Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Ārlietu ministrija: 1. novembrī bezvienošanās breksita nebūs

Eiropadome pieņēmusi lēmumu par Apvienotās Karalistes (AK) izstāšanās no ES (breksita) pagarinājumu līdz 2020. gada 31. janvārim. Lēmums, kura saskaņošana oficiāli noslēdzās 29. oktobrī pulksten 19.00 pēc Latvijas laika, novērš bezvienošanās breksita risku šā gada 1. novembrī. Pagarinājums nosaka, ka AK izstāšanās var notikt arī ātrāk, ja tiks ratificēts Izstāšanās līgums. ES arī norādījusi, ka pagarinājuma gadījumā AK ir pienākums nominēt savu eirokomisāru un AK jāatturas no darbībām, kas kavētu ES mērķu sasniegšanu.
Situācijas turpmākā attīstība atkarīga no AK iekšpolitiskajiem procesiem. Lai Izstāšanās līgums stātos spēkā, tas jāratificē AK parlamentam un Eiropas Parlamentam. Kamēr Izstāšanās līgums nav ratificēts, jāpatur prātā arī bezvienošanās scenārija iespējamība.

Sarunas par ES-AK nākotnes attiecībām varēs sākties tikai pēc breksita. Sarunām būtu jānoslēdzas pārejas perioda laikā līdz 2020. gada 31.decembrim. Latvijai ES-AK nākotnes attiecībās svarīgi ir saglabāt pēc iespējas ciešas ekonomiskās un politiskās attiecības, t.sk. sadarbību drošībā, aizsardzībā un ārpolitikā. Latvijai īpaši būtiska ir Latvijas valstspiederīgo tiesību aizsardzība.

 Informācijai

17. oktobrī Eiropadomē tika apstiprināta Eiropas Savienības (ES) un Apvienotās Karalistes (AK) sarunvežu panāktā vienošanās par precizēto dokumentu pakotni - Izstāšanās līgumu, tam pievienotajiem protokoliem un politisko deklarāciju par nākotnes attiecībām. Būtiskākās izmaiņas skar Īrijas-Ziemeļīrijas protokolu, kas paredz, ka Ziemeļīrija kopā ar visu AK izstājās no ES Muitas savienības, bet tajā pašā laikā uz to attieksies ES muitas režīms. Tika aktualizēta arī politiskā deklarācija par nākotnes attiecībām, ņemot vērā, ka jaunā vienošanās vairs neparedz ES-AK muitas savienību, bet gan brīvās tirdzniecības līgumu. Deklarācijā iestrādāti atbilstoši vienlīdzīgas konkurences noteikumi un ES Tiesas loma strīdu izšķiršanā.

Lai Izstāšanās līgums stātos spēkā un nodrošinātu sakārtotu AK izstāšanos, tas jāratificē AK parlamentam un Eiropas Parlamentam. Eiropas Parlaments paziņojis, ka uzsāks Izstāšanās līguma ratifikāciju tikai pēc tam, kad AK parlaments to būs ratificējis. AK parlaments uzsācis Izstāšanās no ES likumprojekta (Withdrawal Agreement Bill) izskatīšanu, kura pieņemšana ir nepieciešama Izstāšanās līguma ieviešanai AK. Tomēr, tā kā AK parlaments laikus nedeva atbalstu panāktajai vienošanās par precizēto dokumentu paketi, 19. oktobrī AK valdība, pildot nacionālā likuma prasību, nosūtīja Eiropadomes prezidentam vēstuli, lūdzot 50. panta pagarinājumu līdz 2020. gada 31. janvārim.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas