Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Aizsardzības ministrija aicina iedzīvotājus atzīmēt Latvijas armijas Kara flotes simtgadi

Aizsardzības ministrija par godu Latvijas armijas Kara flotes simtgadei aicina iedzīvotājus 10. augustā un 11. augustā no plkst. 12 līdz 17 Rīgas Pasažieru termināļa piestātnē aplūkot Nacionālo bruņoto spēku un sabiedroto valstu Jūras spēku kuģus.
Rīgas Pasažieru termināļa piestātnē būs pietauvojies Jūras spēku štāba un apgādes kuģis A-53 “Virsaitis”, apgādes kuģis A-90 “Varonis”, mīnu kuģi M-04 “Imanta” un M-05 “Viesturs”, patruļkuģi P-08 “Jelgava” un P-09 “Rēzekne”, kā arī sabiedroto valstu jūras spēku kuģi – Zviedrijas daudzfunkcionālā korvete “Helsingborg”, Somijas mīnu licējs “Pyharanta”, Vācijas apgādes kuģis “Werra”, Igaunijas štāba un apgādes kuģis “Wambola”, Lietuvas pretmīnu cīņas kuģis “Selis” un Polijas meklēšanas un glābšanas kuģis “Lech”.

Svētku programmā 10. augustā norisināsies arī citi pasākumi. Rīgas Doma baznīcā plkst. 10 notiks ekumēniskais dievkalpojums, pēc kura plkst. 11.30 Jūras spēku un ārvalstu kuģu apkalpe Jūras spēku orķestra pavadībā noliks ziedus pie Brīvības pieminekļa. Plkst. 12 laukumā pie Brīvības pieminekļa izskanēs Jūras spēku orķestra koncertprogramma.
Savukārt plkst. 14 Rīgas Meža kapos norisināsies atceres pasākums par godu Latvijas kara flotes komandierim admirālim Teodoram Spādem (1981-1970) un Jūras spēku komandierim jūras kapteinim Ilmāram Lešinskim (1957-2013), kurš bija Jūras spēku komandieris no 1999. gada līdz 2005. gadam.

Par Kara flotes dibināšanas dienu oficiāli tiek uzskatīts 1919. gada 10. augusts, kad pie Latvijas armijas Virspavēlnieka štāba tika nodibināta Jūras nodaļa. Brīvības cīņu laikā (1918-1920) īpaši spilgti parādījās nepieciešamība izveidot jaunajai Latvijas valstij pašai savu Kara floti. Kara darbībā  tika iesaistīti privāti tirdzniecības kuģi, kuteri, tvaikoņi un velkoņi.  
1921. gada 12. jūnijā ūdenī tika nolaists pirmais Latvijas Kara flotes kuģis “Virsaitis”, kas vēlāk pildīja flagkuģa funkcijas.  Saskaņā ar Tautu Savienības 1920. gada oktobra nosacījumiem, Latvijai tika atļauts izveidot un uzturēt Kara floti. Jūras pārvaldi likvidējot, pie  galvenā štāba priekšnieka tika saglabāts viens sevišķu uzdevumu virsnieks jūras lietās. Šajā amatā iecēla jūras kapteini grāfu Arčibaldu Keizerlingu (admirālis kopš 1927. gada).

1924. gadā ar Valsts prezidenta pavēli atsevišķās flotes vienības tika pārdēvētas par Jūras krastu aizsardzības eskadru, par kuras komandieri iecēla jūras kapteini A.Keizerlingu, savukārt 1931. gada 19. septembrī par eskadras komandieri iecēla komandkapteini T. Spādi.
Kara flotes galvenie uzdevumi tolaik bija aizsargāt piekrasti ar mīnām, kustīgu piekrastes artilēriju, zemūdenēm, lidmašīnām, torpēdām, kā arī ar viegliem ātršāvēju lielgabaliem bruņotiem ātrgaitas kara kuģiem.

Pēc Latvijas okupācijas un iekļaušanas PSRS lielākā daļa Kara flotes kuģu un zemūdeņu tika iznīcināta vai arī aizgāja bojā Otrā pasaules kara laikā. Latvijas armijas Jūras spēku atjaunošanas diena ir 1992. gada 11. aprīlis, kad notika svinīgā karoga pacelšana uz pirmā atjaunotā flotes kuģa “Sams”.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas