Dumpis: Covid-19 robežvērtība ir tikai aptuvens skaitlis, situācijas izvērtēšanā jāņem vērā arī citi faktori

Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju jeb robežvērtība, no kuras uz valsti tiek attiecināta pašizolācijas prasība, ir tikai aptuvens skaitlis, tāpēc, izvērtējot situāciju, ir jāņem vērā arī citi faktori, aģentūrai LETA skaidroja Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis. LETA jau ziņoja, ka nedēļas sākumā Ekonomikas ministrija ierosināja celt slieksni, no kura ārvalstu ieceļotājiem ir jāievēro pašizolācija, to palielinot no 16 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju izceļošanas valstī līdz 25. Šādu lēmumu pieņēmušas arī abas Baltijas kaimiņvalstis, kurās no nākamās nedēļas aktuālā robežvērtība būs 25 gadījumi.

Kā skaidro infektologs, robežvērtība pati par sevi ir tikai aptuvens skaitlis. Ja, piemēram, ir konstatēts un apzināts kāds uzliesmojums ar 50 cilvēkiem pēc kāda kopēja atpūtas pasākuma, tad tas ir daudz vieglāk atrisināms, nekā desmit neskaidras izcelsmes gadījumi dažādos reģionos, stāsta eksperts.

Tikpat būtiski ir, vai gadījumi tiek konstatēti tiem, kas ieradušies no ārvalstīm, vai tie ir vietējas izcelsmes. "Var jau būt, ka ierodas kāda hokeja komanda un izbojā visu valsts statistiku, neatstājot nekādu iespaidu uz vietējo epidemioloģisko situāciju," kā piemēru min infektologs.

Pēc viņa paustā, arī testēšanas apjoms ir būtisks. Lai gan dažādās valstīs tas ievērojami atšķiras, attiecībā uz Baltijas un Skandināvijas valstīm gan šādu bažu nav.

Attiecībā uz Igauniju un Lietuvu pašreizējā problēma ir tāda, ka tajās saslimušo skaits ir daudzreiz augstāks nekā Latvijā, skaidroja eksperts. Ja par Lietuvu var teikt, ka tur situācija ir stabila un Lietuvas vairāk vai mazāk sekmīgi cīnās ar Covid-19, tad Igaunijas tendence gan ir negatīva, vērtēja Dumpis.

"Tāpēc šo robežciparu būtu jāvērtē, ņemot vērā dažādus aspektus, bet visumā tas ir orientējošs, jo atspoguļo saslimstību ilgstošākā laika periodā," rezumēja infektologs.

Jau ziņots, ka Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs profesors Ģirts Briģis aģentūrai LETA pauda, ka būtiski ir ņemt vērā katras atsevišķās valsts konkrēto "izejas situāciju".

Piemēram, Spānijā, kur divu nedēļu kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 pārsniedz 200, 25 saslimšanas gadījumi ir ļoti labs rādītājs, tomēr, lemjot par labu šādam ierosinājumam, tiek ignorēta reālā situācija Latvijā, kur kumulatīvā saslimšana divās nedēļās uz 100 000 iedzīvotāju ir 4,7.

"Latvijai ir vieni no zemākajiem rādītājiem Eiropā, un, ja pieņem lēmumu paaugstināt no 16 uz 25 gadījumiem, tas ir ārkārtīgi straujš un liels pieaugums. Tas varētu būt jēgpilni citās Eiropas valstīs, kur saslimstība ar Covid-19 ir augsta, bet Latvijas gadījumā tas nebūtu attaisnojams," norādīja Briģis, piebilstot, ka šāds lēmums var radīt riskus Latvijas sabiedrībai.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas