Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

EK ziņojumā izceļ Latvijas izaugsmi vidējās un augstākās izglītības absolventu nodarbinātībā

Latvijā novērota būtiska izaugsme vidējās un augstākās izglītības absolventu nodarbinātībā, teikts Eiropas Komisijas (EK) ikgadējā ziņojumā "Education and Training Monitor".

Ziņojumā sniegts pārskats par Eiropas valstu panākumiem kopīgi izvirzīto izglītības mērķu sasniegšanā. Šogad ziņojumā īpaši uzsvērta skolotāja profesija un izvērsti analizēti ar to saistītie rādītāji.

Kā aģentūrai LETA atzīmēja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM), ziņojumā uzsvērts, ka Latvijā 84% vidējās un augstākās izglītības absolventu ir nodarbināti darba tirgū, un tas pēdējā desmitgadē ir viens no lielākajiem progresiem Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū.

Ziņojumā arī uzsvērts, ka Latvijā arvien vairāk skolēnu izvēlas profesionālo izglītību un darba vidē balstītas mācības, tādējādi palielinās šo absolventu nodarbinātība.

IZM arī atzīmēja, ka Latvijai vairākos izglītības sistēmas rādītājos ir labāki rezultāti nekā citām ES dalībvalstīm.

Analizējot Latvijas datus, EK ziņojumā norādīts, ka īstenojot jauno, uz zināšanām balstīto mācīšanās pieeju, tiek sagaidīts, ka Latvijā uzlabosies mācīšanās rezultāti. EK rekomendē veicināt individuālu pieeju riska grupas skolēniem, kā arī sniegt atbalstu un nodrošināt iekļaujošu vidi skolēniem ar īpašām vajadzībām.

Ziņojumā arī norādīts, ka Latvijā deviņu gadu laikā samazinājies izglītību priekšlaicīgi pametušo 18 līdz 24 gadus vecu jauniešu skaits. 2009.gada dati norāda, ka Latvijā un ES tie bija vidēji 14,2%. Savukārt pērn Latvijā izglītību priekšlaicīgi pameta 8,3%, bet ES vidēji - 10,6% 18 līdz 24 gadus veci jaunieši.

Ziņojumā arī analizēts iedzīvotāju skaits ar augstāko izglītību 30 līdz 34 gadu grupā. 2009.gadā to īpatsvars Latvijā bija 30,5%, savukārt ES vidēji - 32,3%. 2018.gadā tie bija jau attiecīgi 42,7% Latvijā un 40,7% ES vidēji.

Tikmēr Latvija atpaliek rādītājos attiecībā uz pieaugušo iesaisti mūžizglītības mācībās. 2009.gadā Latvijā mūžizglītības pasākumos iesaistīti bija 5,6% iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 64 gadiem, bet ES vidēji - 9,5%. Pērn šie rādītāji bija attiecīgi 6,7% un 11,1%.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas