Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Amatpersonas dod cerības uz elektroenerģijas cenas samazinājumu

Atjaunojoties ūdens rezervēm Baltijā un Skandināvijā, šogad ir pamats cerēt uz biržas elektroenerģijas cenas samazinājumu, aģentūru LETA informēja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) pārstāve Baiba Jakobsone.

Atbilstoši SPRK tirgus datiem elektroenerģijas cena biržā pērn trešajā ceturksnī bijusi augstākā pērn. Vienlaikus tā bijusi būtiski zemāka, salīdzinot ar identisku periodu 2018.gadā.

Šā gada sākumā Baltijā un Skandināvijā ir vērojams lielāks ūdens rezervju daudzums elektroenerģijas ražošanai, salīdzinot ar pērnā gada sākumu. Pateicoties tam, elektroenerģiju ir iespējams saražot lētāk, kas nodrošina zemāku elektroenerģijas cenu biržā. Tā ir pozitīva ziņa lietotājiem, kas izvēlējušies mainīgas cenas līgumu, norādīja Jakobsone.

Savukārt ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) sola, ka turpmāk tiks aktīvāk domāts par obligātā iepirkuma komponentes (OIK) izņemšanu no rēķiniem.

Vērtējot Krišjāņa Kariņa (JV) vadītās valdības pirmo gadu, Nemiro informēja, ka gads ministra amatā aizritējis, paveicot virkni darbu, tostarp enerģētikas jomā paplašināts gāzes tirgus, ko nodrošina starpsavienojums ar Igauniju un Somiju. Tāpat daudz esot paveikts OIK uzraudzībā, kā rezultātā valsts ieekonomējusi 24 miljonus eiro, kas netika izmaksāti "zaļās" enerģijas ražotājiem.

"Šim jautājumam turpmāk pievērsīsim lielāku uzmanību un uzturēsim aktīvāku virzību, lai izņemtu OIK no rēķiniem," uzsvēra ekonomikas ministrs.

Nemiro arī atzinīgi izteicās par pērn pieņemto politisko lēmumu samazināt elektroenerģijas sadales tarifu, kas bijis solis pretī tautsaimniecības izaugsmes veicināšanai.

SPRK Tirgus uzraudzības nodaļas vadītājs Jānis Negribs norādīja, ka pēc iepriekšējā SPRK elektroenerģijas tirgus apskata publicēšanas regulators novēroja augstu sabiedrības interesi. Arī aktuālajos datos redzams, ka lietotāji arvien rūpīgāk izvērtē savus elektroenerģijas piegādes pakalpojumus, pauda Negribs, norādot, ka tāpēc SPRK ir aprēķinājusi jaunāko vidējo svērto elektroenerģijas cenu valstī par pērnā gada trešo ceturksni. Indikators ir īpaši noderīgs mājsaimniecībām, kam vidējā cena joprojām būtiski pārsniedz biržā noteikto, skaidroja SPRK Tirgus uzraudzības nodaļas vadītājs.

SPRK apkopotie dati parāda, ka vairāk nekā puse jeb 51,4% mājsaimniecību ir izvēlējušās fiksētas cenas līgumus. Vienlaikus pieaug arī to mājsaimniecību skaits, kas izvēlējušās mainīgas cenas līgumus (10,4%). Juridisko lietotāju vidū, kam elektroenerģijas patēriņš ir augstāks un motivācija ietaupīt lielāka, izvēle par labu biržas cenai ir ievērojami lielāka - 39,7%.

Negribs norādīja, ka mainīgas cenas līgums gandrīz vienmēr ir izdevīgāks. Pērn septembrī vidējā svērtā elektroenerģijas cena biržā bija krietni vien zemāka par vidējo cenu mājsaimniecībām, aptuveni par 7,66 eiro par megavatstundu (MWh) jeb 13%. Īpaši izdevīgi mainīgas cenas līgumu noslēgt lietotājiem, kuri elektroenerģiju vairāk patērē brīvdienās vai vēlās nakts stundās, pauda SPRK Tirgus uzraudzības nodaļas vadītājs.

Tas, ka 2019.gadā elektroenerģijas cena biržā bija zemāka par cenu 2018.gadā, ir laba ziņa arī lietotājiem, kas priekšroku dod fiksētas cenas līgumiem. Pie nemainīgiem tirgus apstākļiem ir pamats cerēt, ka 2020.gadā cenu samazinājums skars arī fiksētas cenas līgumus. Tam par pamatu kalpo nobīde laikā - biržas cenu svārstības fiksētas cenas līgumos neatspoguļojas tūlītēji, bet gan vēlāk, tirgotājiem periodiski pārskatot piedāvāto pakalpojumu nosacījumus.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas