Novadnieku dienas: pirmajā filmā - zelta izlase

Šķiet, ka ar katru brīdi straujāk tuvojas Novadnieku dienas, kad te sabrauks un tiksies visi, kuriem ir tuva dzimtā puse, kuri savos panākumos un priekā vēlas dalīties. Starp daudzajiem svētku pasākumiem būs gulbenietes Laumas Ozolas uzņemtās dokumentālās filmas “Dzimuši Gulbenē. Radīti skatuvei” pirmizrāde. “Tas ir stāsts par gulbeniešiem, kuri pilsētas un Latvijas vārdu nes pasaulē,” saka Lauma.

Dvīņumāsām ir kopīgs sapnis
Nesen Lauma saņēmusi Latvijas Universitātes diplomu, un filma ir apliecinājums Laumas radošajām spējām. “Bakalaura grāda iegūšana - viena no laimīgākajām dzīves sajūtām! Līdzīgi kā blogs, arī filma ir veids, kā es īstenoju savus sapņus. Par manām un māsas Leldes sajūtām, kad augstākā izglītība kabatā! Mēs patiesi apzināmies, ka esam dubultspēks, un, ja godīgi, tad ne velti mēs izvēlējāmies vienu studiju ceļu. Bija jau ierasts, ka nezinātāji jautā - tiešām abas producentos, abas? Tam ir arī savs stāsts. Mums ir kopīgs sapnis – kurš, manuprāt, ir spēcīgāks par manu blogu vai dokumentālo filmu, bet tas nenozīmē, ka šeit viss ir velti. Diemžēl vai par laimi, bet skaļi mēs neko konkrētāku par savām iecerēm nerunājam līdz to realizācijai. Mēdzu teikt, ka viss notiek tā un, galvenais, tad, kad tam ir  jānotiek!” sajūtās dalās Lauma.

Atklāj panākumu aizkulises
Pagājušā gada rudenī studijām bija jāizdomā, kādu projektu radīt, Lauma izveidoja īsfilmu par talantīgu mākslinieci Sabīni Krilovu, kas ir viņas paziņu lokā. “Aizstāvēju savu darbu, atzīmi saņēmu, bet tad sapratu, ka tā nav tikai atzīme, bet gan kaut kas svarīgāks. Lai arī tajā brīdī vēl pati nesapratu, kas tieši, bija sajūta, ka vajag turpināt iesākto un darīt to vērienīgāk. Tā tapa dokumentālā filma ”Dzimuši Gulbenē. Radīti skatuvei”. Galvenajās lomās ir personības, kurām kopīgs ir tikai viens – dzimtā puse, bet skatuves lauciņš katram savs. Aktrise Aija Dzērve, dziedātāja  Anmary - Linda Dinsberga un mecosoprāns Sabīne Krilova. Filmu kuplina grupas ”Tranzīts” solists Ralfs Rubenis, pianists Rihards Plešanovs un bobslejists Daumants Dreiškens,” stāsta Lauma.

Filmas pamatā ir stāsts par to, kā tas ir - būt radītam skatuvei. Lauma zina, ka tas, ko bieži vien mēs redzam un dzirdam, dziesma, kas jau iemīļota,  noslīpēta teātra izrāde vai sportista cīņa par godalgām, tas viss ir prasījis un prasa milzu darbu un neatlaidību. Taču aizkulises mēs neredzam, tāpēc bieži vien nesaprotam, cik tās ir vieglas vai grūtas. “Filmā es vēlos to uzsvērt! Viņi ir tie, kas ne tikai Gulbenes, bet arī Latvijas vārdu nes plašajā pasaulē! Un galvenais – viņi ir mūsējie! Filmā tās varoņi dalās arī atmiņās par Gulbeni. Kāds par skolas laikiem, kāds par mūzikas skolas gadiem. Skatītājiem būs iespēja tikties ar viņiem, un tas, manuprāt, būs sirsnīgi,” atzīst Lauma.

Dāvina savu ieceri novadniekiem
Kad sākās filmēšanas process, nereti viņai jautāja, kāpēc filmā nav Ulda Anžes, Valda Zilvera un citu izcilu gulbeniešu. Pirmajā brīdī tas Laumu samulsinājis, jo neapšaubāmi no Gulbenes nāk daudz izcilu personību. “Bet šī ir mana zelta izlase un arī mana pirmā filma, turklāt ticu, ka ne pēdējā, jo ar lielāko prieku uzrunātu vēl kādu! Mani filmas varoņi iedvesmo. Katrs ir personība. Viņi ir harizmātiski, talantīgi, spējīgi un spēcīgi! Un viņi ir savējie!” izvēli pamato Lauma.

Viņa atklāj, ka pašai vienmēr mīļas ir aizkulises, tāpēc ar prieku tās ver. Katrā tikšanās reizē ar varoņiem viņai priekā mirdzēja acis un sirds. “Bija sajūta, kas vēl nav atkāpusies, ka šis ir skaists un nozīmīgs projekts! To es vēlos dāvināt arī jums, gulbenieši un novadnieki! Es ilgi domāju, vai vajag filmas pirmizrādi, kaut gan sirdī iedegos pēc tās. Filma ir gatava, varoņiem uzdāvināta, bet sapratu, ka bez skatītājiem zūd īpašā garša. Un galvenais - iespējas satikties ar varoņiem!” uzsver Lauma. Filmu viņa dāvina ne tikai varoņiem, lai viņiem būtu, ko parādīt saviem mazbērniem, bet arī Gulbenei un tās novadniekiem.

Fragmenti no filmā teiktā

Dziedātāja un vokālā pedagoģe Linda Dinsberga jeb Anmary:
- Man kā lauku meitenei neviens nebija mācījis, kā par sevi pastāvēt. Ar šodienas prātu saprotu, ka tās formas, kā es to mācījos, ir bijušas diezgan muļķīgas.

Aktrise Aija Dzērve:
- Man teica – mēs tevi gribam, bet tev viena gada laikā jātiek vaļā no dialekta. Man grūti gāja, ļoti grūti. Es gan apvainojos, gan dusmojos uz sevi.

Bobslejists Daumants Dreiškens:
- Bija brīdis, kad likās – vajadzētu iet citu ceļu, jo šis sporta veids ir drusku par sarežģītu.

Mecosoprāns Sabīne Krilova:
- Es nepieļauju domu, ka nebūšu mūzikā vai savu dzīvi nesaistīšu ar mūziku, jo tas ir tāpat kā narkomānam dabūt devu.

Grupas “Tranzīts” solists Ralfs Rubenis:
- Uztraukums ir. Savā laikā braucu motokrosā, arī tad pirms starta ir uztraukums. Bet, tiklīdz nokrīt barjera, ir jāmauc.

Pianists Rihards Plešanovs:
- Es uzskatu, ka skatuve un stress ir arī skaistums. Ja stresa nav un jūties kā iegūlies siltā vannā, tad tā vairs nav mākslas sastāvdaļa.

Pievieno komentāru

Kultūra un izklaide