Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Visu mūžu kopā ar dziesmu un deju 16

Pagājušās sestdienas pēcpusdienā Gulbenes kultūras centrā notika līnijdeju koncerts "Satikšanās dejā". Pasākums bija veltīts arī līnijdeju grupu "Leno" un "Junora" vadītājas Leonoras Meņķes astoņdesmitajai dzimšanas dienai. To vadīja Inese Buliņa. Vairāk foto šeit.

Koncertā uzstājās abas jubilāres vadītās līnijdeju grupas, kā arī līnijdeju grupa "Raganiņas" Solvitas Skopānes vadībā un vīru vokālais ansamblis "Namejs" Edgara Martinsona vadībā. Senioru līnijdeju grupa "Leno" apvieno gados vecākas dejas cienītājas, bet "Junorā" dejo pirmsskolas izglītības iestādes "Rūķītis" skolotājas.  

Savā jaunības gadu pilsētā Gulbenē, kur aizvadīti pirmie 18 darba gadi, L.Meņķe atgriezusies pēc ilgstošas prombūtnes, strādājot citviet. Jau būdama cienījamā vecumā, jubilāre iemīlējusi līnijdejas un šodien šo dejas mīlestību dāsni dāvā arī citiem. Arī pasākumā viņa dejoja kopā ar saviem kolektīviem, ik kustībā apliecinot eleganci un iznesīgumu, izpelnoties skatītāju apbrīnu un atzinību paustu skanīgos aplausos. L.Meņķe ir vadījusi ne tikai mūzikas stundas, bet arī korus un vokālos ansambļus, veiksmīgi tos sagatavojot dažādām skatēm un konkursiem.

 

Sveicot jubilāri, pensionētās skolotājas Inta Kļaviņa un Aira Anča atcerējās, kā savulaik ikvienu apbūris Leonoras solodziedājums, cik labi dziesmas skanējušas viņas izveidotajam un vadītajam skolotāju vokālajam ansamblim, cik prasmīgi skolotāja pratusi dziedošos kolektīvus aizvest līdz Dziesmu svētkiem lielajā Mežaparka estrādē. Ilgus gadus jubilāre strādājusi Līgatnē, kur arī līgatniešus spējusi "saindēt" ar līnijdejām, vadot kolektīvu "Možums". Ar telegrammu L.Meņķi sveica viņas kādreizējās darbabiedrenes Līgatnē.

 

"Paldies, skolotāj, par visu to, ko jūs mums devāt! Pateicoties jums, es dziedu vēl šodien,"sveicot jubilāri, teica viņas kādreizējais audzēknis gulbenietis Atis Anže, kurš dzied Gulbenes kultūras centra vīru vokālajā ansamblī "Namejs". Viņš atcerējās, ka tad, kad jubilāre, tolaik jauna, slaida un trausla, sākusi strādāt skolā par mūzikas skolotāju, visiem vecāko klašu puišiem acis iemirdzējušās spožāk.

Atzinīgus vārdus L.Meņķei veltīja arī Gulbenes pensionāru padomes priekšsēdētāja Mirdza Kušķe, kura pauda prieku, ka starp pensionāriem ir vēl viens sabiedriski aktīvs cilvēks.

 

"Mēs Leonoru labestīgi izmantojam, jo pēc pensionāru sanāksmēm šad tad mēdzam padziedāt. Šādās reizēs lūdzam Leonoru sēsties pie klavierēm. Viņa mūsu lūgumus pilda," teica M.Kušķe. Jubilāri sirsnīgi sveica gan pensionāru padome, gan ansamblis "Sarma", gan senioru koris "Atbalss", kura dalībniece ir arī pati jubilāre.

 

Pasākuma pirmās daļas izskaņā L.Meņķe pateicās visiem apsveicējiem un solīja otrajā daļā visiem iemācīt vienu kopīgu deju. Tika malkots arī jubilejas vīns, nobaudīta torte un dejots.

Pievieno komentāru

Komentāri 16

KELLIJA

Būtu bēdīga, ja bēni tik ilgi atcerētos manu slikto attieksmi...

pirms 9 gadiem, 2011.01.15 22:35

Iveta

Izrādās,ka ne tikai man par šo skolotāju saglabājušās nepatīkamas atmiņas.Jā,netaisnīga,cietsirdīga,ar bailēm un nepatiku es mazs bērns devos uz mūzikas stundām. Mācījos labi,beidzu augstskolu,strādāju tagad izglītības iestādē.Neatceros nevienu skolotāju pēc tam ar sliktu vārdu. Tā nu tas ir,ka ar šo skolotāju saistās tādas atmiņas.

pirms 9 gadiem, 2011.01.13 15:25

Tā ir.

Vieniem vienmēr viss patīk.
Otriem vienmēr nepatīk.

pirms 9 gadiem, 2011.01.13 09:08

KELLIJA

Vēl šovakar lasu komentārus un jūtos, kā tajos tālajos bērnības gados, kad Meņķu ģimene īsu laiku "valdīja" Stradu 8-gad.skolā...Direktors ar ģimeni klejoja no vienas skolas uz citu, kā vēlāk sapratu, apstākļu spiests. Bet tas tāds cilvēcīgs sīkums vien bija - uz skolniekiem tas nekādi neatsaucās. Vairāk, protams, skolu "diriģēja" dzīvesbiedre... Izskrēja caur manām skolas gaitām, kā salts ziemeļvējš. Paldies, ka nenosaldēja!

pirms 9 gadiem, 2011.01.12 21:58

;I

Jā.Tagad ļoti daudz var uzzināt.Arī to,ka skolotāji stundās nestrādā.Komunistu laikos tā nevarēja gan.

pirms 9 gadiem, 2011.01.12 19:44

Interesanti... nezināju, ka Gulbenē var dejot līnijdejas. Es arī gribu, kur notiek nodarbības?

pirms 9 gadiem, 2011.01.12 00:11

Vēl viena nemuzikālā

Šķiet, kļūt par mūzikas skolotāju gluži bez muzikalitātes laikam nevar. Tie jau arī bija tie, kas spēlēja un dziedāja ansamblīšos.
Kā jutās tie, kuri nevarēja noturēt meldiņu, par to skolotājai daļas nebija. Tagad arvien vairāk uzzinām, ka KATRU bērnu vajag mācīt dziedāt un tas ir iespējams. Tā ka sirsniņa sāpēja gan toreiz, gan tadad...

pirms 9 gadiem, 2011.01.11 22:59

Daira

Leonora Meņķe bija mana pirmā mūzikas skolotāja.
Nebiju ne spožs talants,ne no izredzētas ģimenes.Biju mazs,lēnīgs,apjucis mājas meitēns,nokļuvis pirmajā klasītē.
Skolotāja man likās skaista,gaumīgi tērpta.Ik dienu īpaši saposusies.Mums, mazajiem, tas ļoti patika.
Bezgalskaista balss.Viņa ļoti daudz stundās dziedāja. Un arī mums bija jāvingrinās.Mācījāmies arī spēlēt dažādus bērnu instrumentiņus.Dziedājām un spēlējām dažādos ansamblīšos.Tādiem maziem ķipariem tika dotas tik daudz iespējas! Bet lielo meiteņu ansamblis dziedāja tik skaisti,ka mazie ložņājām gar klases durvīm,klausoties.
Es neatceros saltumu.Un iedomīgumu arī ne.Mēs tikām skoloti, par centību uzteikti.Man likās- pat sirsnīgi.Tagad domāju - varbūt tā bija mazliet aristokrātiska izsmalcinātība...
Nu esmu mūzikas skolotāja...
Kā gan nepateikties?

pirms 9 gadiem, 2011.01.11 21:53

Bijusī skolniece

Mācoties Gulbīša vsk. jaunākajās klasēs, mainījās skolas direktors. Ieradās jauns pāris - Meņķi,direktors un dziedāšanas skolotāja. Dziedāšanas un kora stundās valdīja aukstums un disciplīna. Bet no skolas direktora vienkārši bija bail, sirsniņa drebēja no tā vien, ka Meļķis nāca pretī pa koridoru. Iepriekšējais direktors likās kā mīļš vectētiņš, jo jaunāko klašu skolniekam ar direktoru saskare bija visai attālināta.

pirms 9 gadiem, 2011.01.11 17:25

...

Jā, stundas pie šīs skolotājas es arī atceros ar sāpi sevī. Negribējās iet uz viņas baisajām priekš dažiem stundām. Nedrīkst vainot bērnu par to, ka nav piedzimis talantīgs mūzikā vai nenāk no izredzēto ģimenes.

pirms 9 gadiem, 2011.01.11 16:09

KELLIJA

Nav runa par pedagoga talantu - tāds viņai bija, bet par cilvēcīgām īpašībām. Ticiet man, maza bērna sirsniņa sāp daudz stiprāk, jo viņš sevi aizstāvēt nevar.

pirms 9 gadiem, 2011.01.11 13:08

-----

Visiem nav dots bērnus mācīt, tāpēc varbūt tagad strādā ar pieaugušajiem un visi apmierināti.

pirms 9 gadiem, 2011.01.11 10:07

KELLIJA

Jā.Jā. Arī es pazinu šo skolotāju vēl Stradu 8-gad.skolā. Neko labu, kā bērns, par kundzi teikt nevarēju - bērnus viņa nemīlēja. Lai gan ļoti labi mācījos, no mūikas skolotājas baidījos, kā no velna... Cietsirdīga un iedomīga. Nu žēl, ka nevaru pateikt sirsnīgus vārdus jubilejas reizē.Piedodiet, skolotāj!

pirms 9 gadiem, 2011.01.10 23:53

Bet tos, kuriem daba nebija devusi spožu mūziķa talantu, gan šī kundze nemācīja, bet veikli ierindoja otršķirīgajos.

pirms 9 gadiem, 2011.01.10 19:25

Ieva

Viņa bija ļoti slikta skolotāja ,viņa sķiroja bērnus.

pirms 6 gadiem, 2013.10.18 12:05

Ieva

Viņa bija ļoti slikta skolotāja ,viņa sķiroja bērnus.

pirms 6 gadiem, 2013.10.18 12:05

Kultūra un izklaide