Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Aizsardzības ministrs apmeklē Latgales atbrīvošanas simtgadei veltītos pasākumus Rēzeknē

Rīt, 21. janvārī, aizsardzības ministrs Artis Pabriks apmeklēs Latgales atbrīvošanas simtgadei veltītos svinīgos pasākumus Rēzeknē.
No plkst.13.00 līdz 15.30 Rēzeknes Festivāla parkā notiks militārās un ekipējuma izstāde, kurā apmeklētājiem būs iespēja nobaudīt lauka virtuvē gatavotu putru un tēju. Plkst.14.00 Latgales Kultūrvēstures muzejā interesenti varēs uzkavēties vēstures mirkļu pieturā – lekcijā “Latgales atbrīvošanai – 100”. Svētku pasākumi turpināsies plkst.16.15 ar piemiņas brīdi Miera ielas kapos. Plkst.16.30 Rēzeknes Jēzus Sirds katedrālē notiks dievkalpojums. Savukārt plkst.17.40 no katedrāles uz Latgales atbrīvošanas pieminekli notiks lāpu gājiens, kas noslēgsies ar svinīgo ziedu nolikšanas pasākumu pie Latgales atbrīvošanas pieminekļa “Vienoti Latvijai”. Svētku pasākumi noslēgsies ar koncertu “Latvietis savā zemē” Latgales vēstniecībā Gors, kurā klausītājus ar koncertu priecēs Bruņoto spēku Jūras spēku orķestra grupa “Vairogs”.

Latgales atbrīvošanas simtgades svinības sākās šā gada 3. janvārī ar piemiņas pasākumu pie Slobodkas krusta – piemiņas vietas 1920. gadā Latvijas brīvības cīņās kritušajiem poļu karavīriem, un uz Daugavpils domes ēkas izvietotās pirmskara piemiņas plāksnes kopijas par godu Latgales atbrīvošanas operācijai atklāšanas pasākumu. Svētku pasākumi turpinājās ar dievkalpojumu Krāslavas Sv. Ludviga Romas katoļu baznīcā par godu cīņās kritušajiem, savukārt Krāslavas kapos notika restaurētā pieminekļa Latgales atbrīvošanā kritušajiem poļu karavīriem atklāšana. 16.  janvārī Rušenicā, Feimaņu pagastā, Rēzeknes novadā tika atklāts piemiņas stends Latvijas armijas 3. Jelgavas kājnieku pulkam, kas pirms simts gadiem piedalījās Latgales atbrīvošanā. Tam sekos Preiļu atbrīvošanas svinības 18. janvārī un Nacionālo bruņoto spēku diena Ludzā – 26. janvārī.
Latgales atbrīvošanas simtgades noslēdzošais pasākums būs Nacionālo bruņoto spēku reģionālā parāde Daugavpilī 4. maijā, kurā piedalīsies Nacionālo bruņoto spēku, un NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas vienības, tai skaitā, Polijas bruņoto spēku vienības un tehnika, simbolizējot gan Latvijas armijas ieguldījumu valsts aizsardzībā, gan arī pēc gadsimta nezudušo ciešo saikni ar mūsu sabiedrotajiem.

1919. gada decembrī, noslēdzoties Rietumkrievijas Brīvprātīgo armijas padzīšanai no Latvijas teritorijas, bija atlicis noslēdzošais Latvijas Neatkarības kara posms –  Latgales atbrīvošana. 1919. gada jūlijā izveidotā  Latvijas armija šo uzdevumu veica kopā ar Polijas bruņotajiem spēkiem, smagās kaujās atbrīvojot Latgali no lielinieku kontroles.
Daugavpils, Preiļu, Rušenicas, Rēzeknes, Ludzas un citu apdzīvoto vietu atbrīvošana iezīmē Latvijas armijas uzvaru ceļu, kas noslēdzās 1920. gada 11. augustā ar Latvijas-Padomju Krievijas miera līgumu. Līdz ar Miera līguma parakstīšanu noslēdzās Latvijas Neatkarības karš.

Jau ziņots, ka pērn, 7. janvārī Liepājā tika atklāti Latvijas Neatkarības kara un Latvijas armijas 100. gadadienas pasākumi, kas turpinās arī šogad. Pasākumi notiek hronoloģiski atbilstoši vēstures notikumiem visā Latvijā, atspoguļojot to vēsturisko virzību Latvijas teritorijā un izšķirošās cīņas.
1918. gada 18. novembrī svinīgā Tautas padomes sēdē tika pasludināta Latvijas neatkarība. Tomēr idejai par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas Republiku bija gan ārēji, gan iekšēji ienaidnieki. Tāpēc gatavība veidot savu valsti Latvijas tautai bija jāpierāda un jāizcīna uzvara Latvijas Neatkarības karā, savu valsti aizstāvot ar ieročiem rokās.

Latvijas armija tika izveidota 1919. gada 10. jūlijā, apvienojot Atsevišķo brigādi ar Ziemeļlatvijas brigādi. Dažus mēnešus vēlāk, 1919. gada 11. novembrī, šī jaunizveidotā armija atbrīvoja Rīgu no Bermontiešu karaspēka.
1919. gadā pēc Cēsu kaujām, kad Ziemeļlatvijas brigāde kopā ar igauņiem pilnībā sakāva vācbaltiešu landesvēru un vācu Dzelzsdivīziju, 3.jūlijā tika noslēgts Strazdumuižas pamiers un 6.jūlijā Ziemeļlatvijas brigāde ienāca Rīgā, kur viņus sagaidīja Dienvidnieki. 1919.gada 10.jūlijā Pagaidu valdība oficiāli iecēla amatā pirmo armijas virspavēlnieku ģenerāli Dāvidu Sīmansonu, kurš nākamajā dienā izdeva pavēli Latvijas armijai Nr.1.

Atceroties šos nozīmīgos vēsturiskos notikumus, Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki vēlas īpaši godināt to dienu piemiņu un atzīmēt Latvijas armijas un Latvijas Neatkarības kara simtgadi, organizējot plašus pasākumus visā Latvijas teritorijā, hronoloģiski virzoties no pirmajām kaujām Kurzemē līdz Latgales atbrīvošanas kaujām.
Plašāka informācija par Latvijas Neatkarības karu un Latvijas armijas 100.gadadienu pieejama Nacionālo bruņoto spēku mājas lapā: www.mil.lv/lv/latvijas-neatkaribas-kars

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas