Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Svētku koncerts Gulbenē - "Mariss Vētra. Rīga toreiz."

Mariss Vētra. Rīga toreiz.


20. un 30. gadu izcilākā latviešu un pasaules vieglā mūzika. Slaveni valši, fokstroti, tango. Un stāsti - īsti, kā toreiz.

Mariss Vētra un Bellacord orķestris

Juris Jope – Mariss Vētra

Darja Smirnova, vijole

Toms Ostrovskis, klavieres

Ginta Garūta, kontrabass

Emīls Zilberts, dziesmu instrumentācija, sitaminstrumenti

Egīls Šēfers, mākslinieciskais vadītājs, klarnete


Režisors - Dmitrijs Petrenko


Programma ir teatrāls ceļojums uz trauksmaino un pārmaiņu skarto 20. gadu Rīgu, kur savas dziedoņa gaitas uzsāk jaunais Morics Blumbergs (vēlāk Mariss Vētra). Kamerizrādes pamatā ir stāsti no izcilā latviešu tenora autobiogrāfiskās grāmatas “Rīga toreiz...”, kurā viņš spilgti, bez liekas pompozitātes un ārkārtīgi personīgi dalās savās atmiņās par tā laika spilgtākajiem notikumiem un personībām – Latvijas valsts proklamēšanu, Latvijas Universitātes dibināšanu, Raiņa un Aspazijas atgriešanos Rīgā, iepazīšanos ar Jāzepu Vītolu, Frici Bārdu, Edvartu Virzu. Neiztikt arī bez stāstiem par pirmo mīlestību un vilšanos, un kā nu bez brīnišķīgās mūzikas – valšiem, fokstrotiem, Oskara Stroka tango un pašām skaistākajām dziesmām no Marisa Vētras un Bellacord orķestra repertuāra.


Koncertizrādes programma:

Viens. Fricis Bārda. Gribu būt mākslinieks.

Skan: Fokstrots “Sanfrancisko”

Divi. Suns un “Nāves ēnā”.

Skan: fokstrots “Mērkaķītis”

Trīs. Edvarts Virza - tāda ir mākslinieka dzīve.

Skan: Oskars Stroks - tango “Divas sirdis”

Četri. Latvijas proklamēšana.

Skan: Jānis Āre - “Ak, kaut man Daliņa kājas būtu”


Pieci. Cietuma sargs

Skan: Lapskalnu Andrejs - valsis “Māte es nākšu”


Seši. Jāzeps Vītols.

Skan: Jānis Kalniņš - Kapraču dziesmiņa no operas “Hamlets”


Septiņi. Pulkvedis, kas nespēja dzīvot bez kara.

Skan: valsis – “Mandžūrijas kalni” (instrumentāls)


Astoņi. Rainis un Aspazija.

Skan: Freds Reimonds - Tango “Pie Rio Negro” no operetes “Zilā puķe”


Deviņi. Čakste un Arhimeds.

Skan: Emīls Dārziņš – “Melanholiskais valsis” (instrumentāls)


Desmit. Pamesta līgava.

Skan: valsis – “Kādreiz maijā”


Fināls. Dzīvosim zaļi.

Skan: fokstrots – “Šņāci Minna”


Piedevās: valsis – “Dažu skaistu ziedu”


Nedaudz par dalībniekiem:

Jaunais Nacionālā teātra aktieris Juris Jope ir aizrautīgs stāstnieks ar brīnišķīgu tenora balsi, tādēļ viņš tik lieliski spēj iejusties Marisa Vētras tēlā. Juris regulāri piedalās koncertos ar Raimondu Paulu un citiem izciliem latviešu mūziķiem. Šobrīd Juris mācās arī Mūzikas akadēmijas Operdziedāšanas klasē, gluži kā savulaik Mariss Vētra.


M. Vētras stāstus sarindoja un iestudēja Dmitrijs Petrenko - viens no mūsu lieliskākajiem jaunajiem režisoriem, kurš nupat aizvadījis savu pirmo sezonu Valmieras teātrī. Viņš pazīstams arī kā kultūras raidījumu vadītājs, aktieris un pasniedzējs Kultūras akadēmijā.

Orķestra ritma uzturētājs un arī brīnišķīgo dziesmu aranžējumu autors ir Emīls Zilberts. Emīls ir vīrs ar daudzām cepurēm – Valmieras teātra muzikālās daļas vadītājs, komponists, aranžētājs, arī grupas “Autobuss debesīs” sitaminstrumentālists.


Brīnumdaiļās dāmas - vijolniece Darja Smirnova un kontrabasa virtuoze Ginta Garūta no Bellacord orķestra brīvajā laikā ar savu šarmanto spēli apbur Nacionālā Simfoniskā orķestra un Nacionālās Operas koncertu un izrāžu apmeklētājus. Ginta savas darba dienas aizvada operas orķestra sastāvā, savukārt Darju nevar nepamanīt Nacionālā simfoniskā orķestra pirmo vijoļu grupā.


Pie klavierēm – vienmēr ieturētais un šarmantais Toms Ostrovskis. Viņš savas ikdienas gaitas pavada Mūzikas akadēmijā, apmācot jaunos pianistus, lasot lekcijas un pildot dažādus administratīvus pienākumus. Docenta amats jau nopelnīts, līdz profesoram, cerams, nav vairs tālu.


Kamerizrādes idejas autors, vadītājs un visa kopā salicējs ir klarnetists Egīls Šēfers. Izsmalcinātais mūziķis lielu daļu savu koncertu spēlē ar dāņu kolēģiem Skandināvijā, Vācijā, austrumu zemēs, taču viņa sniegums klasiskās mūzikas koncertos ticis novērtēts arī Latvijā - ar Lielo Mūzikas balvu, augstāko valsts apbalvojumu mūzikā.


18.novembrī pulksten 14.00 Gulbenes kultūras centrā koncerts "Mariss vētra. Rīga toreiz". 20. un 30.gadu izcilākā latviešu un pasaules vieglā mūzika "Bellacord" orķestra izpildījumā. Ieeja - par brīvu.

Pievieno komentāru

Kultūra un izklaide