Aizsardzības
ministrija par godu Latvijas armijas Kara flotes simtgadei aicina
iedzīvotājus 10. augustā un 11. augustā no plkst. 12 līdz 17
Rīgas Pasažieru termināļa piestātnē aplūkot Nacionālo bruņoto
spēku un sabiedroto valstu Jūras spēku kuģus.
Rīgas
Pasažieru termināļa piestātnē būs pietauvojies Jūras spēku
štāba un apgādes kuģis A-53 “Virsaitis”, apgādes kuģis A-90
“Varonis”, mīnu kuģi M-04 “Imanta” un M-05 “Viesturs”,
patruļkuģi P-08 “Jelgava” un P-09 “Rēzekne”, kā arī
sabiedroto valstu jūras spēku kuģi – Zviedrijas daudzfunkcionālā
korvete “Helsingborg”, Somijas mīnu licējs “Pyharanta”,
Vācijas apgādes kuģis “Werra”, Igaunijas štāba un apgādes
kuģis “Wambola”, Lietuvas pretmīnu cīņas kuģis “Selis”
un Polijas meklēšanas un glābšanas kuģis “Lech”.
Svētku
programmā 10. augustā norisināsies arī citi pasākumi. Rīgas
Doma baznīcā plkst. 10 notiks ekumēniskais dievkalpojums, pēc
kura plkst. 11.30 Jūras spēku un ārvalstu kuģu apkalpe Jūras
spēku orķestra pavadībā noliks ziedus pie Brīvības pieminekļa.
Plkst. 12 laukumā pie Brīvības pieminekļa izskanēs Jūras spēku
orķestra koncertprogramma.
Savukārt
plkst. 14 Rīgas Meža kapos norisināsies atceres pasākums par godu
Latvijas kara flotes komandierim admirālim Teodoram Spādem
(1981-1970) un Jūras spēku komandierim jūras kapteinim Ilmāram
Lešinskim (1957-2013), kurš bija Jūras spēku komandieris no 1999.
gada līdz 2005. gadam.
Par
Kara flotes dibināšanas dienu oficiāli tiek uzskatīts 1919.
gada 10. augusts, kad pie Latvijas armijas Virspavēlnieka
štāba tika nodibināta Jūras nodaļa. Brīvības cīņu laikā
(1918-1920) īpaši spilgti parādījās nepieciešamība izveidot
jaunajai Latvijas valstij pašai savu Kara floti. Kara darbībā
tika iesaistīti privāti tirdzniecības kuģi, kuteri, tvaikoņi un
velkoņi.
1921.
gada 12. jūnijā ūdenī tika nolaists pirmais Latvijas Kara flotes
kuģis “Virsaitis”, kas vēlāk pildīja flagkuģa funkcijas.
Saskaņā ar Tautu Savienības 1920. gada oktobra nosacījumiem,
Latvijai tika atļauts izveidot un uzturēt Kara floti. Jūras
pārvaldi likvidējot, pie galvenā štāba priekšnieka tika
saglabāts viens sevišķu uzdevumu virsnieks jūras lietās. Šajā
amatā iecēla jūras kapteini grāfu Arčibaldu Keizerlingu
(admirālis kopš 1927. gada).
1924.
gadā ar Valsts prezidenta pavēli atsevišķās flotes
vienības tika pārdēvētas par Jūras krastu aizsardzības eskadru,
par kuras komandieri iecēla jūras kapteini A.Keizerlingu, savukārt
1931. gada 19. septembrī par eskadras komandieri iecēla
komandkapteini T. Spādi.
Kara
flotes galvenie uzdevumi tolaik bija aizsargāt piekrasti ar mīnām,
kustīgu piekrastes artilēriju, zemūdenēm, lidmašīnām,
torpēdām, kā arī ar viegliem ātršāvēju lielgabaliem bruņotiem
ātrgaitas kara kuģiem.
Pēc Latvijas okupācijas un iekļaušanas PSRS lielākā daļa Kara flotes kuģu un zemūdeņu tika iznīcināta vai arī aizgāja bojā Otrā pasaules kara laikā. Latvijas armijas Jūras spēku atjaunošanas diena ir 1992. gada 11. aprīlis, kad notika svinīgā karoga pacelšana uz pirmā atjaunotā flotes kuģa “Sams”.
Pievieno komentāru