Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Video: Vaira Vīķe-Freiberga "Nācijas identitāte visbiežāk balstās uz valodu"

“Latviešu mākslas literatūrai bija jāpārlec daudzi etapi, kas citām tautām bija prasījuši daudzus gadsimtus, kamēr tās pārgāja no mutvārdu uz rakstītā vārda literatūru,” nupat publicētajā video intervijā projektam “Bibliotēka” stāsta bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Intervija ar eksprezidenti ir piektā, kas publicēta “Baltic International Bank” organizētā lasīšanas veicināšanas projekta “Bibliotēka” ietvaros.


“Tautai sava izpratne, par to, kas ir tauta, veidojas caur literatūru. Tāpēc, nopietni mācoties jebkuru valodu, ir jāiet cauri literatūras pašiem sākumiem. Lai saprastu literatūru, ir jāredz tās attīstība. Tā ir visa tautas apziņa,” intervijā par literatūras nozīmi sabiedriskā līmenī stāsta bijusī prezidente. “Literatūrai ir iespaids arīdzan gan uz tautas nacionālo pašapziņu, bet arī uz citu mākslu attīstību. Literatūra faktiski atspoguļo savu laikmetu.”


Video stāstā Vīķe-Freiberga runā ne tikai par literatūras iespaidu uz tautas apziņu, bet arī atklāj, kā veidojušās viņas personīgās attiecības ar grāmatām. Stāsts sākas ar laiku, kad viņa mācījusies lasīt, un ved tālāk nākotnē līdz pat šodienai – caur skolas vecuma periodu, kad viņa par teicamām sekmēm pelnījusi grāmatas, caur vidusskolas un universitātes gadiem, kad Vairas Vīķes-Freibergas lasīšanas kalendārā ierindojās detektīvromāni un zinātnes fikcija, līdz šodienai, kad par tuvākajām viņas bibliotēkā kļuvušas dāvinātās grāmatas – ar autoru ierakstiem.


Pilnu interviju ar Vairu Vīķi-Freibergu, līdzās jau publicētajiem video stāstiem ar rakstnieci Noru Ikstenu, Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskapu-metropolītu Zbigņevu Stankeviču, Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktoru Andri Vilku un LNB Atbalsta biedrības direktori Kārinu Pētersoni, iespējams noskatīties projekta mājas lapā www.manabiblioteka.lv. Nākamajā gadā “Bibliotēka” plāno publicēt arī intervijas ar “Baltic International Bank” galveno akcionāru Valēriju Belokoņu, dzejnieku un tulkotāju Uldi Bērziņu, latviešu mākslas vēsturnieku un heraldikas speciālistu Imantu Lancmani, rakstnieku Māri Bērziņu un Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Etnogrāfijas nodaļas vadītāju Sanitu Stinkuli.


Projektu “Bibliotēka” veido “Baltic International Bank” – ilggadējs latviešu literatūras mecenāts. Iniciatīva “Bibliotēka” aicina atklāt sabiedrībai stāstus par literatūras nozīmi cilvēku dzīvēs, stāstus par personīgajām bibliotēkām, to saturu, kā arī emocionālo un profesionālo vērtību. Latviešu literatūras attīstība ir viens no “Baltic International Bank” ilggadējiem sabiedrības atbalsta virzieniem. Vadoties no pārliecības, ka savas valsts kultūras un vēstures pārzināšana ir katras tautas nacionālās identitātes pamatā, “Baltic International Bank” finansiāli atbalsta nacionālas nozīmes grāmatu izdošanu un literatūras projektu īstenošanu. Vairāk informācijas projekta “Bibliotēka” mājas lapā: www.manabiblioteka.lv un sociālo tīklu profilos Instagram, Facebook un Twitter (@manabiblioteka).


Pievieno komentāru

Kultūra un izklaide