Aptauja: Attālināto mācību rezultātā izdegšana vērojama gan pedagogiem, gan skolēniem

Covid-19 dēļ ieviesto attālināto mācību rezultātā izdegšana vērojama gan pedagogiem, gan skolēniem, liecina Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) veiktā aptauja. Kā preses konferencē norādīja LPS padomniece izglītības un zinātnes jautājumos Ināra Dundure, izglītības iestādes aptaujā atzīmējušas, ka izdeg ne tikai pedagogi, bet arī skolēni. Daļa skolēnu attālināto mācību procesā saskaras ar nopietnām psiholoģiskām problēmām un noslēdzas sevī. Esot arī skolēni, kuriem ir psiholoģisks diskomforts, jo viņiem mājās nav atbilstoša datora vai tehnisku iespēju dēļ viņi nevar pieslēgties tiešsaistē kopā ar citiem klases biedriem, piemēram, viņi var pieslēgties tikai pēc vecāku darba laika, jo dala vienu datoru, kā arī citu apsvērumu dēļ.

Dundure uzsvēra, ka ļoti daudzas skolas sniedza komentārus par to, kādas problēmas jārisina, lai nodrošinātu kvalitatīvu izglītību šai laikā, un būtiskākais, ko uzsvērušas skolas, ir nepietiekamais izglītības iestāžu, skolēnu un pedagogu tehnoloģiskais nodrošinājums.

Skolu ieskatā, esošais tehnoloģiskais nodrošinājums neļauj nodrošināt kvalitatīvas izglītības pieejamību valstī, kā arī neesot iespējams izmantot digitālos resursus kompetencēs balstīta izglītības satura ieviešanā.

Aptaujā iegūtie dati liek secināt, ka pieaug sociālekonomiskā ietekme uz skolēnu iespējām iegūt izglītību, teica Dundure, piebilstot, ka vairākās skolās un mājsaimniecībās ir nepietiekams un lēns interneta ātrums.

176 skolas uzskatot, ka tām nav tāds interneta ātrums, kas nodrošina atbilstošu datu pārraidi attālinātam mācību procesam - vairākām skolām neesot nodrošināts "Pēdējās jūdzes pieslēgums".

Aptaujas veicēju ieskatā nepieciešams atvērt valsts finansētu programmu skolēnu, pedagogu un izglītības iestāžu nodrošinājumam ar stacionārajiem datoriem, portatīvajiem datoriem un planšetēm, lai iespējami drīz ikvienam Latvijas skolās nodrošinātu pilnvērtīgu attālināto mācību procesu, un ieviestu tādus tehnoloģiskus risinājumus, kas ļautu pielietot mūsdienu vajadzībām atbilstošu digitālo mācību saturu un izmantot atbilstošas metodes izglītības procesā.

Dundure lēsa, ka attālināto mācību ietekmi varēs novērtēt pēc gada vai diviem, jo, viņasprāt, skolēniem nonākot nākamajā klasē, varēs redzēt, ka saturs nav apgūts nepieciešamajā līmenī. Pēc viņas domām, būs skolēnu grupa ar vājāku novērtējumu un pieaugs atbirums.

"Skolēns var sākt zaudēt ticību sev un savām spējām. Tas visvairāk var skart bērnus no tām ģimenēm, kuras ir maznodrošinātas un kurās ir blakusproblēmas," teica Dundure, piebilstot, ka pēc attālināto mācību procesa skolēniem varētu pastāvēt arī psihoemocionālas problēmas.

Lai novērstu sociālekonomiskās situācijas ietekmi uz skolēnu iespēju saņemt kvalitatīvu izglītību, kā prioritāti būtu jānosaka skolēnu apgāde ar nepieciešamo datortehniku, priekšroku dodot bērniem no maznodrošinātajām un daudzbērnu ģimenēm, uzsvēra LPS padomniece izglītības un zinātnes jautājumos.

Tāpat Dundure teica, ka Digitālās transformācijas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam rīcības virzienā "Digitālās prasmes un izglītība" būtu jāiekļauj tēmu par skolēnu, pedagogu un izglītības iestāžu nodrošinājumu ar informācijas un komunikācijas tehnoloģijām - mācību platformām, vebkamerām, stacionārajiem datoriem, portatīvajiem datoriem un planšetēm.

Arī Valsts prezidenta padomniece informatīvās un digitālās politikas jautājumos Ieva Ilvesa preses konferencē teica, ka bērnu tehniskā nodrošināšana ir ne tikai Covid-19 krīzes jautājumus, bet gan prioritāri risināms jautājums, kas ir tikpat akūts kā Latvijas ilgtermiņa attīstība.

Kā ziņots, LPS aptaujas dati liecina, ka Latvijā portatīvie datori nepieciešami vēl aptuveni 18% jeb 36 347 izglītojamajiem, bet planšetes - 4% jeb 8140 skolēniem.

Pirmdien preses konferencē Dundure atklāja, ka aptauja norisinājās no 5.novembra līdz 11.decembrim, un tās mērķis bija noskaidrot, vai skolām ir viss nepieciešamais kvalitatīva mācību procesa nodrošināšanai, tostarp, stabils interneta pieslēgums, viedierīces, kas aprīkotas ar nepieciešamo programmatūru, vebkamerām un mikrofoniem, kā arī citi instrumenti.

Aptaujā atklājies, ka kopējais nepieciešamo ierīču skaits skolās ir 86 896, ieskaitot nepieciešamo gan skolēniem, gan skolotājiem. No nepieciešamajām ierīcēm 53 747 ir portatīvie datori, 20 561 - planšetdatori un 12 588 - stacionārie datori.

Kopumā 36,51% jeb 9214 skolotājiem vēl nepieciešams portatīvais dators, bet 6% jeb 1527 - planšetdators. Savukārt skolās nepieciešami vēl 11 786 planšetdatori, 8186 - portatīvie datori, 9468 - stacionāro datoru komplekti, kas skolās jau nolietojušies un ir maināmi, un 3120 stacionāro datoru komplekti, ko nepieciešams iegādāties papildus.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas