“Kaprīze” sūta skanīgu Līgosvētku sveicienu

Jau otro gadu kā dāvana Latvijai simtgadē top “Gadsimta garākā līgodziesma”, kas liek apzināties latviešu tautas kopību, kā arī ir vēstījums pārējai pasaulei par latviešu senajām un spēcīgajām dziedāšanas tradīcijām, ko šogad stiprinās arī Lielbritānijā, Vācijā, Luksemburgā un Igaunijā dzīvojošie latvieši.

Šodien kopš pulksten 4.29 minūtēm rītā līdz pat saules rietam pulksten 22.22 Latvijas Radio 2 pieslēdzās dziedātājiem visdažādākajās Latvijas vietās, svinot saules ritumu garākajā gada dienā. Pulksten 8.15 savu dziedājumu garākajā līgodziesmu vainagā iepina arī Lejasciema jauktā kora “Kaprīze” dziedātāji. Pa Latvijas Radio 2 tas skanēja 8.35 minūtēs.

“Baiba Palkavniece no Latvijas Radio 2 jau otro reizi mūs aicināja piedalīties šajā pasākumā. Par to bijām ļoti priecīgi. Mums tika teikts, ka ir jāizdomā stāsts par to, ko dziedāsim, pamatojot, kāpēc. Savu dziesmu saistījām ar Gauju, uzskatot, ka upe ir cieši sasaistījusies ar Lejasciema pagastu. Atsaucām atmiņā vecos plostnieku laikus, jo plostniecība bija daudzu lejasciemiešu iztikas avots. Mūsuprāt, Gauja ir visskaistākā upe, tāpēc dziedājām latviešu tautas dziesmu “Visas upes klusu tecēj'”. Man šķiet, ka šī tautas dziesma arī ir radusies te, kaut kur pie Gaujas. Sākumā bijām iecerējuši, ka dziedāsim vietā, kur satiekas Gauja un Tirza, bet lietus dēļ stāvais krasts bija tik slidens, ka neriskējām radio un televīzijas ļaudis turp vest, tāpēc atradām citu skaistu vietu pašā Gaujas krastā,” stāsta “Kaprīzes” diriģente Ineta Maltavniece.

Jau pirms šīs dziedāšanas tiešraides radio ļaudis veidojuši nelielu stāstu par kori “Kaprīze”. Tajā kora dziedātāji atklājuši, ka būtībā neesot kaprīzi. Kolektīvs allaž cenšoties pieturēties pie tradīcijas – atzīmēt savu dzimšanas dienu. Tās svinēšana esot dažāda - ar īpašu koncertprogrammu, ekskursiju, talku, atpūtu pie ezera. Atklāts arī kora nosaukums. Izrādās, ka mūzikā „kaprīze” ir žanra apzīmējums un nozīmē virtuozu brīvas formas instrumentālu vai simfonisku skaņdarbu ar negaidītām noskaņu maiņām.

Kopumā “Gadsimta garākā līgodziesma” šogad iesaistījās 35 folkloras un mūzikas kolektīvi visā Latvijā un arī Eiropā.

Pievieno komentāru

Kultūra un izklaide