Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

"Baltijas ceļš" pēc 30 gadiem turpina iedvesmot brīvības cīnītājus

"Baltijas ceļš", kurā 1989. gada 23. augustā aptuveni divi miljoni Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju sadevās rokās, savienojot Baltijas valstu galvaspilsētas Tallinu, Rīgu un Viļņu, lai pieminētu 1939. gada 23. augustā starp Vāciju un PSRS parakstīto Molotova-Ribentropa paktu un viens otru stiprinātu cīņā par kopīgu mērķi – Baltijas valstu neatkarības atgūšanu, arī pēc 30 gadiem turpina iedvesmot brīvības cīnītājus visā pasaulē no katalāņu separātistiem līdz demokrātijas piekritēju protestiem Honkongā.

""Baltijas ceļš" bija iedvesmojošs notikums daudziem brīvības cīnītājiem visā pasaulē. Tas demonstrē solidaritātes un nevardarbīgu sociālo kustību spēku," ziņu aģentūrai AFP sacīja viens no vadošajiem Honkongas demokrātijas aktīvistiem Džošua Vuns.

Igaunijā, Latvijā un Lietuvā piektdien ar dažādiem pasākumiem tiks atzīmēta "Baltijas ceļa" 30.gadadiena.

Tajā pašā laikā Honkongas aktīvisti 8000 kilometru attālumā no Baltijas plāno sarīkot "Honkongas ceļa" demonstrāciju, šādā veidā radoši pretojoties Pekinas atbalstītajai Honkongas valdībai.

Vairāk nekā miljons Taivānas iedzīvotāju 2004.gadā izveidoja dzīvo ķēdi, protestējot pret Ķīnas raķešu dislocēšanu pret šo salu. 2013.gadā simtiem tūkstošu katalāņu sadevās rokās Katalonijas reģionā, pieprasot savu valsti.

1989.gada 23.augustā "Baltijas ceļš" kļuva par spēcīgāko signālu, ka padomju okupētās Baltijas valstis ir stingri nostājušās uz neatkarības atjaunošanas ceļa, ko tās nākamo divu gadu laikā atguva.

Ar šo dzīvo ķēdi starp Viļņu, Rīgu un Tallinu tika atzīmēta 50.gadskārta kopš Molotova-Ribentropa pakta parakstīšanas, kura sekas bija Austrumeiropas pārdalīšana starp hitlerisko Vāciju un Padomju Savienību un Baltijas valstu aneksija no Padomju Savienības puses.

Ir gaidāms, ka piektdien tūkstošiem cilvēku Baltijas valstīs piedalīsies piemiņas pasākumos, izstādēs, dzejas lasījumos, skrējienos un autorallijos. Vairums šo pasākumu ietvers simbolisku ķēdi.

Lietuvas valsts raidsabiedrība izveidos milzu instalāciju no apmēram 1500 veciem radioaparātiem, lai uzsvērtu, kāda bija radio loma "Baltijas ceļa" koordinēšanā.

Lietuvas prezidents Gitans Nausēda, kurš pirms 30 gadiem pats piedalījās šajā protesta akcijā pie Latvijas robežas, sacīja, ka "Baltijas ceļš" "ir kļuvis par unikālu notikumu, kas šodien iedvesmo citas nācijas".

"Svarīgākā vēlme – neatkarīga, brīva un veiksmīga Lietuva – tika piepildīta. Mēs esam NATO, ES un starptautiskās sabiedrības locekles. Tas pierāda "Baltijas ceļa" milzīgo ietekmi gan uz mums, gan uz pasauli," Nausēda sacīja ziņu aģentūrai AFP.

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida nosauca "Baltijas ceļu" par "vienu no ievērības cienīgākajiem mierīgajiem aicinājumiem pēc brīvības pasaules vēsturē".

Latvijas Valsts prezidents Egils Levits sacīja, ka šis pasākums "toreiz bija politisks jauninājums, kaut kas tāds, ko neviens iepriekš nebija izmēģinājis".

Latvijas kultūras ministrs Nauris Puntulis sacīja, ka šī demonstrācija bija "ļoti personīgs, emocionāls pavērsiena brīdis daudziem no mums".

"Pirmo reizi cilvēki varēja ticēt, ka viņu balsīm un dalībai tiešām ir nozīme, un ka mēs varam ko mainīt."

Baltijas valstu piemēram ir sekojušas arī citas nācijas, kas tiecas pēc neatkarības, bet ar ierobežotiem rezultātiem.

2013.gada septembrī Katalonijas iedzīvotāji izveidoja 400 kilometrus garu dzīvo ķēdi caur šo reģionu Spānijas ziemeļaustrumos, pieprasot neatkarības referendumu, bet Madride tam nepiekrita.

Saskaņā ar vietējo varas iestāžu datiem "Katalonijas ceļā" piedalījās vairāk nekā 1,6 miljoni cilvēku.

Katalonijas neatkarības centienu līderi 2017.gada oktobrī sarīkoja referendumu par spīti tiesas noteiktam aizliegumam un pēc tam proklamēja republiku, izprovocējot centrālās valdības represijas.

Šie 12 līderi tagad gaida tiesas spriedumu par viņu lomu neatkarības centienos, un par to var draudēt cietumsods no septiņiem līdz 25 gadiem. Deviņi no viņiem atrodas ieslodzījumā. Spānijas Augstākās tiesas sprieduma paziņošana ir gaidāma rudenī.

Honkongā plānotā 40 kilometru garā dzīvā ķēde nav pirmais šāda veida protests pret Pekinu.

2004.gada februārī vairāk nekā miljons cilvēku Taivānā sadevās rokās, protestējot pret Ķīnas militārajiem draudiem.

"Nācijas, kas tiecas pēc lielākas brīvības, turpina mēģināt izmantot 1989.gada Baltijas piemēru," sacīja lietuviešu vēsturnieks Aļģimants Kasparavičs.

"Tas atbalsta nevardarbīgu pretošanos. Kodolieroču laikmetā tas ir ļoti pozitīvs pamudinājums."

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas