Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Cer uz starptautisku vienošanos par digitālā nodokļa ieviešanu

Par digitālā nodokļa ieviešanu, ar kuru apliktu starptautiskās interneta kompānijas, vislabāk būtu panākt starptautiska līmeņa vienošanos, taču, ja tā nenotiks, Eiropas Savienība (ES) nāks klajā ar iniciatīvu par šāda nodokļa ieviešanu visas savienības līmenī, intervijā aģentūrai LETA sacīja EK viceprezidents Valdis Dombrovskis.

Viņš norādīja, ka patlaban notiek ekonomikas digitālā transformācija, un digitālās ekonomikas īpatsvars kopējā tautsaimniecībā pieaug. 

"Taču efektīvā nodokļu likme, kuru maksā digitālie uzņēmumi, veido tikai aptuveni vienu trešo daļu no tā nodokļu apmēra, kuru maksā tradicionālie uzņēmumi. Jo digitālās ekonomikas īpatsvars kļūst lielāks, jo lielāka šī problēma kļūst gan no nodokļu ieņēmumu, gan godīgas konkurences viedokļa," uzsvēra Dombrovskis.

EK viceprezidents norādīja, ka visbiežāk digitālie uzņēmumi strādā pārrobežu līmenī, tādēļ ideālā gadījumā būtu jāpanāk starptautiska vienošanās.

"Pie šiem iespējamajiem risinājumiem notiek darbs Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD). No ES puses mēs skaidri esam pateikuši, ka šo starptautisko darbu pilnīgi atbalstām. Taču, ja šāda starptautiskā vienošanās netiks panākta, mēs virzīsimies uz priekšu ES līmenī, un tādēļ ir EK priekšlikums par digitālo nodokli," stāstīja Dombrovskis.

Tomēr viņš negatīvi vērtēja to, ka pirms starptautisku vai ES līmeņa lēmumu pieņemšanas digitālos nodokļus ievieš atsevišķas ES dalībvalstis.

"Ja katra dalībvalsts sāks ieviest savu digitālo nodokli, tad digitālās ekonomikas funkcionēšana būs apgrūtināta, jo ES iekšienē radīsies regulējuma barjeras. Tādēļ ir svarīgi, lai vienošanās ir vismaz ES līmenī un mēs noturētu virzību uz vienotu digitālo tirgu un izvairītos no tā fragmentācijas, tostarp ar dažādiem nodokļu režīmiem," brīdināja Dombrovskis.

Viņš arī noraidīja bažas, ka šāda kopēja nodokļa rezultātā Latvija negūtu ienākumus.

"Ir iecerēts risinājums uz virtuālās pastāvīgās pārstāvniecības bāzes, lai noteiktu apgrozījuma nodokli digitālajiem uzņēmumiem no tā apgrozījuma, ko tie gūst attiecīgajās dalībvalstīs. Tādā gadījumā, ja Latvijas iedzīvotāji lieto [piemēram, "Spotify" vai "Netflix"] straumēšanas pakalpojumus un vienlaicīgi skatās tur izvietotās reklāmas, tad Latvijas kasē nonāks arī zināms līdzekļu apjoms no reklāmu apgrozījuma. Mūsu piedāvātā likme bija 3%," klāstīja EK viceprezidents.

Jau vēstīts, ka Latvijas Raidorganizāciju asociācija rosina izvērtēt digitālā nodokļa ieviešanas iespējas, iegūtos finanšu resursus novirzot "mediju fonda" darbībai. Diskusiju par digitālā nodokļa ieviešanu rosina sākt arī Kultūras ministrija un citi mediju nozares pārstāvji.

Vienlaikus Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) atzinis, ka jautājumā par Eiropas digitālā nodokļa pieņemšanas procedūru Latvijai ir bažas zaudēt suverēnās tiesības lemt par savu nodokļu sistēmu.

"Līdz šim Eiropā visi jautājumi par nodokļiem tika lemti vienbalsīgi, tomēr digitālā nodokļa kontekstā Latvijai ir iebildumi pret nodokļu politikas nodošanu lielajām dalībvalstīm, jo mūsu suverēnās tiesības ir pašiem noteikt, cik liels būs, piemēram, pievienotās vērtības nodoklis, iedzīvotāju ienākuma nodoklis u.c.," teica Ministru prezidents.

Viņš uzsvēra, ka Latvija iestājas par lielo uzņēmumu peļņas atklāšanu, bet ne par nodokli, par kuru lemtu lielās Eiropas valstis. "Mēs nevaram atbalstīt sistēmu, kurā paši nevaram lemt par saviem nodokļiem," pauda Kariņš un atzina, ka gadījumā, lai digitālais nodoklis būtu efektīvs, tāds būtu jānosaka visā ES teritorijā.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas