Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Laikmetīgās skatuves mākslas programma no Vīnes un Ņujorkas

3., 4. un 5. novembrī Latvijas Jaunā teātra institūts piedāvā sadarbībā ar Vīnes producentu apvienību brut Wien veidotu laikmetīgās skatuves mākslas programmu - Dorisas Ūlihas (Vīne) izrādi "Vairāk nekā vajadzīgs", Oļega Suļimenko un Andreja Andrianova (Vīne/Maskava) izrādi "Made in Russia" un Zaharija Oberzana (Ņujorka) izrādi "Tavs brālis. Atceries?". Visas trīs izrādes, kuras izraudzītas no vairākiem desmitiem brut Wien producēto darbu, ir īpašas tādēļ, ka to veidotāji ar skatītāju runā tieši un personiski, neslēpjoties aiz dekorācijām vai citu izdomātiem tēliem. Visu formas un noskaņas ziņā tik atšķirīgo darbu pamatā ir mākslinieku personīgais dzīves stāsts un visos viņi mūsu priekšā nostājas kaili - tiešā un pārnestā nozīmē.

Programmu atklās izrāde „Made in Russia" Dailes teātra mazajā zālē 3. novembrī plkst. 18:00. Pirms divdesmit gadiem, krītot „dzelzs priekškaram" krievu mīms Andrejs Andrianovs un baletdejotājs Oļegs Suļimenko apvienojās dejas-performances duetā, nosauca to par Saira Blanche teātri un devās iekarot Rietumus. „Made in Russia" viņi atskatās uz tālaika notikumiem un atklāj savas līdz šim strikti konfidenciālās attiecības ar divām mākslas pasaules slavenībām: izrādē izšķiroša loma ir franču režisoram Žanam Likam Godāram un padomju režīma cildinātajai baleta primadonnai Maijai Pļiseckai.

 

„Made in Russia", kuru paši mākslinieki ironiski komentē kā savu izlaušanos Rietumu mākslas pasaulē un teātra tirgū, spoži atklāj abu mūžam mainīgo personisko un profesionālo izaugsmi. To viņi dara ar lieliska humora, dziesmu, stāstu un dejas stilu starpniecību. Šī izrāde ir spraiga Rietumu un Austrumu kultūras klišeju sadursme sātīgā post-komunisma mērcē.

 

„Grūti pārspēt šīs izrādes veidotāju asprātību un izdomu, kas meistarīgi spēlējas ar klišejām un aizspriedumiem. Īsts hits!", tā izrādi raksturo Helēne Kurca laikrakstā Wiener Zeitung.

 

Turpinājumā 3. un 4. novembrī plkst. 20:00 Ģertrūdes ielas teātrī tiks piedāvāta amerikāņu neatkarīgā mākslinieka Zaharija Oberzana izrāde „Tavs brālis. Atceries?".

 

Izrāde ir mājas video, Holivudas filmu un dzīvās performances sintēze, kas satriecoši atklāti portretē vidusmēra amerikāņu ģimeni un tās trīs bērnu attiecības. Izrādes centrā ir pats tās autors Zaharijs Oberzans, viņa brālis Gators un māsa Sāra. Vēl būdami bērni, Zaharijs un Gators aizrāvās ar Holivudas filmu rimeikiem, ko veidoja mājas apstākļos ar amatieru videokameru. Abu brāļu varonis bija Žans Klods van Damme, bet mīļākā filma - 1989. gada „Kikbokseris", ko viņi „nofilmēja" ainu pēc ainas. Pēc 20 gadiem Zaharijs atgriežas mājās, lai vēlreiz ar pedantisku precizitāti pārfilmētu šos materiālus. Tikai tagad abi brāļi ir pieauguši un atšķirtības gados uzkrājuši katrs savu pieredzi. Viens ir kļuvis par aktieri, otrs - par alkoholiķi un narkomānu. Bet vai tiešām šīs dzīves ir tik atšķirīgas? Vai tām varēja būt cits scenārijs?

 

 Pēc pirmizrādes Ņujorkā New York Theatre Review kritiķis Ārons Grunfelds raksta „Šī izrāde ir drosmīga, vārīga un personiska, tā ir jautra, absurda un nežēlīga; tajā ir kino un dzīve, tā ir akustiska un elektrizēta. Intelektuāli sarežģītā un emocionāli vienkāršā „Tavs brālis. Atceries?" ir aizkustinošs eksperimentālā teātra paraugs."

 

Programmu noslēgs horeogrāfes Dorisas Ūlihas izrāde „Vairāk nekā vajadzīgs" 5. novembrī plkst. 20:00 Ģertrūdes ielas teātrī . Izrāde, kuras iedvesmas avots ir baroka periods un tiekšanās pēc formu bagātības, pēta stereotipus par ķermeni laikmetīgajā dejā. Izrādes autore un izpildītāja Dorisa Ūliha uzņemas talk-show vadītājas lomu, vaicājot pati sev un saviem kolēģiem, kāda nozīme ir ārējam veidolam un tam, kas atrodas „zem ādas". Reālā laikā notiekošās telefona sarunās viņa intervē cilvēkus, kuru ķermeņi neatbilst vispāratzītajām skaistuma normām. Kāda loma ir dejotāju izskatam dejas izrādes uztverē? Vai dejā eksistē perfekts ķermenis? Un galu galā - kas ir skaists, un kas nav?

 

Dorisu Ūlihu dejas kritikā raksturo kā korpulentu dejotāju, tādēļ izrādē „Vairāk nekā vajadzīgs" māksliniecei ir būtiski runāt par skaistuma ideāliem, ķermeni kā izpildītāja vizītkarti un par šo dīvaino mūsu laikmeta fenomenu - vēlēties būt unikāliem, bet tajā pat laikā neatšķirties no pūļa.

 

Informācija Latvijas Jaunā teātra institūtā: www.theatre.lv; 67228477

Pievieno komentāru

Kultūra un izklaide