Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Augu veselība: ES teritorijā par prioritāti tiek noteikta cīņa pret 20 karantīnas organismiem

Šodien Eiropas Komisija publicēja sarakstu ar 20 regulētiem karantīnas organismiem, kurus klasificē par prioritāriem karantīnas organismiem. Starp tiem ir baktērija Xylella fastidiosa, Japānas vabole, Āzijas ūsainis, kā arī citrusu zaļēšanas un citrusu melnplankumainības slimības, proti, organismi, kuru izraisītā ekonomiskā, vides un sociālā ietekme ES teritorijā jūtama vissmagāk.

Dalībvalstīm būs jāsāk sabiedrības informēšanas kampaņas, jāveic ikgadēji apsekojumi un modelējošas mācības, kā arī jāsagatavo rīcības plāni šo kaitīgo organismu izskaušanai un ārkārtas situācijām.

Atzinīgi vērtējot šā saraksta pieņemšanu, komisārs Vītenis Andrjukaitis, kura pārziņā ir veselība un  pārtikas nekaitīgums, sacīja: “Augu veselība pēdējo piecu gadu laikā manā darba kārtībā ir bijusi prioritāte. Tāpēc man ir īpašs prieks, ka paveikto darbu sarakstam varēšu pievienot arī šo — kaitīgo organismu apkarošanas izvirzīšanu par prioritāti. Tas palīdzēs ES un dalībvalstīm uzlabot sagatavotību un agrīnā posmā veikt darbības pret ļoti bīstamiem kaitīgiem organismiem, kas skar augus, kā arī dos ieguldījumu Eiropas zaļajā kursā, bioloģiskās daudzveidības, dabīgo ekosistēmu un ES lauksaimniecības aizsargāšanā.”

Izglītības, kultūras, jaunatnes un sporta komisārs Tibors Navračičs, kurš atbild par Kopīgo pētniecības centru, teica: “Lai sekmīgi aizsargātu mūsu augus, kā arī mūsu iedzīvotāju dzīves kvalitāti, vispirms ir jākonstatē, kādu kaitīgu ietekmi ekonomikai, videi un sabiedrībai rada, piemēram, Japānas vabole vai citrusu melnplankumainība. Pateicoties jaunam, Kopīgā pētniecības centra izstrādātam rādītājam, mēs tagad varam aplēst kaitējumu, kādu šie kaitīgie organismi nodara vairākdimensiju mērogā, ieskaitot arī dažkārt netaustāmu kaitējumu, piemēram, kaitējumu ainaviskajam un kultūras mantojumam vai bioloģiskajai daudzveidībai un ekosistēmām. Tas mums ļāvis identificēt 20 kaitīgākos organismus, kuru izskaušanai mums būtu jāvelta maksimālas pūles.”

Prioritāro kaitīgo organismu atlase balstīta uz Komisijas Kopīgā pētniecības centra un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes novērtējumu, kurā tiek ņemta vērā minēto kaitīgo organismu izplatīšanās, ieviešanās iespējamība, un sekas, ko Savienībai varētu radīt šie organismi. Tika ņemti vērā arī šim jautājumam sasauktās ekspertu grupas viedokļi un iedzīvotāju atsauksmes, kas tika sniegtas labāka regulējuma portālā.

Ar jauno metodiku izdevies noskaidrot, ka gadījumā, ja, piemēram, baktērija Xylella fastidiosa — kaitīgais organisms ar vislielāko ietekmi uz lauksaimniecības kultūrām un augļiem — izplatītos visā ES, tad ik gadu tā varētu nodarīt ražošanas zaudējumus 5,5 miljardu eiro vērtībā un ietekmēt 70 % no vecu (vecāku par 30 gadiem) olīvkoku ES ražošanas vērtības un 35 % no jaunāku olīvkoku ES ražošanas vērtības. Papildus tiešajai ietekmei uz ražošanu kaitīgie organismi netieši, bet būtiski ietekmē dažādas augšupējās vai lejupējās ekonomikas nozares. Piemēram, ja visā ES izplatītos Āzijas ūsainis (Anoplophora glabripennis), tas varētu radīt tiešos zaudējumus vairāk nekā 5 % apmērā no kopējās koksnes krājas attiecībā uz vairākām ES mežsaimniecībā izmantotām koku sugām — piem., melnalkšņiem, ošiem, dižskābāržiem, bērziem, gobām, kļavām vai platānām. Šo koku vērtība lēšama 24 miljardu eiro apmērā, un ekonomiskā ietekme uz augšupējo mežsaimniecības nozari varētu sasniegt  50 miljardus eiro.

Konteksts
Saskaņā ar 6. panta 2. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/2031 par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem minēto regulu papildina, izveidojot prioritāro kaitīgo organismu sarakstu. Komisija šo deleģēto aktu pieņēma 2019. gada 1. augustā. Pēc tam sekoja divus mēnešus ilgs pārbaudes periods, kura laikā ne Padome, ne Parlaments neizteica iebildumus. Attiecīgi šo regulu tagad publicēs, un tā varēs stāties spēkā.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas