Kvevri saista mākslinieku Jūliju Straumi un Gruziju

Pie Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja redzamie Gruzijas vīna trauki apliecina slavenā tekstilmākslinieka Jūlija Straumes saistību ar šo valsti. Vīna traukus muzejam dāvināja uzņēmēji, sadarbības partneri Aldis Dikmanis un Dāvids Zaridze. Vīna trauki ir atvesti no Gruzijas slavenākā vīna reģiona Kahetijas.

Kad A.Dikmanis ciemojās Gruzijā pie D.Zaridzes, viņa kaimiņš jautāja, vai latvietis zina Jūliju Straumi. Tas nozīmē, ka tur J.Straumi ne tikai pazīst, bet ciena un atceras.
“Būdams Gruzijā, Jūlijs Straume noteikti baudīja vīnu, iepazina pilis, kuras viņš fotografēja, tāpat paklāju meistaru kolekcijas, ko izdeva katalogos. Domājams, ka viņam bija interesantas gruzīnu vīna darīšanas tradīcijas, kas ir vienas no senākajām,” stāsta muzeja direktore Valda Vorza.   
Gulbenes mākslas skolas direktore Sandra Dikmane atzīst, ka vīna krūkas labi papildina stāstu par Jūliju Straumi. “Manuprāt, tās šajā vietā ļoti labi iederas. Jūlijs Straume 16 gadus ir dzīvojis Gruzijā, kur strādāja kā mākslinieks, kā pētnieks, kā muzeja dibinātājs. Viņa mantojuma lielākā daļa atrodas Gruzijas Tautas un lietišķās mākslas muzejā. Savukārt vīna darīšana ir tradicionāla gruzīnu kultūras izpausme un vērtība. Dāvids Zaridze ir Jūlija Straumes mākslas cienītājs,” akcentē S. Dikmane.
Gruzijā vīna darīšanai izmantoja olas formas māla podus jeb kvevri. Tajos notika vīna fermentācija un uzglabāšana. Kvevri izgatavoja meistari, kas šo mākslu apguvuši no priekštečiem. Gatavos traukus ieraka zemē līdz kaklam, tad piepildīja ar samaltām vīnogām, vīnogu sēklām un mizām. Regulāri maisot, ļāva vīnam rūgt divas nedēļas, tad stingri nosedza un trauku apklāja ar smiltīm, lai vīnu novecinātu. Pēc tam to izkāsa  un lika mucās. Šis vīna darīšanas veids kā unikāla pieredze ir iekļauts UNESCO kultūras mantojuma sarakstā.

Pievieno komentāru

Kultūra un izklaide