Izdod grāmatu ar Lilijas Dzenes rakstiem

Lilija Dzene ir 20.gs. izcilākā latviešu teātra zinātniece un kritiķe, ko apliecina viņas sarakstītās grāmatas par ievērojamām teātra mākslas personībām, recenzijas, raksti, teātra mākslas vēstures pētījumi. Grāmatas “Lilija Dzene. Izmeklēti raksti” pirmo daļu veido 26 recenzijas un raksti, kas aptver laika posmu no 1952. līdz 2006. gadam, bet otrajā daļā “Nekā personīga” publicēti Lilijas Dzenes dienasgrāmatas fragmenti.

Lilija Dzene (Mača, 1929–2010), Latvijas teātra vēsturniece, kritiķe un rakstniece, emeritētā zinātniece, Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda locekle un Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliere, dzimusi Vecpiebalgā, bet jau vidusskolas laikā dzīvojusi Rīgā, tēvabrāļa Dailes teātra aktiera, režisora un pedagoga Emīla Mača un aktrises Lilijas Žvīgules ģimenē, tā pietuvojoties teātra pasaulei. Studējusi Latvijā žurnālistiku un Maskavas Vissavienības Teātra mākslas institūta Teātra zinātņu fakultātē. Kopš 1953. gada publicējusi vairāk nekā 400 rakstu par teātri, monogrāfiju “Drāmas teātris” (1979), radījusi aktieru monogrāfiju žanru Latvijā ar grāmatām par Mirdzu Šmitheni, Kārli Sebri, Lidiju Freimani, Elzu Radziņu, Hariju Liepiņu, Alfrēdu Jaunušanu, Jāni Kubili, Eduardu Pāvulu, Maču dzimtu, latviešu aktieriem trimdā, līdzdarbojusies teātra zinātnes pētījumos un enciklopēdijā “Teātris un kino biogrāfijās”. Lilijas Dzenes radošais darbs gandrīz sešdesmit gadu garumā ir stūrakmens Latvijas teātra zinātnē.

Grāmatas sastādītājs profesors Jānis Siliņš izvēlējies 26 rakstus un recenzijas, kuras raksturo Lilijas Dzenes īpašo spēju analizēt teātri, aktierus un režisorus, akcentēt veiksmes un neveiksmes. Pirmā no tām ir “Par “Mašeņkas” izrādi Akadēmiskajā Drāmas teātrī”, kas publicēta “Padomju Jaunatnē” 1952.gadā. Grāmatā iekļauts arī raksts “Vija Artmane – Dailes teātra aktrise”, pēc kura seko Vijas Artmanes vēstule; recenzijas par “Pēru Gintu” Dailes teātrī; Gunāra Priedes “Trīspadsmito” un Raiņa “Zelta zirgu” Jaunatnes teātrī; portretraksti par Dinu Kupli, Pēteri Pētersonu, Astrīdu Kairišu, pārskats par J. V. Gētes “Fausta” interpretācijām latviešu teātrī un citi.
Grāmatas otro daļu “Nekā personīga” veido Lilijas Dzenes dienasgrāmatu fragmenti. Dienasgrāmatu daļa, kas nav pašas Dzenes iznīcināta, dāvināta teātra zinātniecei Ritai Melnacei un glabājas viņas arhīvā. 

Grāmatu “Lilija Dzene. Izmeklēti raksti” izdod Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzejs un apgāds “Mansards” ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Vecpiebalgas novada pašvaldības atbalstu, piedaloties Lilijas Dzenes tuviniekiem Lienei Pētersonei un Uldim Mačam.


Atbildi pareizi...
... un, iespējams, laimēsi grāmatu “Lilija Dzene. Izmeklēti raksti”!

1. Par kuru aktrisi stāstīts Lilijas Dzenes monogrāfijā “Draiskā peonija”?
a) Mirdzu Šmitheni,
b) Elzu Radziņu,
c) Antru Liedskalniņu.

2. Kurā gadā Lilija Dzene kļuva par Teātra darbinieku savienības biedri?
a) 1959.gadā,
b) 1960.gadā,
c) 1962.gadā.

3. Kur pēc augstskolas beigšanas sākusi strādāt Lilija Dzene?
a) laikrakstā “Literatūra un Māksla”,
b) laikrakstā “Cīņa”,
c) laikrakstā “Padomju Jaunatne”.

Sūti atbildes līdz 25.aprīlim uz e-pastu “laime@dzirkstele.lv” ar norādi “Lilija Dzene” (tālrunis 26415659)!


13.aprīļa laikrakstā “Dzirkstele” izsludinātā konkursa atbildes:
1. a) Sandra Ūdre dzimusi Rēzeknē; 2. b) S.Ūdre par latviešu valodas un literatūras skolotāju strādājusi Ilzeskalna pamatskolā; 3. a) Tiesas sils atrodas Baltinavas novadā. Sandras Ūdres grāmatu “Tīsys syla bolsi” saņems Marina Rebenoka un Alla Rahimova. Apsveicam! Balvu var saņemt redakcijā. 

Pievieno komentāru

Kultūra un izklaide