Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Baltijas reģiona galvenos drošības izaicinājumus saista ar Krievijas militāro spēju stiprināšanu

Baltijas reģiona galvenie drošības izaicinājumi ir saistīti ar Krievijas militāro spēju stiprināšanu un militāra rakstura provocējošām darbībām, norādīts Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (JV) ikgadējā ziņojumā par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības (ES) jautājumos 2019.gadā.

"Militāro spēju attīstīšana uzskatāmi parāda Krievijas vēlmi gūt priekšrocības sāncensībā ar NATO. Lai gan reālu incidentu iespējamība šobrīd vērtējama kā zema, ņemot vērā augsto politiskās varas centralizāciju Krievijā un nemainīgās ambīcijas kontrolēt savas kaimiņvalstis, reģiona drošības situācija var mainīties salīdzinoši īsā laikā," teikts ziņojumā.

Ziņojuma sadaļā par transatlantiskajām attiecībām un starptautisko drošību akcentēts, ka Krievija turpina rīkoties pretēji starptautisko tiesību principiem, un tās darbības ir vērstas uz konfrontāciju ar Rietumiem.

"Plaša spektra militāro spēju un bruņojuma koncentrēšana, kas turpinās Kaļiņingradā un Rietumu kara apgabalā, kā arī jūras ceļu bloķēšanas izspēle šovasar Krievijas rīkotās jūras spēku mācībās ir apzināta Krievijas spēka izrādīšana," uzsvērts ārlietu ministra ziņojumā.

Ziņojumā norādīts, ka šajā kontekstā jāseko līdzi Krievijas un Baltkrievijas militārajai sadarbībai, ņemot vērā Baltkrievijas ģeogrāfiski stratēģisko novietojumu un Krievijas intereses tur nostiprināt militāro klātbūtni.

"Līguma par vidējā un tuvā darbības rādiusa raķešu likvidāciju pārkāpumi, Krievijas paziņojums par izstāšanos no Starptautiskās faktu konstatēšanas komisijas, kas izveidota saskaņā ar Ženēvas konvenciju Pirmo papildus protokolu par civiliedzīvotāju aizsardzību starptautiskos militāros konfliktos, rada jaunu izaicinājumu starptautiskās drošības kārtībai," norādīts ziņojumā.

Ārlietu ministra ziņojumā uzsvērts, ka līdzās tradicionālajam militārajam apdraudējumam, arvien biežāk starptautiskajā politiskajā retorikā kā "iebiedēšanas un kaulēšanās paņēmiens tiek izmantoti kodolieroči un to attīstīšanas potenciāls". Ja vēsturiski šāda retorika bijusi raksturīga visaugstākajiem politiskā saspīlējuma mirkļiem, tad šobrīd šādi izteikumi atsevišķu valstu retorikā kļuvuši par ikdienišķu komunikācijas instrumentu savu iekšpolitisko un ārpolitisko mērķu sasniegšanai, sacīts ziņojumā.

"To apliecina arī Krievijas ilgstošie Vidēja un tuva darbības rādiusa raķešu līguma pārkāpumi un nevēlēšanās uzklausīt ASV un NATO sabiedroto atkārtotos aicinājumus kliedēt šīs bažas, kas rezultātā noveda pie līguma darbības izbeigšanās," rakstīts ziņojumā, uzsverot, ka atbildība par līguma izjaukšanu jāuzņemas Krievijai, jo bruņojuma kontroles līgums, kura saistības ievēro tikai viena tā puse, starptautisko drošību nestiprina.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas