicis kā nepiepildīts sapnis, un es saku, ka to noteikti vajadzētu realizēt.”


Sirsnīgs pasākums


I.Tora atzīst, ka ļoti sirsnīgs un skaists bijis grāmatas atvēršanas pasākums Jaungulbenē. “Jāpateicas I.Vītolai par ierosmi to organizēt un kultūras nama vadītājai Sarmītei Supei par lielisko gaisotni pasākumā. Liels pārsteigums man bija, ka pasākumā bija iesaistītas mūsu Jaungulbenes pagasta sievietes. Interesanti bija klausīties, kā manu dzeju lasa citi cilvēki, jo mēs katrs dzeju uztveram citādāk. Šis pasākums bija kā burvīgs svētku brīdis!” saka I.Tora. Viņa pateicas arī Ilonai un Eventijam Vītoliem. “Pa šiem gadiem kopš 2008.gada, kad man sāka iznākt dzejoļu grāmatas “Vītola izdevniecībā”, esmu sapratusi, ka viņi dara milzīgu un nozīmīgu darbu, publicējot mūsu novada un arī kaimiņnovadu cilvēku domas grāmatās,” saka I.Tora. Arī M.Ankupa atzīst, ka grāmatas atvēršanas svētki izdevās ļoti skaisti. Viņai ļoti patīk fotografēt dabu, un viņa ir pateicīga gan I.Torai, gan I.Vītolai, ka var darboties šajā komandā.


Pievieno komentāru

Kultūra un izklaide