Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Dabas skaitīšanā atklāj jaunas sugas, alas un pilskalnu

Dabas skaitīšanas trešās sezonas laikā ir aizpildīti 37 tūkstoši anketu par biotopiem, kurās fiksēti vairāk nekā 20 tūkstoši piezīmju par jauniem objektiem vai reto sugu jaunām atradnēm. Kopsummā trijās sezonās Latvijā ir atklātas divas līdz šim nezināmas alas, divas jaunas augu, piecas sēņu, piecas sūnu un četras ķērpju sugas, kā arī daudz jaunu atradņu citām retām sugām. Starp pārsteidzošākajiem atklājumiem minams arī kāds ne gluži botānisks objekts – jauns, līdz šim nezināms pilskalns Kurzemē. Trešajā dabas skaitīšanas sezonā gan Vidzemē, gan Latgalē konstatēts jauns savvaļas ziedaugs – smaržīgais ancītis, divas jaunas piepju, viena ķērpju un trīs sūnaugu sugas, arī vēl viena lielās kosas atradne.

Dabas skaitīšanas eksperti, apsekojot biotopus, anketās fiksē tajā sastopamās sugas. Pateicoties viņu zināšanām, vērībai un profesionalitātei, tiek pamanīti dabas retumi, no kuriem daži ir vien pāris milimetru lieli, piemēram, ķērpji.

“Jaunas atradnes par izzudušām vai ļoti retām uzskatītām augu sugām ir nenovērtējami atradumi ar lielu zinātnisku un praktisku nozīmi, vienlaikus apliecinot dabas skaitīšanā iesaistīto speciālistu augsto profesionālo raudzi. Lai arī gads ir tikko sācies, mūs jau ir pārsteigusi ziņa par jaunu Latvijā pirmoreiz konstatētu sēņu sugu, ko atklājuši alu un atsegumu pētnieki. Aprīlī un maijā, kad tiks uzsākta arī citu biotopu grupu apsekošana, varam sākt gaidīt jaunu Latvijas dabas dārgumu atklājumus,” pauž Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors Andrejs Svilāns.

Visus trešās sezonas atklājumus var aplūkot sagatavotajā infografikā pielikumā. Savukārt līdz šim visās dabas skaitīšanas sezonās fiksētos dabas dārgumus iespējams skatīt virtuālas prezentācijas formātā dabas skaitīšanas skaitīkļos, kas līdz rudenim izvietoti Nacionālajā botāniskajā dārzā. 

Ja atradums Latvijā fiksēts pirmo reizi, auga parauga izpēti veic nozares zinātnieks. Tā kā šo sugu padziļināta analīze aizņem laiku, iespējams, nākamajos gados uzzināsim par vēl lielāku dabas skaitīšanas laikā atklāto atradumu skaitu.

Dabas inventarizācija jeb dabas skaitīšana Latvijā tiek veikta kopš 2017. gada, kad eksperti piekrastē, pļavās, mežos, purvos, upēs un ezeros, alās, un iežu atsegumos pēta Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamo biotopu izplatību un kvalitāti.

Biotops ir teritorija, kuru apdzīvo kādas konkrētas dzīvnieku vai augu sugas, kas piemērojušās noteiktiem dzīves apstākļiem. Dabas skaitīšanas kontekstā ar to saprot Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamos biotopus jeb tādas dzīvotnes, kas nav bieži sastopamas, tajās koncentrējas daudzveidīgas augu un dzīvnieku sugas, kā arī tās atbilst noteiktiem kvalitātes kritērijiem.

Dabas skaitīšanas jeb Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projekta “Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā” visas paredzētās aktivitātes tiks īstenotas līdz 2023. gadam. Plašāka informācija pieejama vietnē www.skaitamdabu.gov.lv un www.daba.gov.lv.

Atradumi aplūkojami šeit

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas