Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Brīdina par iespēju apšaubīt bezdarbnieka pabalsta samazināšanas atbilstību Satversmei 1

Pirms lemt par Labklājības ministrijas (LM) piedāvājumu samazināt bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgumu un apmēru, Saeimas deputātiem vajadzētu pārliecināties par likumprojekta atbilstību Satversmei, atzinumā deputātiem raksta Saeimas Juridiskais birojs.

Juridiskais birojs uzsver, ka garantētā sociālā nodrošinājuma līmeņa samazinājums ir vērtējams kā Satversmes 109.pantā ietverto tiesību ierobežojums, tāpēc Saeimai ir pienākums izvērtēt likumprojekta atbilstību Satversmei, tostarp pārliecināties, ka paredzētie tiesību ierobežojumi - konkrētajā gadījumā bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilguma un izmaksājamā bezdarbnieka pabalsta proporcijas samazinājums no 2020.gada 1.janvāra - atbilst samērīguma principam.

Likumdevējam ir pienākums pārliecināties, ka izraudzītais regulējums nav izvēlēts patvaļīgi, tā pamatā ir racionāli un objektīvi apsvērumi, bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilguma un apjoma samazinājums nav nesamērīgs, kā arī apsvērt paredzētā regulējuma alternatīvas, raksta Saeimas juristi.

Juridiskā biroja skatījumā, no likumprojekta anotācijas skaidri un nepārprotami neizriet vērtējums par ierobežojuma atbilstību Satversmes 109.pantam, tāpēc deputāti tiek aicināti prasīt likumprojekta autoru detalizētu skaidrojumu par izvēlētā regulējuma atbilstību Satversmei un "tikai tad, ja ir gūta pārliecība, ka gan bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilguma saīsināšana, gan izmaksājamā bezdarbnieka pabalsta proporcijas samazinājums no janvāra atbilst samērīguma principam", lemt par tā pieņemšanu.

"Lai gan tiesiskās paļāvības princips neizslēdz valsts iespēju grozīt pastāvošo tiesisko regulējumu, tomēr valstij ir jāņem vērā tās tiesības, uz kuru saglabāšanu vai īstenošanu personai var būt izveidojusies likumīga, pamatota un saprātīga paļāvība," atzinumā raksta Saeimas Juridiskais birojs.

Lai aizsargātu personu tiesisko paļāvību gadījumā, kad persona ieguvusi bezdarbnieka statusu līdz jaunā regulējuma spēkā stāšanās brīdim, likumprojekts paredz papildināt pārejas noteikumus un noteikt, ka personai, kura bezdarbnieka statusu ieguvusi līdz 2019.gada 31.decembrim, bezdarbnieka pabalstu piešķir, aprēķina un izmaksā saskaņā ar tiesību normām, kas ir spēkā līdz šim datumam.

"Tomēr vēršam uzmanību, ka šis nosacījums pietiekami skaidri nenorāda, kuras tiesību normas ir piemērojamas gadījumā, kad 12 mēnešu periodā persona bezdarbnieka statusu zaudē un iegūst atkārtoti," atzinumā raksta Saeimas juristi un atgādina, ka Satversmes tiesa ir atzinusi, ka Saeimas pienākums ir rūpēties par to, lai tiesību normas tiktu formulētas tik nepārprotami, ka tās varētu interpretēt pareizi. "Attiecīgi aicinām precizēt likumprojektā piedāvāto pārejas noteikumu, aizsargājot arī to personu tiesisko paļāvību, kuri bezdarbnieka statusu ieguvuši līdz 2018.gada 31.decembrim un turpmāko 12 mēnešu periodā to atkārtoti ieguvuši no jauna," aicina Juridiskais birojs.

Tikmēr LM problēmas ar ieceres atbilstību Satversmei neparedz. Vērtējot izmaiņu atbilstību Satversmes 105.pantam, kas nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu, ministrija pauž nostāju, ka tiesības uz īpašumu ietver valsts tiesības ierobežot īpašuma izmantošanu saskaņā ar sabiedrības interesēm, kas izrietot no īpašuma sociālās funkcijas - katram īpašniekam ir pienākums rēķināties ar citu interesēm.

"Personas veiktās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas attiecīgajā periodā garantē personai tiesības uz atbalstu bezdarba gadījumā, taču negarantē konkrētu apmēru. Kamēr personai nav piešķirts pabalsts, personai nerodas nedz īpašuma tiesības uz šo pakalpojumu, nedz arī tiesības prasīt konkrēta apmēra pabalsta izmaksu nākotnē," uzskata LM.

Vērtējot izmaiņu atbilstību Satversmes 109.pantam, kas nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas, bezdarba un citos likumā noteiktajos gadījumos, LM norāda, ka Satversmes tiesa ir norādījusi, ka valstij ir pienākums sniegt personai atbalstu bezdarba gadījumā un gādāt, lai persona nepaliktu bez iztikas līdzekļiem, taču no konkrētā Satversmes panta neizriet valsts pienākums personai bezdarba gadījumā saglabāt to pašu vai līdzīgu ienākumu līmeni, kāds tai bija laikā, kad šī persona bija nodarbināta.

"Bezdarba apdrošināšana, kā ikviena sociālās apdrošināšanas joma, ir balstīta uz solidaritātes principu, vienlaikus sekmējot valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ilgtspēju," savu nostāju pamato LM, "bezdarbnieka pabalsta mērķis ir garantēt personai ienākumus laikā, kad tā nevar aktīvi iesaistīties darba tiesiskajās attiecībās un sevi nodrošināt. Šis mērķis tiek sasniegts, izmaksājot bezdarbnieka pabalstu. Vienlaikus, ņemot vērā darbaspēka trūkumu, bezdarbnieka pabalsta samazinājums atbilst sabiedrības interesēm, lai veicinātu bezdarbnieku ātrāku atgriešanos darba tirgū."

LM domā, ka izmaiņām ir leģitīms mērķis - nodrošināt sabiedrības labklājību, motivējot bezdarbniekus intensīvāk meklēt darbu, kā arī veicināt valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ilgtspēju.

"Ņemot vērā mērķi - veicināt bezdarbnieku atgriešanos darba tirgū, tādējādi risinot darbaspēka pieejamības problēmu, vienlaikus radot iespēju finanšu līdzekļu novirzīšanai, lai paaugstinātu minimālo vecuma pensiju aprēķina bāzi, kā arī valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu personām ar invaliditāti, ir uzskatāms par pietiekami nozīmīgu sabiedrības labumu, kura sasniegšanai pieļaujams samērīgi ierobežot privātpersonu tiesiskās intereses," deputātiem raksta LM.

LM tomēr ir piedāvājusi precizēt konkrēto likuma normu par personām, kas gada laikā atkārtoti pieprasījušas bezdarbnieku pabalstu, šaubas par kuru paudis Saeimas Juridiskais birojs. Savukārt no deputātiem likuma izmaiņu koriģēšanai saņemti tikai divi priekšlikumi - no Zaļo un zemnieku savienības un "Saskaņas" politiķiem, kuros abos piedāvāts atteikties no LM rosinātajām izmaiņām.

Kā ziņots, Saeima 30.oktobrī pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumā", paredzot bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgumu samazināt no deviņiem līdz astoņiem kalendārajiem mēnešiem.

Likumprojekts paredz samazināt bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgumu no deviņiem uz astoņiem kalendārajiem mēnešiem un izmaiņas bezdarbnieka pabalsta apmērā, samazinot izmaksājamo bezdarbnieka pabalsta proporciju par trešo mēnesi no pilna apmēra uz 75%, par piekto un sesto mēnesi no 75% uz 50% un par septīto un astoto mēnesi no 50% uz 45% no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta.

Kā apgalvo LM, izmaiņas paredzētas, lai motivētu ātrāku un efektīvāku atgriešanos darba tirgū un pilnvērtīgu iekļaušanos sociālās apdrošināšanas sistēmā.

Pārskatot bezdarbnieku pabalstu politiku, tika rasti finanšu līdzekļi, lai paaugstinātu minimālo vecuma pensiju aprēķina bāzi līdz 80 eiro un personām ar invaliditāti no bērnības līdz 122,69 eiro, savukārt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu personām ar invaliditāti līdz 80 eiro un valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu personām ar invaliditāti no bērnības līdz 122,69 eiro.

LM uzsvēra - ierobežota finansējuma apstākļos izmaiņas bezdarbnieka pabalsta izmaksā ir iespēja daļēji finansēt politikas plānošanas dokumentā "Plāns minimālo ienākumu līmeņa pilnveidošanai 2020.-2021.gadam" noteiktos pasākumus.

Ministrijas ieskatā, bezdarbnieku atgriešanās darba tirgū veicināšana, tādējādi risinot darbaspēka pieejamības problēmu, vienlaikus radot iespēju finanšu līdzekļu novirzīšanai minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai, ir uzskatāms par pietiekami nozīmīgu sabiedrības labumu, kura sasniegšanai pieļaujams samērīgi ierobežot privātpersonu tiesiskās intereses. Līdz ar to LM to uzskata par samērīgu ierobežojumu.

Pievieno komentāru

Komentāri 1

Jubass

Idioti !!!!! Beidziet maksāt par nestrādāšanu un tad nebūs jāķeras pie satverošās tiesas. Varētu būt tikai 1 (Viens) gadījums, kad maksā un tas it - 1 (Vienu) mēnesi, ja likvidēts uzņēmums vai organizācija.
Tas taču ir superārprāts, ja cilvēks pats aiziet no darba un viņam par to vēl gadu maksā.

pirms 8 dienām, 2019.11.04 16:15

Latvijas ziņas